Jāapkaro ēnu ekonomika

Īsi pirms valsts svētkiem par savu pilsētu stāsta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.

– Tuvojas gada beigas, kad var jau aptuveni noprast, kā izpildīsies šā gada budžets. Vai Jēkabpils budžets ienākumu sadaļā izpildīsies atbilstoši prognozēm?

– Viss liecina par to, ka budžets izpildīsies ar nelieliem, tomēr plusiem. Plānojam iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi, tātad naudas kopumā ienāks vairāk, nekā cerēts. Pēdējos mēnešos gan ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļi ir mazāki, taču, ņemot vērā iepriekšējo mēnešu pārpildi, līdz gada beigām nauda ienāks vairāk.

Grūtāk iet ar nekustamā īpašuma nodokli, jo cilvēki nav gatavi tik lieliem īpašuma nodokļa maksājumiem.

– Taču valsts politika tiek virzīta uz vēl lielāku ienākumu īpatsvaru tieši no nekustamā īpašuma nodokļa.

– Jā, un tas ir pareizi, jo īpašuma nodoklis mums ir ļoti mazs. Taču jāizstrādā sistēma, kas diferencē nodokļa apmērus. Tagad sanāk tā, ka par būdiņu ir jāmaksā tikpat, cik par lielu un greznu privātmāju. Tas nav godīgi. Lai arī pašvaldībām ir iespēja manipulēt ar nodokļa likmi atkarībā no faktiskās situācijas, algoritms, kas jāizveido, lai nevienam nebūtu pretenziju un nevajadzētu skaidroties un taisnoties, ir ļoti sarežģīts. Vienmēr kāds uzskatīs, ka kādam atlaides nepienākas un man pienākas. Taču kopumā es atbalstu nodokļa maksājumu pieaugumu turīgajiem.

– Kāds izskatās nākamā gada budžets?

– Tas gan, izskatās, būs sarežģītāks par šo, jo mainās iedzīvotāju ienākuma procentuālais sadalījums, kas tiek dalīts starp valsti un pašvaldību, kā arī pašvaldībām tiek uzliktas lielākas saistības attiecībā uz sociālajiem pabalstiem, ko līdz šim valsts kompensēja.

Maz ticams, ka cilvēku, kam nepieciešami šie pabalsti, paliks mazāk nekā šogad. Finanšu ministrija gan iesaka pašiem izvērtēt, kam pienākas un kam nepienākas pabalsti, jo nav jau noslēpums, ka formāli pabalsta kritērijiem atbilst vairāk cilvēku, nekā tas tiešām ir nepieciešams. Savukārt tie, kam tiešām vajadzīga palīdzība, bieži vien pabalstu saņemt nevar. Lai ieviestu jaunu sistēmu, ir jāizstrādā jauni saistošie noteikumi, kas prasa vismaz pusgadu. Tātad pusgadu pabalsts ir jāizmaksā visiem, kam tas pēc likuma pienākas.

Pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales 81% pašvaldībām un 19% valsts budžetam manai pašvaldībai tas ir smags trieciens – no budžeta tiek zaudēti apmēram 300 tūkstoši latu.

Steidzīgi jāstrādā pie izmaiņām likumā Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un jālikvidē attiecība pašvaldību finanšu nepieciešamības sadalē, kas šobrīd ir 47:53 par labu novadu pašvaldībām, kas nav korekti attiecībā pret lielajām republikas pilsētām. Lielās pilsētas gribētu vienlīdzīgāku sadalījumu, kas ir 50:50.

Vienīgā cerība, ka nākamgad ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būs lielāki, nekā plānots, jo pārpildes ieņēmumus valsts atgriež pašvaldībām.

– Cik iespējams ir scenārijs, ka ieņēmumi šajā sadaļā tiešām pieaugs?

– Tikai tad, ja valstī kopumā tiks apkarota ēnu ekonomika, ko veicina pārlieku lielais nodokļu slogs uzņēmējiem. Tātad vispirms ir jāveic izmaiņas nodokļu sistēmā un tikai tad jācer uz pieaugumu kopējā nodokļu apjomā.

Par to, ka ēnu ekonomika zeļ un plaukst, liecina rindas pie naudas iemaksas automātiem.

– Vai to attiecināt arī uz Jēkabpili?

