JK Namu pārvaldes pārraudzībā 230 namu

Saremontēti jumti, veikti balkonu, fasāžu remonti, sakārtotas kāpņu telpas, atjaunoti kanalizācijas izvadi, uzstādīti jauni siltummezgli un ne tikai – tāda ir SIA JK Namu pārvalde divu gadu laikā paveikto darbu bilance.

JK Namu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Juris Kozuliņš uzsver, ka darbus veikt būtiski atvieglojusi produktīvā sadarbība ar vietējo pašvaldību, jo radušās problēmas, jautājumi tiek risināti kopīgiem spēkiem.

Paveiktie darbi

Patlaban uzņēmums veic 230 namu apsaimniekošanu Jēkabpilī, tas ir, viņu aprūpē ir 7047 dzīvokļu īpašumi. Galvenie uzņēmuma darbības veidi ir namu un piegulošās teritorijas apsaimniekošana, ūdensvada, kanalizācijas, koplietošanas telpu elektroapgādes un siltumapgādes sistēmu apkalpošana. Konkretizējot pēdējā laikā paveiktos darbus, JK Namu pārvaldes valdes priekšsēdētājs teic: « 2010. gadā un līdz šā gada 1. oktobrim 19 mājām ir nomainīti un saremontēti jumti, astoņām mājām veikti balkonu fasāžu remonti. Septiņām daudzdzīvokļu mājām sakārtotas kāpņu telpas, nomainīti logi, veikti nepieciešami apdares darbi logiem un krāsošana. Uzlabojot ūdensvada, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmu apkalpošanu, 25 mājām veikta aukstā ūdensvada nomaiņa, kā arī karstā ūdensvada nomaiņa, un 21 mājā atjaunoti kanalizācijas izvadi. Trim daudzdzīvokļu mājām uzstādīti jauni siltummezgli – Rīgas ielā 190 a; Krasta ielā 61 un 63. Namu pārvalde 29 mājām veikusi pagraba logu pārmūrēšanu. Logi kāpņu telpās nomainīti kopumā 48 mājām. Šo divu gadu laikā 32 ēkām nomainītas ārdurvis, lielākoties namu iemītnieki vienojas un izvēlas mājām ārdurvis ar kodu sistēmu. Patlaban JK Namu pārvalde ieplānojusi tuvāko sešu mēnešu laikā nomainīt ārdurvis 49 mājām. Savukārt ēkā Draudzības alejā 24 bija ievērojami siltuma zudumi starplogu ailēs, tagad šī problēma ir novērsta, veicot siltināšanas darbus. Savukārt Jaunajā ielā 24 šogad sekmīgi paveikta mājas galu siltināšana.»

Aktīvāk siltina mājas

Tomēr arī paši jēkabpilieši nav pasīvi malā sēdētāji. «Pirms gada uz šo aktivitāti jēkabpilieši raudzījās ļoti skeptiski, bet tagad šī neticības barjera ir pārvarēta. Kā zināms, siltināšanas projektus iespējams veikt, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, kas sedz pusi no renovācijas izmaksām. Lai māju iedzīvotāji nonāktu līdz siltināšanas projektam, vispirms tiek veikta aptauja par šāda projekta nepieciešamību, pēc tam rīkotas sapulces, kurās sīki tiek iztirzātas projekta izmaksas un visi interesējošie jautājumi. Lai projektu varētu realizēt, vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku jāatbalsta iesaistīšanās projektā. Kopumā kopš pērnā gada siltināšanas projekti sagatavoti 18 mājām. Patlaban Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iesniegti siltināšanas projekti daudzdzīvokļu mājām Bebru 6; Bebru 30; Nameja 1; Rīgas 253; Brīvības 5a; Brīvības 7, Mežrūpnieku 3. Vēl vairākām mājām tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti projektu iesniegšanai aģentūrā. Bet šobrīd beidzies iepirkums projekta Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Slimnīcas 4, Jēkabpils energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi darbu veikšanai, un darbi teju, teju sāksies, tiesa gan – tā kā drīz būs ziema, ziemas mēnešos būs iespējams veikt tikai iekšdarbus, piemēram, siltināt pagrabu. Bet pavasarī darbi varētu sākties vēl piecos sešos namos,» informē JK Namu pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

Pieaug parādu summa

Viņš atzīst – šobrīd uzņēmumam lielākās raizes sagādā augoši iedzīvotāju parādi. J. Kozuliņš teic, ka šā gada 1. oktobrī iedzīvotāju parāds uzņēmumam bija 862 468 lati. «Situācija ir ļoti sarežģīta, jo gandrīz katru mēnesi parāds palielinās par aptuveni 10 000–13 000 latu. Lai varētu iekasēt parādu, tiek veiktas pārrunas, izteikti mutiski un rakstiski brīdinājumi parādniekiem un katru mēnesi tiesvedībai tiek gatavotas 18–25 lietas. Uzņēmums sadarbojas ar divām parādu piedziņas firmām, kas pašlaik strādā ar 120 dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Problēma ir apstāklī, ka daudzi iedzīvotāji nespēj samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, bieži īrnieki un īpašnieki ir devušies uz ārzemēm, atstājot nesakārtotus jautājumus par dzīvokļa apsaimniekošanu, nenomaksā parādus, un kopumā mājas parāds tikai palielinās.»

Kopīgas valodas meklējumi

Lai veidotos vēl ciešākā komunikācija ar iedzīvotājiem, viņiem rastos lielāka izpratne par apsaimniekošanas procesiem un vairotos atbalsts uzņēmumam, JK Namu pārvalde katru gadu rīko aptuveni 200 iedzīvotāju sapulces, kurās tiek sniegta sīkāka informācija par katras mājas apsaimniekošanas līdzekļu izlietošanu, apspriesti nepieciešamie remontdarbu apjomi un plānota to veikšana atbilstoši katras mājas rīcībā esošajiem finanšu resursiem. «Pamazām atjaunojam mājas vecāko institūciju, proti, sapulcēs tiek ievēlēta katras mājas pilnvarota persona, kura kontaktējas ar mums, izsaka mājas iemītnieku kopējās vēlmes un vajadzības. Šāda pilnvarota persona ir vajadzīga, lai starp uzņēmumu un iedzīvotājiem veidotos arvien ciešāka sadarbība un mēs rastu kopēju valodu,» uzsver J. Kozuliņš.