Jēkabpils slimnīcai 100 gadu
No nelielas divstāvu ēkas līdz mūsdienīgam slimnīcas kompleksam ar 272 stacionāra gultasvietām, efektīvām diagnostikas iekārtām, vienu no modernākajām operāciju zālēm un perinatālās aprūpes nodaļu Latvijā 100 gadu laikā izaugusi Jēkabpils slimnīca.
Sākums – lazarete
Pirmās ziņas par lazareti, ko mūsdienu izpratnē var saukt arī par slimnīcas priekšteci kara apstākļos, Jēkabpils muzejā datētas ap deviņpadsmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Tāpat ziņās rakstīts, ka jau 1847. gadā 4. lauku armijas artilērijas brigādes lazaretes štāba ārsts Rodzevičs ir izdarījis pirmo amputācijas operāciju narkozē. 1878. gadā šī veselības aprūpes iestāde lielajā ugunsgrēkā nodega.
Par Jēkabpils slimnīcas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1912. gads, kad pilsētas valde slimnīcas būvei no valsts iegādājās zemi tajā vietā, kur arī tagad atrodas slimnīca.
Ārstniecības iestāde sāka strauji attīstīties kopš 1927. gada 1. maija, kad tās vadību pārņēma doktors Pēteris Aivars. Viņš rūpējās par to, lai medicīnas pakalpojumi būtu pieejami arī ļaudīm ar visai ierobežotām materiālajām iespējām un atvēra pirmo pilsētas ambulanci trūcīgajiem par pazeminātu maksu. Viņa vadībā tika uzbūvēta ķirurģijas nodaļas ēka (tagad tur atrodas uroloģijas un 2. terapijas nodaļa). Doktors P. Aivars ierīkoja kalnsauli, diametrijas kabinetu, zobārstniecības un rentgena kabinetus. Viņš bija vienīgais ārsts slimnīcā līdz 1933. gadam, kad darbā pieņēma otru ārstu – MežākGrastiņu. Speciāli jaunā ārsta vajadzībām tika uzbūvēta dzīvojamā māja (tagadējā vārtu mājiņa, kur atrodas grāmatvedība). Tā P. Aivars piesaistīja talantīgus ārstus. 1938. gada 15. oktobrī darbā pieņēma ķirurģi Dr. Irmu Beniņu.
Līdz mūsdienām saglabājusies vēsturiskā divstāvu mājiņa, kurā vēl 20. gadsimta piecdesmitajos gados atradās grāmatvedība, slimnieku uzņemšana, statistika, darbojās galvenais ārsts, darbvede un strādāja ātrā palīdzība. Zīmīgi, ka tieši jubilejas gadā sākusies vecākās koka ēkas rekonstrukcija. Patlaban tur atrodas infekciju slimību nodaļa.
Būvniecības un attīstības laiks
Pēc Jēkabpils un Krustpils rajonu apvienošanas 1962. gada aprīlī abu krastu stacionāri un ambulatorās iestādes turpināja darboties kā iepriekš, kas ievērojami apgrūtināja darbu, sevišķi stacionāros strādājošajiem ārstiem. Tādēļ pirmie centieni bija tuvināt stacionāru nodaļas. 60. gadu otrajā pusē tāda iespēja tika atrasta un terapijas nodaļu no Krustpils pārcēla uz bijušās miertiesas ēku Jēkabpilī, Brīvības ielā 120 (tagadējā pilsētas dome). Šeit pielāgotās telpās izvietoja arī ginekoloģijas nodaļu, iekārtoja operācijas zāli, rentgena un fizikālās terapijas kabinetus, laboratoriju. Terapijas nodaļa tur saglabājās gadsimta ceturksni.
Galvenā ārsta E. Vītola darbības laikā izstrādāja projektu piecstāvu 200 gultu stacionāram un diagnostisko kabinetu korpusam. Šajā laikā līdzīgu stacionāru celtniecību Veselības aizsardzības ministrija plānoja arī Cēsīs un Saldū un visos noteica stacionāru divkoridoru sistēmu, atļaujot izmaiņas tikai diagnostisko kabinetu korpusu projektēšanā. Pirmos slimniekus jaunajā korpusā uzņēma 1975. gada 1. maijā.
