Uzņēmums ar starptautisku skanējumu – Viadukts

Ja meklējam uzņēmuma Viadukts sākumpunktu, tad jāskatās vairāk nekā 60 gadu senā vēsturē. Ir mainījušies laiki, bet uzņēmums saglabājies un attīstījies, ieņemot nozīmīgu vietu tiltu un pārvadu būvniecības jomā Latvijā un arī ārpus tās.

SIA Viadukts ir viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas veido pilnsabiedrību Dienvidu tilts un ir viens no reālajiem darbu izpildītājiem. Patlaban darbi norit pie otrās kārtas realizācijas un turpināsies arī trešās kārtas izbūvē. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vitauts Sankausks vērš uzmanību arī uz citiem uzņēmuma vēsturē nozīmīgiem objektiem: "Mūsu uzņēmuma pastāvēšanas laikā esam uzcēluši daudzus tiltus, kuri tagad tiek ekspluatēti Latvijā, Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā, tajā skaitā atveramais tērauda tilts Paleskā (Krievija), vanšu tilts Viļņā (Lietuva), viens no augstākajiem tiltiem pār Dubīsu (Lietuva), pirmais Latvijā tilts no atvieglinātā dzelzsbetona trasē Rīga–Ainaži. Patlaban būvējam Vairoga ielas pārvadu Rīgā, pārvadu pār dzelzceļu šosejas Jēkabpils–Rēzekne 43. kilometrā, tiltu pār Iecavas upi Jelgavas pievārtē. Arī nelielais tiltiņš pie Krustpils pils Rīgas ielā Jēkabpilī ir mūsu objekts."

Līdz ar tiltu būvniecību loģiska ir otra uzņēmuma darbības nozare – metāla un betona konstrukciju ražošana, kā arī transportbetona ražošana un piegāde.

Tilts ir sarežģīta inženiertehniskā būve, visa pamatā ir pareizi aprēķini, zinoši inženieri un pedantiski darbu vadītāji. SIA Viadukts no kopējā strādājošo skaita (240 cilvēku) 43 ir inženieri ar augstāko vai vismaz vidējo speciālo izglītību. Vitauts Sankausks pats ir beidzis Pēterburgas institūtu tieši tiltu būves specialitātē un labi zina, ko nozīmē uzbūvēt tiltu. Diemžēl Latvijā tiltu būves speciālistus nesagatavo, tāpēc jaunie inženieri mācās RTU Būvniecības fakultātē. Ik gadu kolektīvu papildina vismaz divi būvniecības bakalauri vai inženieri.

Vaicāts, vai izdodas saglabāt visus darbiniekus un būtiski nesamazināt algas arī šajos ekonomiskās krīzes apstākļos, uzņēmuma vadītājs ir mierīgs: "Nav pamata panikai – kamēr ir darbs, tikmēr jāstrādā. Pagaidām darbinieku skaitu nesamazinām un algas ir iepriekšējā līmenī. Diemžēl zinām, ka tad, kad sāksies darbi pie šogad vinnētajiem projektiem, kuros jau ir iestrādātas zemākas algas, arī strādnieki saņems mazāk. Es neko nevaru mainīt – lai vispār saņemtu tiesība strādāt kādā objektā, ir jāpiedāvā zemākā cena, kas ir noteicošais kritērijs konkursos."

Lai izdodas!

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais