Tirdzniecības un rūpniecības kamera veido jaunu filiāli

Maija beigās tiks noslēgts līgums starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Cēsu domi par kameras Cēsu filiāles izveidošanu ar mērķi meklēt ceļus Cēsu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, lai tā kļūtu par pievilcīgāko pilsētu un novadu uzņēmējdarbībai Latvijā. Pirmā diskusija ar uzņēmējiem un domes pārstāvjiem notiks jūnija pirmajās dienās.

Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir filiāles lielākajās Latvijas pilsētās:

Daugavpilī, Ventspilī, Jēkabpilī, Valmierā, Jelgavā un Liepājā, un nu arī Cēsīs.

«Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nevalstiska, politiski

neitrāla, brīvprātīga visu Latvijas teritoriju aptveroša dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus,» teikts kameras interneta mājas lapā.

LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme- Grende apstiprina:

«Kamerai ir ļoti svarīga loma uzņēmējdarbības vides veicināšanā katrā teritorijā, jo tā apvieno aktīvākos uzņēmējus, uzklausa viņu viedokļus un intereses, tos formulē un dara zināmus pašvaldību un valsts atbildīgajām

institūcijām, kurām ir lēmumu pieņemšanas tiesības. Likumsakarīgi,ka katrs pašvaldības vadītājs, arī valdības vadītājs nespēj sarunāties, uzklausīt

un palīdzēt katram iedzīvotājam un uzņēmējam atsevišķi,tāpēc ir jāveido līdzīgu interešu cilvēku un uzņēmēju apvienības vai biedrības, lai iepriekš apspriestus vēstījumus nodotu tālāk. Viens no šādiem dibinājumiem ir tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas savu dzīvotspēju un lietderību ir pierādījušas daudzās pasaules valstīs ar gadsimtiem garu vēsturi.

Diemžēl Latvijā tradicionāli katrs uzņēmējs atsevišķi mēģina radīt tikai savam

uzņēmumam izdevīgus īpašus noteikumus. Svarīga ir nozaru interešu

ievērošana viesiem tās dalībniekiem ar vienādiem nosacījumiem.»

Lai gūtu objektīvu priekšstatu par procesiem katrā nozarē atsevišķi, LTRK ir izveidojusi deviņas kompetenču padomes, kurās var piedalīties katrs nozarē ieinteresēts uzņēmuma vai pašvaldības pārstāvis. Papildus tam, ka iniciatīva Cēsīs veidot kameras filiāli ir nākusi no pašvaldības, arī reģionālās padomes vadītājs ir domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs. Žaneta Jaunzeme-

Grende uzsver, ka līdz šim pašvaldības darbinieku līdzdarbošanās kamerā un

kompetenču padomēs nebija vērojama un izpilddirektora vēlme sadarboties

liecina par patieso pašvaldības ieinteresētību vietējās uzņēmējdarbības vides

veicināšanā. Paralēli jau pieminētajai reģionālajai kompetenču padomei aktīvi

strādā arī citas, kas pēc būtības aptver visas valsts tautsaimniecības un attīstības nozares: Tirdzniecības padome; Rūpniecības padome; Pakalpojumu padome; Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības padome; Nacionālās stratēģijas padome; Eksporta padome; Mazo un vidējo uzņēmumu

padome; Reģionālā padome un Zināšanu ekonomikas padome. Katrā no tām ir iesaistījušies nozaru aktīvākie un gaišākie prāti, lai kopā meklētu ceļus kopējai

valsts attīstībai. LRTK aktīvi sadarbojas ar ārvalstu kamerām un ik brīdi spēj komunicēt, uzzināt un veicināt starpvalstu biznesa attīstību. Līdz ar to mūsu vietējie uzņēmēji vairs nav pamesti likteņa varā, kad katram pašam jācīnās

par savu vietu, jāmeklē sakari un iespējas, bet ir vērā ņemama aizmugure

– Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vaicāta par Cēsu iespējām, kameras valdes priekšsēdētāja ir pārliecināta: «Cēsīs ir iespējama jebkuras nozares attīstība, tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem ir vidēja termiņa plānošanas dokumenta izstrādāšana, kurā precīzi paredzētas atbalstāmās nozares prioritatīvā secībā. Jāizvērtē ieguldījumu apjoms un ieguvums jau tievāko trīs četru gadu perspektīvā.

Esam uzsākuši ideju par biznesa inkubatora izveidošanu, kas veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanu un attīstīšanos – uzņēmumu, kas dotu intelektuāli augstvērtīgas darba vietas ar lielu pievienoto vērtību, kas rezultātā pagrieztu pretējā virzienā esošos procesus – nevis cēsnieki brauktu strādāt uz Rīgu, bet gan rīdzinieki meklētu darbu un dzīvesvietu Cēsīs. Vērojot pašvaldības attieksmi, iesāktos darbus un milzīgo vēlmi pilnveidot pilsētas uzņēmējdarbības vidi, būtībā es nešaubos, ka viņiem izdosies!»

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.