Šovasar ir pabeigta a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) restrukturizācija, kā rezultātā no 22 ceļu rajoniem, tos apvienojot, ir izveidoti deviņi ceļu rajoni.
Jēkabpils ceļu rajona pārziņā ir ceļi bijušo Jēkabpils un Aizkraukles rajonu teritorijā. Neatkarīgajai stāsta LAU Jēkabpils ceļu rajona direktors Arturs Ivbulis.
– Vai pēc uzņēmuma restrukturizācijas notikušas izmaiņas arī Jēkabpils ceļu rajonā?
– Ir mainījušies ceļi, kurus apkalpojam –senāk mūsu pārziņā bija ceļi Jēkabpils un Preiļu rajonos, bet tagad Jēkabpils un Aizkraukles rajonos. Bet, ja runājam par darba specifiku un uzdevumiem, tad tie ir palikuši iepriekšējie – uzturēt kārtībā valsts ceļus visu gadu.
– Zināms, ka uz sabrukušiem asfalta ceļiem aizvien vairāk tiek veikta vienkāršota virsmas apstrāde, nevis tikai salāpītas bedres. Vai tam pietiek naudas?
– Situāciju atvieglo valdības papildus piešķirtais finansējums Latgales infrastruktūras uzlabošanai. Vienkāršota asfalta seguma virsmas apstrāde ir daudz pareizāka nekā bedrīšu remonts, jo vienlaidus tiek pārklāts viss asfalts, aizpildītas plaisas. Virsmas apstrāde liedz asfalta plaisās iekļūt ūdenim, kas sasalstot izplešas un sadrupina asfaltu. Tādējādi mēs panākam ilgāku asfalta kalpošanas laiku, asfalta segums nav līdzens, taču nākamajā gadā bedrīšu ir daudz mazāk.
Aizvien vairāk uz grants ceļiem izmantojam divkāršo virsmas apstrādi (bituma un šķembu maisījumu), kas, lai gan uzklāts plānā kārtiņā, tomēr pasaudzē ceļu un samazina putekļus. Līdz ar jauno tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu, vasaras periodā mainās arī mūsu darba specifika – greiderēšanas darbu ir mazāk, taču vairāk jāuzmana asfalta un bituma segumi.
Tāpat veicam arī jaunu grants segumu uzbēršanu uz grants ceļiem, lai tie būtu izbraucami arī sliktos laika apstākļos.
– Vai varat teikt, ka kopumā Jēkabpils ceļu rajona apkalpes zonā ceļu stāvoklis ir uzlabojies?
– Jā, jo pēdējos gados bijušā Jēkabpils rajona teritorijā palielinājies asfaltēto ceļu kopgarums. Priecājamies, ka arī pa Daugavas kreiso krastu no Aizkraukles līdz Jēkabpilij varam aizbraukt pa asfaltu. Tomēr mūsu atbildības zonā vēl arvien ir liels grants ceļu īpatsvars, kas prasa gan ikdienas uzturēšanu, gan jaunu grants segumu uzbēršanu.
Šogad lielus līdzekļus novirzījām grāvju tīrīšanai un lietusūdeņu novadīšanas sistēmu sakārtošanai.
– Ziema jau pirmos niķus parādīja. Vai ziemas salam un sniegam esat pienācīgi sagatavojušies?
– Iespēju robežās esam gatavi – tas nozīmē, ka visa tehnika ir kārtībā, sāls un smilts rezerves iegādātas, kā arī mūsu darbinieki ir noskaņojušies, ka strādāt vajadzēs naktīs, svētkos un brīvdienās, kā arī sniegputeņos un lielā aukstumā. Tas viņus nebiedē, jo lielākā daļa ir ilggadēji ceļinieki. Gribu aicināt arī jaunos ceļiniekus iesaistīties mūsu kolektīvā, jo par paaudžu maiņu ir jādomā laikus.
Tajā pašā laikā apzināmies, ka daba var sagādāt pārsteigumus, ko nevaram novērst uzreiz – tie ir lielie sniegputeņi. Mūsu tehnika atbilst normālām sniegotām ziemām, bet lieliem puteņiem tehnikas kapacitāte nav paredzēta. Tas nozīmē, ka ceļus attīrīsim, taču ne tik ātri, kā braucējiem gribētos. Diemžēl tuvumā nav arī uzņēmumu ar jaudīgu tehniku, ko mēs varētu aizņemties krīzes situācijās.
– Vai braucēji ir kļuvuši zinošāki un saprotošāki?
– Jā, zvanu un sūdzību ir kļuvis mazāk, jo cilvēki saprot, ka ne vienmēr dzīties pakaļ katrai sniega pārslai ir ekonomiski pamatoti. Var jau noķert to sniega pārslu gaisā, var iegādāties papildu tehniku, bet par to ir jāmaksā. Vai ir vērts ieguldīt tik lielus līdzekļus?
Ja ir aizdomas, ka ceļš, pa kuru jādodas, ir grūti izbraucams, iesakām vērsties LVC Satiksmes informācijas centra izziņu dienestā pa tālruni 800055555 vai LVC mājaslapā, kur tiek apkopota visa aktuālākā informācija par ceļu stāvokli un notiekošajiem darbiem.
Ceļu lietotājiem vēlos atgādināt – mēs strādājam naktīs un ļoti agrās rīta stundās, kad visi vēl guļ. Tāpēc no rīta ap septiņiem astoņiem mūsu mašīnas uz ceļa vairs nav redzamas – uz to laiku mūsu darba diena jau pa pusei ir beigusies.
