Pateicoties investīcijām, kas pēdējos gadus veiktas SIA Jēkabpils siltums, iedzīvotāju un uzņēmumu budžetos izdevies ietaupīt ap pusmiljonu latu.
Tā ir starpība starp to summu, ko nāktos siltuma patērētājiem maksāt tad, ja uzņēmumā visu atstātu pa vecam, un to, ko tagad samaksā iedzīvotāji un uzņēmumi.
Kopumā kopš 2000. gada Jēkabpils centralizētās siltumapgādes sistēmā ir investēti miljoni, un ekonomiskais ieguvums ir acīmredzams. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko teic, ka līdz ar to uzņēmuma darbības sakārtošana ne tuvu nav noslēgusies – vēl ir vajadzīgas miljoniem lielas investīcijas katlu māju optimizācijai un rekonstrukcijai, īpašu uzmanību vēršot uz koģenerācijas staciju būvniecību un esošās koģenerācijas stacijas modernizāciju, jo tas ir pagaidām visefektīvākais siltuma ražošanas veids, kam kā papildu vērtība ir elektroenerģijas ražošana, kas tiek izmantota katlu māju darbībai, bet atlikums pārdots kopējā elektrosistēmas tīklā. Jēkabpils siltums, apzinoties, ka koģenerācijas iekārtu nepieciešams modernizēt, bet uzņēmuma finanšu līdzekļi ir ierobežoti, vēlējās ES fonda naudu piesaistīt esošās koģenerācijas stacijas rekonstrukcijai. Diemžēl ir saņemts atteikums, jo ES naudu paredz tikai jaunu koģenerācijas staciju būvniecībai. A. Karpenko pieļauj iespēju – ja kāds privātais investors ir gatavs būvēt koģenerācijas staciju, tad Jēkabpils siltumtīkli varētu no šā siltuma ražotāja pirkt siltumu un iepludināt to kopējā siltumapgādes sistēmā, ja vien piedāvājums būs ekonomiski izdevīgi uzņēmumam un patērētājiem. Jāatzīmē, ka jau tagad uzņēmums iepērk siltumu no viena privātā kapitāla siltuma ražotāja, kamēr iepirktais siltums ir lētāks nekā uzņēmumā pašu ražotais. Uzņēmuma ražotās siltumenerģijas cenu nosaka izmantotās tehnoloģijas un aprīkojums, kas lielajā un pirms gadu desmitiem veidotajā siltumapgādes sistēmā daudzviet ir novecojis un neefektīvs. Kā jau iepriekš minēts, siltuma ražošanas un piegādes sistēma pakāpeniski tiek atjaunota, tomēr process nav tik ātrs, kā varētu vēlēties. Piemēram, iepriekšējā gada pavasarī lielākajā uzņēmuma katlu mājā Tvaika ielā 4 ir uzstādīti divi vācu firmas LOOS gāzes ūdens sildāmie katli, kas devis ievērojamu ekonomisko efektu – tagad gāzes patēriņš siltumenerģijas 1 megavatstundas saražošanai ir 104 m3, bet ar veco iekārtu bija 118 m3. Skatoties gada griezumā, skaitļi ir ievērojami – iepriekš kopumā katlu mājā patērēja aptuveni 4 miljonus m3 gāzes, tagad par apmēram 10% mazāk, un iespējams, ka gāzes patēriņu samazinās vēl vairāk. Naudas izteiksmē tie ir vismaz 70 tūkstoši latu.
Vaicāts par šogad iecerētajām izmaiņām katlu māju rekonstrukcijā, valdes priekšsēdētājs informē: "Uzņēmuma īpašumā ir četras katlu mājas, vēl piecas pieder pašvaldībai, un mūsu uzņēmums tās apsaimnieko, un, kā jau teicu, izmantojam arī privātuzņēmuma saražoto siltumu. Turklāt – no mūsu īpašumā esošajām katlu mājām pilsētai tiek piegādāts gandrīz 99% no visas uzņēmuma saražotās siltumenerģijas. Tas liecina, ka piecas pašvaldības katlu mājas ir ļoti mazas un neefektīvas. Piemēram – patlaban viena no mazajām katlu mājām ar siltumu apgādā divas dzīvojamās ēkas ar 36 dzīvokļiem. Lai nodrošinātu tās darbu, ir nepieciešami četri kurinātāji, kam jāmaksā alga, turklāt novecojušajās, ar malku kurināmajās krāsnīs siltuma atdeve ir zema. Tāpēc šogad esam ieplānojuši šīs katlu mājas rekonstrukciju, uzbūvējot automatizētu katlu māju un pārejot uz gāzes izmantošanu. Jau ļoti ātri šīs katlu mājas rekonstrukcijā ieguldītās investīcijas sevi attaisnos. Ja skatāmies tālākā nākotnē, tad ir pilnīgi skaidrs – Jēkabpilī katlu māju ir par daudz, tāpēc jābūvē jauni savienojošie tīkli, jāoptimizē katlu māju skaits un jāmaina tehnoloģijas. Atzīmēšu, ka, plānojot jaunus projektus, lielāku uzmanību pievēršam iespējai izmantot atjaunojamos resursus – skaidas, šķeldu, biomasu. Jau iepriekšējā apkures sezonā gāzes izmantošanas īpatsvars attiecībā pret atjaunojamo resursu aizmantošanu samazinājās. Ik gadu plānojam vietējo resursu izmantošanu vēl vairāk palielināt."
Siltumtrases ir viens no galvenajiem siltuma zudumu radītājiem – jo lielāki zudumi trases, jo lielāka summa jāmaksā gala patērētājam. Arī šajā jomā pēdējo gadu laikā ir gūti salīdzinoši labi rezultāti – rekonstruējot vecās pārvades sistēmas, zudumi no vairāk nekā 30% samazināti līdz 23%. Karpenko uzskata: "Arī tas ir pārāk daudz! Mēs varētu būt apmierināti, ja zudumi būtu ap 12%, taču, lai panāktu šādu efektu, ir nepieciešami milzu ieguldījumi trašu rekonstrukcijā, esošos cauruļvadus nomainot pret rūpnieciski izolētiem. Ir veikts ļoti labs pētījums – siltumtrašu aerotermogrāfiskais novērtējums, kas konkrēti norāda mūsu siltumapgādes sistēmas termodinamisko situāciju. Tas ir labs pamats, lai plānotu turpmākos darbus – vispirms ir jāveic avāriju novēršana trasēs, kas noteikti jādara, lai ziemā pilsētniekiem nebūtu siltuma piegādes traucējumu. Tālāk atkarībā no siltumtrašu stāvokļa turpināsim to rekonstrukciju, vispirms pievēršoties kritisko posmu nomaiņai. Šiem mērķiem ceram saņemt ES fondu atbalstu – projektu par līdzfinansējuma saņemšanu esam iesnieguši, tagad gaidām atbildi, lai vismaz šogad noslēgtu līgumus par darbu veikšanu. Reālie darbi varētu sākties nākamgad."
Noslēgumā ļoti laba ziņa – siltuma tarifu nākamajai apkures sezonai Jēkabpilī nav plānots palielināt. Šobrīd uzņēmums ļoti rūpīgi izvērtē savas darbības ekonomiskos rādītājus, lai rastu iespēju tarifu samazināšanai.