Lauku atbalsta dienesta (LAD) Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvalde tika nodibināta 2000. gada aprīlī. Tās atbildības zonā ietilpst desmit novadi – pieci Madonā un tikpat arī Jēkabpilī – ar kopējo platību aptuveni 600 tūkstoši hektāru.
«Notiek nepārtraukta dienesta un pārvaldes pilnveidošanās, kas nozīmē, ka mūsu lauksaimnieki saņem kvalitatīvu pakalpojumu, kas atbilst ES standartu prasībām,» saka pārvaldes vadītājs Guntis Pusbarnieks (attēlā).
Ar katru gadu atbalsta saņemšanas nosacījumi kļūst stingrāki. Tomēr, kā norāda G. Pusbarnieks, nosacījumi bez kontroles procesa nesniedz vēlamo rezultātu. «Šogad esam daudz strādājuši pie fizisko kontroļu kvalitātes uzlabošanas. Ja ES likumdošana attiecībā uz platību maksājumu pieteicējiem prasa veikt fiziskās kontroles līdz pieciem procentiem no kopējā skaita, tad mūsu pārvaldē šis skaitlis tuvojas septiņiem procentiem. Tāpat daudz darba ieguldīts iespējamās korupcijas risku novēršanā pārvaldes darbinieku vidū. Šis ir pirmais gads, kad praktiski 100 procentos ir veiktas pārbaudes pārvaldes darbinieku pieteiktajās platībās. Šāda pieeja kontroļu procesam tiek praktizēta visā dienestā kopumā,» stāsta G. Pusbarnieks. Paralēli kontroles procesa uzlabošanai pārvalde rūpējas par klientu apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanu. Pieejas «maksimāli tuvāk katram klientam» ietvaros ēkas pirmajā stāvā izveidota klientu apkalpošanas daļa, kur strādā tās vadītāja, jurists un divi klientu apkalpošanas speciālisti. «Esam ieviesuši kārtību, ka arī tad, ja klients pie mums ieradies pusdienlaikā, iespējams saņemt konsultāciju, jo kāds darbinieks noteikti ir uz vietas,» piebilst viņš.
LAD darbojas elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS), ar kuras starpniecību ir iespējams droši un ērti iegūt informāciju par saviem projektu iesniegumiem, uzzināt atskaišu, maksājumu pieprasījumu un citu iesniedzamo dokumentu iesniegšanas termiņus, kā arī apskatīt iesniegto maksājumu pieprasījumu un izmaksu vēsturi. «Mūsu pārvaldē ir 500 EPS klienti, kuru pieteikto platību apjoms veido vairāk nekā trešdaļu no kopējās,» zina teikt pārvaldes vadītājs. Viņš aicina reģiona lauksaimniekus maksimāli izmantot EPS sistēmas priekšrocības, jo tā ne tikai dod iespēju pieteikties platību maksājumiem un akcīzes degvielas atbalstam, bet arī sekot līdzi iesniegumu administrēšanas procesam un izmaiņām iesniegumu datos, pārbaudīt savu datu aktualitāti un vēl citas iespējas.
Tuvojas 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigas, tāpēc jāizmanto pēdējās izdevības. No 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. septembrim Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes kontrolētajā teritorijā kopumā realizēti 810 projekti, kas ir trešais lielākais rādītājs valstī. Vispopulārākās bijušas tādas programmas kā Lauksaimniecību modernizācija, Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana, Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem. «Programma Lauksaimniecību modernizācija mūsu reģionā ir tik pieprasīta, ka pēdējā lielajā kārtā pārsniedzām kvotu par 302 procentiem. Piedāvātais finansējums bija 3,9 miljoni latu, bet tika iesniegti projekti par 11 miljoniem,» stāsta G. Pusbarnieks.