Kad ziemā sāp kakls vai tuvojas gripa, visbiežāk sniedzamies pēc medus burciņas un ķiploku virtenes – dabiskajiem produktiem, kas dziedē jau gadsimtiem.
Ķiploki dažiem rada problēmas ar garšu un smaržu, bet medus ir ne tikai zāles – arī kārums. Zīmols Vinnis uz medus burciņām veikalu plauktos rotājas jau vairāk nekā desmit gadus. Kā līdz veikalam nonāk šis saldums, kā arī par uzņēmuma Livonia (saistīts ar Vinni) piedāvājumu vaicāju abu uzņēmumu valdes priekšsēdētājam Uldim Rudmiezim.
Kā tapa uzņēmums Vinnis? Kas rosināja darboties medus ražošanas
un biškopības nozarē?
– Divi uzņēmīgi cilvēki, no kuriem viens kaut ko saprata no medus, bet otrs bija ieguvis pieredzi tirdzniecībā, satikās un lēma: dibinām uzņēmumu, kurš nodrošinās Latvijas patērētājus ar kvalitatīvu medu piemērotā
fasējumā. Tolaik medu veikalos varēja nopirkt tikai trīslitru burkās vai arī izlejamu no kannām. Lai īstenotu šo mērķi, es un mans kolēģis Aigars Rezgalis 1997. gadā dibinājām uzņēmumu Vinnis. Sākumā visu darījām paši – braucām
pa Latvijas laukiem un savācām medu, ar rokām fasējām to pielāgotās telpās, paši vedām uz veikaliem. Mūsu piedāvātais produkts ātri ieguva popularitāti, un pieprasījums strauji pieauga – telpas kļuva par šauru, un ar mūsu spēkiem vien nepietika. Jau pēc gada izmantojām iespēju no pašvaldības iegādāties nepabeigtu katlumāju, kuru pārveidojām par ražošanas cehu. Drīz arī šīs telpas mums kļuva par šauru, un nu jau gadu esam jaunās, daudz plašākās un ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotās telpās. Jaunā ražotne dod iespēju palielināt fasēšanas apjomu, un tāpēc varam sākt domāt par eksportu. Jāteic – gods un slava pašvaldībai, kuras ieinteresētība uzņēmuma attīstībā ir acīmredzama, palīdzot mums iegādāties telpas.
Šeit ir iegādājamas arī biškopjiem vajadzīgās lietas – rāmīši, apģērbs, medus sviedes, bišu barība...
– Jā, esam izveidojuši uzņēmuma struktūrvienību Bišu bode, kurā pieejams viss inventārs, kas nepieciešams biškopjiem, kā arī bezmaksas apmācība esošajiem un topošajiem biškopjiem.
Šobrīd tā jau ir kļuvusi par neatņemamu uzņēmuma sastāvdaļu, un šeit ir pārstāvēti lielākie biškopības inventāra un produktu ražotāji no Dānijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Anglijas. Sniedzam konsultācijas, ražojam vaska šūnas un piedāvājam visu biškopībai nepieciešamo, tajā skaitā zāles bitēm. Tik plaša profila uzņēmumi tiešām ir retums – cik esmu dzirdējis, līdzīgs Vinnim ir tikai Norvēģijā – Honey centrale.
Jūs paši braucat un iepērkat medu no Latvijas biškopjiem. Vai ar to pietiek, lai nodrošinātu visu pieprasījumu?
– Ne vienmēr, jo arī medus raža ik gadu ir atšķirīga – to diktē laika apstākļi un dažādi citi bioloģiski procesi, turklāt Latvijā ievāktā medus cena ir augsta, un ne visi to var atļauties. Lai apmierinātu dažādu iedzīvotāju vajadzības, daļu medus importējam, taču tas nenozīmē, ka importētais medus ir sliktāks – visā pasaulē bites to ievāc pilnīgi vienādi! Tikai cilvēks var sabojāt medu, bet, kā jau teicu, mūsu uzņēmumā ir mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas, kas nepieļauj medus sabojāšanu. Esam izveidojuši speciālu līniju ar nosaukumu Latvijas medus. Tas ir iegūts tikai un vienīgi Latvijā, un pēc marķējuma uz burkas ir iespējams pateikt, kurā bišu dravā tas savākts. Piedāvājam arī ekoloģisko jeb, kā Latvijā dēvē, bioloģiskās lauksaimniecības izcelsmes medu. Lai cik paradoksāli būtu, pēdējos gados Latvijā ievāktā medus apjoms ir bijis
pietiekams, lai nodrošinātu visu ražošanu, tāpēc arī lētākā segmenta produktos faktiski ir mūsu pašu vietējais medus.Latvijā ir reģistrētas aptuveni 50 000 bišu saimes. Ja vidēji no katra stropa gadā iegūst no 20 līdz 40 kg, tad, minimums, Latvijā saražo ap 1000 tonnām medus. Vinnis pagājušā gadā safasēja aptuveni 250 tonnas Latvijas medus – ceturto daļu no kopapjoma.