Pēc 1981. gada plūdiem tika pieņemts lēmums par jaunas poliklīnikas ēkas būvniecību. Ļoti aktīvi jaunās poliklīnikas projekta izstrādē un vēlāk celtniecības darbu norises pārraudzībā iesaistījās toreizējā galvenā ārsta vietniece polikīnikas darbā O. Mutjanko. Jaunās poliklīnikas telpās darbs tika uzsākts 1985. gadā.
Jauno tehnoloģiju laiks
21. gadsimts Jēkabpils slimnīcai atnāca ar jaunām iespējām – bija pieejams ES finansējums ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju uzlabošanai, ko jēkabpilieši galvenā ārsta I. Zvīdra vadībā steidza apgūt. Nu jau norit modernizācijas trešā kārta, bet kā svarīgākie ieguvumi no iepriekšējiem projektiem jāmin jaunais operāciju bloks, ko ekspluatācijā nodeva 2007. gadā, bet tas vēl arvien ir viens no modernākajiem valstī. Lepnums ir arī anestezioloģijas un reanimācijas nodaļa, kurā ir 21. gadsimtam atbilstošas ārstniecības personāla darba telpas un pacientu palātas. Savukārt izveidotā zīdaiņu aprūpes nodaļa nodrošina jaundzimušo medicīnisko aprūpes pakalpojumu sniegšanu visai Austrumlatvijai.
Milzu lēciens diagnostikā bija datortomogrāfa iegāde, kā arī citu mūsdienīgu diagnostikas iekārtu izmantošana ikdienas darbā – datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, t. sk. asinsvadu dupleksā doplerogrāfija, ehokardiogrāfija, endoskopija, osteodensitometrija, funkcionālā diagnostika, elektroencefalogrāfija.
Septembrī ir sākusies ES līdzfinansētā projekta Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca», uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot izmaksu efektivitāti, 2. kārta realizācija. Viena no projekta sastāvdaļām ir jaunas divstāvu piebūves piecstāvu korpusam celtniecība, kurā paredzēts izvietot infekciju nodaļu un dienas stacionāru. Jau ap Ziemassvētkiem paredzēti spāru svētki, bet līdz nākamajiem Jāņiem visam jābūt kārtībā, teic slimnīcas galvenais ārsts Ivars Zvīdris.
Tiek realizēts arī ERAF līdzfinansētais projekts, kura ietvaros tiek sakārtotas 13 ģimenes ārstu prakšu vietas, kas izvietotas SIA Jēkabpils reģionālā slimnīca ambulatorās daļas telpās. Tas uzlabos prakšu kapacitāti un papildinās pieejamo pakalpojumu klāstu un kvalitāti. Projekts paredz ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un aprīkojuma – mēbeļu, medicīnisko ierīču un datortehnikas – iegādi, kā arī ģimenes ārstu kabinetu un palīgtelpu rekonstrukciju un renovāciju.
Slimnīca ir ieguvusi pilnīgi citu vizuālo un saturisko tēlu. I. Zvīdris saka: «Mūsu rīcībā ir visi resursi, lai sniegtu kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visiem reģiona iedzīvotājiem. Ar prieku savā komandā uzņemam arī jaunos ārstus un ceram, ka praktikanti pie mums atgriezīsies. Vienīgais, ko varu vēlēties, ir: lai Latvijas ārstu darbs tiktu novērtēts tikpat augstu kā citās ES valstīs. Tad spējīgie jaunie speciālisti paliks šeit un domās par Latvijas cilvēku veselību.»
UZZIŅAI
Jēkabpils reģionālā slimnīca
• Ārsti – 65,
• vidējais ārstniecības personāls – 199,
• jaunākais ārstniecības personāls – 122.
• Neatliekamā medicīniskā palīdzība – 24 stundas diennaktī;
• 7 ārstu speciālistu diennakts dežūras;
• ambulatorā nodaļa – 18 specialitāšu ārsti;
• stacionārā palīdzība – 15 nodaļu;
• gultu skaits stacionārā – 272.
Raksta sagatavošanā izmantoti interneta vietnēs pieejami materiāli