Vīzija: reģionālās nozīmes Veselības aprūpes iestāde - Vidusvidzemes slimnīca

Cēsnieki ir izglītoti un inteliģenti ļaudis, arī ambiciozi, jo laikā, kad valstī darba kārtībā ir jautājums par slimnīcu un gultu skaitu samazināšanu, ir sākuši izstrādāt stratēģisko attīstības koncepciju, kurā viens no pamatpostulātiem – saglabāt esošās daudzprofilu lokālās slimnīcas statusu un pakāpeniski paplašināties.

Pašlaik Cēsu rajona slimnīcas apkalpošanas zona ir Cēsu pilsēta un rajons ar 56 882 iedzīvotājiem. Tiek plānots palielināt pacientu skaitu, atverot jaunas nodaļas un ieviešot jaunus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus plašākā Vidzemes reģionā. Uz jautājumu, vai vīzija ir īstenojama, slimnīcas direktors Guntars Kniksts atbild viennozīmīgi – jā! «Patiesībā process ir sācies – ir noslēgts līgums ar konsultantu kompāniju, kas izstrādās attīstības koncepciju un veiks ekonomiskā pamatojuma izpēti, kas ar laiku pāraugs būtiskā slimnīcas

rekonstrukcijā ar jauna korpusa būvniecību. Projekta īstenošanai ir apzinātas

finansējuma iespējas, tostarp ES fondu līdzfinansējums. Svarīgs ir līdz

šim paveiktais – Cēsu rajona slimnīcai ir lokālās daudzprofilu slimnīcas statuss

ar 13 nodaļām, kas sniedz iedzīvotājiem neatliekamo diennakts stacionāro

veselības aprūpi akūto un hronisko slimību gadījumos, kā arī nodrošina speciālistu ambulatori konsultatīvo palīdzību. Aktīvi darbojas dienas stacionārs, kas dod iespēju saņemt kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus,

pacientam samazinot stacionārā pavadāmo dienu skaitu un izmaksas.

Cēsu rajona slimnīcu kā perspektīvu darbavietu novērtē arī jaunie speciālisti.

Darbu sācis jauns ārsts rehabilitologs, kurš rūpējas, lai pacienti pēc smagas slimošanas vai traumām varētu saņemt kvalitatīvu rehabilitāciju

un ātrāk atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Pakalpojuma spektra paplašināšanai

tiek plānots atvērt rehabilitācijas nodaļu.» Nozīmīgs faktors, rēķinoties

ar vairāku mazo slimnīcu slēgšanu un pacientu plūsmas palielināšanos no

attālākajām reģiona teritorijām, ir pacientu viesnīcas atvēršana. Pakalpojums nodrošina pacientu izmitināšanu tiem, kuri iepriekšējā vakarā ierodas slimnīcā pirms plānveida operācijas, kā arī tiem, kam pēc izrakstīšanas no stacionāra nav iespēju nokļūt mājās tajā pašā dienā. Rūpējoties par iedzīvotājiem

ar ierobežotu maksātspēju, cena par šo pakalpojumu ir noteikta zemāka nekā

pacienta iemaksa par stacionārā pavadīto diennakti. Cēsu slimnīca aktīvi sadarbojas ar līdzās esošajām slimnīcām, savukārt ar Limbažu slimnīcu tiek veidota apvienība. Guntars Kniksts uzskata, ka, efektīvi izmantojot esošos resursus un optimizējot izmaksas, iedzīvotājiem tiks nodrošināta kvalitatīvu

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība daudz plašākā teritorijā.

Ar lielu Cēsu domes un Cēsu rajona padomes atbalstu ir veikti apjomīgi ieguldījumi slimnīcas ilgtspējīgā attīstībā, uzsverot uzņemšanas nodaļas, sterilizācijas nodaļas un slimnīcas ieejas rekonstrukciju, teritorijas labiekārtošanu, kā arī jauna pacientu lifta uzstādīšanu. Magnētiskās rezonanses aparatūras iegāde būtiski paplašinājusi diagnostikas iespējas. Cēsu slimnīcas mērķtiecīgais darbs ir atzinīgi novērtēts, dzemdniecības

nodaļai piešķirot godpilno nosaukumu Mazulim draudzīgs hospitālis, kā arī šogad saņemot Veselības ministrijas un organizācijas Sustento pateicību par Pacientam draudzīgas ārstniecības iestādes attīstību.

Runājot par paveikto un nākotnes vīzijām, Kniksta kungam ir iemesls lepoties –

pēc statistikas datiem, Cēsu slimnīca ir lielākā lokālā daudzprofilu slimnīca ārpus Rīgas. Cēsu slimnīca ir ceļā uz nozīmīgu Vidusvidzemes reģiona veselības aprūpes centra statusu, un šā mērķa īstenošanai tiek ieguldīti

gan slimnīcas, gan pašvaldības resursi.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.