Otrs jūsu vadītais uzņēmums ir Livonia, kas piedāvā patērētājiem bezalkoholiskos dzirkstošos dzērienus un arī tradicionālās bērzu sulas.
– Jā, abi šie uzņēmumi strādā zem viena jumta – viens otru netraucē. Kā jau,
runājot par medu, teicu, mūsu uzņēmums ir tāds kā veselīga dzīvesveida veicinātājs. Mūsu ražotos dzirkstošos dzērienus Mežezers un Džungļi bieži dēvē par bērnu šampaniešiem, bet pēc tirgus izpētes grūti pateikt, kura vecuma grupa to lieto vairāk. Šie dzērieni vairāk tiek pozicionēti kā dzērieni svētku reizei, taču ir daudz cilvēku, kuri nelieto alkoholiskos dzērienus vai arī tiem pēc svinēšanas jāsēžas pie stūres. Ja padomā arī tālāk – kāpēc gan mūsu no dabiskām izejvielām ražotie produkti nevarētu aizstāt kolas un fantas?! Tāpat arī raudzētās bērzu sulas, kas tiek tecinātas no bērziem Palsmanes apkārtnē, raudzētas Livonia cehos un iepildītas pusotra litra pudelēs. Tās noteikti slāpes remdē daudz labāk un arī organismam palīdz attīrīties no sāļiem un sārņiem.
Jūs jau pieminējāt pašvaldības ieinteresētību uzņēmējdarbības vides attīstībā. Kāds ir jūsu subjektīvais vērtējums –kā ir strādāt un dzīvot Cēsīs?
– Ja runājam globāli, Cēsis ir ļoti pateicīga vieta – esam pietiekami tuvu Rīgai, tajā pašā laikā arī strādājam ārpus lielpilsētas trokšņiem un piesārņojuma. Šajā pilsētā ir pietiekami daudz cilvēkresursu, laba infrastruktūra un
komunikācija ar valsts un pašvaldības uzņēmumiem. Es neesmu saskāries ar noraidošu attieksmi, drīzāk ar aicinājumu izteikt savas vajadzības un vēlmes. Manuprāt, viss, ko pašvaldība var darīt privātuzņēmēju labā, tiek izdarīts godprātīgi. Tas palīdz strādāt.
Kāda ir uzņēmējdarbības turpmākā perspektīva? Kas jādara, lai to ne tikai saglabātu, bet arī attīstītu?
– Loģiski būtu vispirms domāt par to, kā saglabāt un nepazaudēt jau esošas un darboties spējīgās lietas.Laikā, kad aktīvi tiek diskutēts par atbalstu ražotājiem, lai veicinātu to konkurētspēju eksporta tirgos, vairāk tiek runāts par atbalstu jauniem uzņēmumiem un projektiem. Taču gribu vērst sabiedrības uzmanību uz faktu – daudzi no esošajiem uzņēmumiem ir veikuši būtiskas investīcijas tehnoloģijās un ražotņu izveidē, paši uzņemoties kredītsaistības, bez iespējām izmantot ES fondus. Tagad, kad visā pasaulē valda krīze, likumsakarīgi, ka arī šo uzņēmumu ienākumi ir mazāki, bet finansiālās saistības nesamazinās. Daudziem ir grūti tikt galā ar kredītiem, bet atbalsta tikai jaunu projektu realizāciju. Manuprāt, tas izkropļo tirgu – tiek samazināta esošo un strādājošo uzņēmumu konkurētspēja. Vai valsts mērķis ir likvidēt esošo ražošanu un sākt visu no sākuma? Arī Vinnis un Livonia brīdī, kad uzsāka uzņēmuma rekonstrukciju, piedalījās konkursā par ES fondu atbalstu. Pret projektu iebildumu nebija, bet viss atdūrās pret mistisko ES fondu saņemšanas noteikumu pielikumu ANNEX 1, kuros noteikts, ka medu nedrīkst fasēt pilsētas administratīvajā teritorijā. Tas ir pilnīgs absurds, jo mūsu uzņēmums atrodas pašā pilsētas nomalē un robežojas ar Priekuļu pagasta mežu, turklāt jebkurā Eiropas valstī vadošie medus fasēšanas uzņēmumi atrodas pilsētās. Rezultātā uzņēmuma rekonstrukciju veicām ar pašu spēkiem un tagad cītīgi maksājam kredītu. Lai neizkropļotu tirgu, valstij ir jāparedz atbalsts arī tiem, kuri paši visu izdarījuši jau pirms kāda laika. Atbalsts šādiem uzņēmumiem ir garants, ka nauda neizkūpēs neveiksmīgos projektos, – mēs jau esam pierādījuši investīciju lietderību un vēlamies strādāt arī turpmāk.