– Jā, turklāt uzmanīgu dara fakts, kas atklājās veiktajā pētījumā: Jēkabpilī ir viens no zemākajiem vidējiem atalgojumiem Latvijā un salīdzinoši liels bezdarba procents – 12%, tajā pašā laikā no Jēkabpils uz ārzemēm vai citu pilsētu izbrauc ļoti maz cilvēku. Gada laikā no mūsu pilsētas izbraukuši tikai ap 200 cilvēkiem, tāpat demogrāfiskās slodzes rādītājs ir ļoti labs. Es saprotu, ka cilvēki strādā un lielu daļu algas saņem aploksnēs.

– Kāds ir jūs vērtējums attiecībā uz simtlatnieku programmu un jauno ministru izteikumiem par mazturīgo personu nodarbinātību, nevis pabalsta izmaksu vien?

– Faktiski šī programma nodarīja postu sabiedrībai – pa šiem gadiem ir izveidojies iedzīvotāju loks, kuri prot izmantot sociālo atbalsta sistēmu un pat negrasās strādāt. Es parēķināju, ka, saskaitot visus GMI, dzīvokļu pabalstus, bērnu brīvpusdienas un vēl visus pabalstus, kas pienākas pēc likuma, tostarp bezmaksas medikamenti un ārstniecība, ģimene ar diviem bērniem, kurai ir maznodrošināto statuss, patērē ap 400 latiem un vairāk mēnesī. Tad ir jautājums – kāpēc strādāt, ja var visu dabūt tāpat? Vai šie cilvēki ies strādāt dotētajās darba vietās par minimālo algu – neticu. Kamēr nemainīsies sistēma, ka pabalstus var saņemt tikai tad, ja cilvēks strādā, nemainīsies ar cilvēku attieksme. Protams, ir cilvēki, kuri strādā par minimālo algu ar ļoti lielu atbildību – faktiski man ir viņu žēl, jo sistēma nav godīga – cilvēkam, kurš strādā, ir jāsaņem vairāk nekā tam, kurš nestrādā.

– Ja vērtējat savu uzņēmēju aktivitāti – kāda tā ir?

– Manuprāt, visi strādā vaiga sviedros – īpaši tie, kuru bizness saistās ar būvniecību. Jēkabpilī no ES fondiem ir piesaistīti ļoti lieli līdzekļi, kurus apgūstot tiek nodrošināts darbs un atalgojums.

Jāuzsver, ka Jēkabpilī, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, ir piesaistīts trešais lielākais ES naudas apjoms. Zemgales reģionā esam pirmajā vietā. Savukārt vērtējot piesaistītās investīcijas uzņēmējdarbībā, esam ne tik labās pozīcijās. Sapratām, ka tas ir izveidojies jau vēsturiski – bija laiks, kad nodokļu atlaides un investīcijas vislabāk varēja saņemt tie, kuri darbojās īpaši atbalstāmajās teritorijās – Jēkabpils šajā sarakstā nebija, tāpēc uzņēmumi tika reģistrēti tur, kur tas bija visizdevīgāk. Zinu, ka no pilsētas uzņēmēji pārreģistrējās uz Viesīti un citām tuvākām vietām.

Kā pozitīvus piemērus gribu pieminēt SIA Gaujas koks, kas strauji paplašinās – ja nemaldos, šajā uzņēmumā strādā jau ap 200 cilvēku. Arī SIA Jēkabpils PMK strādā vairāk nekā 300 darbinieku. Jāpiebilst, ka arī šūšanas industrijā kopumā pilsētā nodarbināti vairāk nekā 1000 cilvēku. Arī SIA Ošukalns veiksmīgi turpina attīstību, šogad uzbūvējot jaunu koģenerācijas staciju – tāda tā ir vienīgā Latvijā. Kopumā firma nodarbina ap 300 cilvēku. Visi iepriekš minētie ir uzņēmēji, kuri būtiski palīdz nodrošināt cilvēku nodarbinātību.

– Vai pilsēta iepirks siltumu no uzņēmēja?

– Plānojam daļu pilsētai paredzētā siltuma iegādāties no šīs stacijas, jo uzņēmēju piedāvājums mums ir izdevīgs – siltuma cena ir ap 15% zemāka, nekā spējam to saražot paši. Tas gan nenozīmē, ka pazemināsies siltuma tarifs iedzīvotājiem – svarīgākais šobrīd ir to noturēt esošajā līmenī. Lielākā rūpe ir sliktais siltuma trašu stāvoklis. Tagad SIA Jēkabpils siltums saņēmusi ES fondu atbalstu mūsu projektam par siltumtrašu rekonstrukciju, taču tas būs slogs pašvaldības budžetam, jo šajā programmā ES atbalsts ir tikai 36% no kopējās tāmes.

– Pilsētā pašlaik intensīvi notiek ielu rakšana. Kāds projekts tagad tiek realizēts?

– Pamatā tagad apgūstam URBAN programmas finansējumu, kas paredzēts pilsētas ielu un infrastruktūras sakārtošanai. Diemžēl nedrīkstējām URBAN programmas finansējumu izmantot vienlaikus ar ūdenssaimniecības projekta īstenošanu, jo likums neļauj vienā objektā ieguldīt divus sabiedrisko fondu finansējumus. Pēc ūdenssaimniecības projekta pabeigšanas atkal ir jārok ielas un jāveic plānotā rekonstrukcija. 9 miljoni latu no kopumā pieejamā 15 miljonu finansējuma ir novirzīti centrālo ielu remontam. Daļa naudas ir ieguldīta kultūras nama renovācijā, Ādamsona saliņas estrādes renovācijā, tiek izstrādāts projekts tilta pagarinājumam līdz apvedceļam Daugavas labajā krastā.

Priecājamies, ka pabeigta pilsētas aizsargdambja rekonstrukcija kreisajā krastā, kā arī sākam izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu krastu nostiprināšanai labajā krastā.

– Pirmo reizi kultūras nams pēc rekonstrukcijas viesus uzņems valsts svētkos. Ko sabiedrībai ir sagatavojuši kultūras darbinieki?

– Vispirms jau pati kultūras nama rekonstrukcija ir dāvana pilsētniekiem – nams ir ļoti skaists un mūsdienīgs, kaut arī izvietots vēstures bagātā ēkā. Pieņēmām lēmumu valsts svētkos 18. novembrī neaicināt viesmāksliniekus, bet dot iespēju mūsu pašdarbības kolektīviem parādīt savu sniegumu, jo mums ir ar ko lepoties. Gribu uzsvērt, ka kolektīvi mums tiešām ir ļoti labi un spēj sniegt kvalitatīvus priekšnesumus. Liels gandarījums par mūsu kamerorķestri – uz esošās bāzes gribam izveidot varbūt pat profesionālu kolektīvu. Man tiešām ir prieks, ka mūsu cilvēki spēj novērtēt augstvērtīgu mūziku un mākslu. Jēkabpilī publika ar lielu interesi apmeklē brīvdabas operas un baleta uzvedumus vasarā, tradicionāli ik gadu ar prieku sagaidām izcilā Maskavas virtuozu 1. vijoles Alekseja Lundina koncertus un daudzus, daudzus citus pasākumus, kas arī Jēkabpilī ļauj baudīt mākslas un kultūras šedevrus.

– Ko jūs kā pašvaldības vadītājs gribat pateikt savas pilsētas iedzīvotājiem pirms svētkiem?

– Ar katru gadu valsts svētkus ceram sagaidīt gaišākās noskaņās – mīļāki viens pret otru, priecīgāki, taču noskaņojums pilsētā un valstī kopumā varbūt nav tik optimistisks, kā gribētos. Taču jāapzinās, ka mēs katrs varam savai valstij palīdzēt, kaut vai ar labām domām un darbiem ikdienā. Vairāk redzēt labo un pateikt to. Katram būtu jāapzinās un jāpadomā, kāds ir viņa pienākums un ieguldījums savas valsts attīstībā. Es gribētu, lai cilvēks no rīta pamostas, ieskatās spogulī un nosaka – esmu vesels, gudrs un spējīgs. Jāpošas un jāstrādā, lai rīt es justos vēl labāk. Arī tiem, kuriem šobrīd nav darba, vajadzētu paņemt rokās kādu darbarīku un sakopt kaut vai savu piemājas skvēru – arī tas būs ieguldījums pilsētas labā. Mums katram ir dota iespēja izdarīt kaut ko labu. Ir jāveido valstiskā apziņa, un tas jādara mums pašiem.

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, visiem novēlu priecīgus 18. novembra svētkus un ikvienam savā sirdī, domās un darbos iedegties par Latviju!