Uz Cēsīm lielākā daļa brauc ar prieku, es tai skaitā,jo zinu – senā pilsēta būs mainījusies... protams, uz labo pusi.
Daudz runājam par Cēsīm kā kultūras un mākslas pilsētu ar senām noskaņām, bet mazāk par vidi, ko ikdienā izmanto vietējie iedzīvotāji –skolām, bērnudārziem, ielām, sociālajām vajadzībām un visu citu, kas nepieciešams, lai cilvēks šeit justos labi ne tikai viesos, bet arī ikdienā.Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders stāsta par vairāk nekā 800 gadu senās pilsētas darbīgo ikdienu.
Kopš Neatkarīgās Rīta Avīzes iepriekšējās viesošanās Cēsīs pagājis krietns laiks.Kas mainījies pilsētā?
– Pieļauju, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem Cēsis saistās ar senatni, kultūru,tīkamu vidi, mieru, atpūtu. Taču cēsnieku ikdiena ir darbīga, aizrit straujā ritmā,un pārmaiņu pilsētā tiešām ir daudz. Iepriekšējā tikšanās reizē runājām par to, ka Cēsīs ir ļoti nepieciešams jauns bērnudārzs.
Tagad jaunās ēkas būvdarbi tuvojas noslēgumam.
Jau pirms vairākiem mēnešiem vajadzēja izsludināt konkursu par mēbeļu piegādi bērnudārzam. Šim mērķim bijām plānojuši ņemt kredītu, un to varam atļauties arī tagad, jo domes budžeta situācija ir stabila. Taču Starptautiskā valūtas fonda prasības liedz pašvaldībām ņemt kredītus pašu investīcijām, varam aizņemties tikai Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumu.
Tā ir absurda prasība!
Kāpēc pašvaldības, kurām ir sabalansēts budžets, nevar ņemt kredītus un darīt iedzīvotājiem nepieciešamus darbus? Cēsīs uz vietām bērnudārzos ir liela rinda. Jaunajā pirmsskolas izglītības iestādē ir divsimt piecdesmit vietu, bet tai būs jāstāv tukšai tikai tāpēc, ka SVF prasība ir svarīgāka par loģisku, saimniecisku rīcību! Gan es, gan citi pašvaldību vadītāji par to, ka šāda nostāja ir aplama, runā jau kopš janvāra, bet valsts politiķi tā arī nav spējuši rast pieņemamu risinājumu. Ja valstī ir dižķibele, tad, manuprāt, ir nevis jāsēž, jāvaimanā un jāgaida, kad citi mūs glābs, bet tieši otrādi, ir jāizmanto katra iespēja pašiem stimulēt ekonomisko aktivitāti. Ja privātajā sektorā nav naudas, ārvalstu investori nogaida, tad tieši pašvaldības pasūtījumi ir tie, kas reāli silda ekonomiku, dod darbu un ienākumus iedzīvotājiem.
Vēl viens piemērs ir iecerētā Cēsu kultūras centra rekonstrukcija. Pirms nepilna mēneša medijos bija lasāma ziņa, ka četrās pilsētās, tostarp arī Cēsīs, plāno būvēt koncertzāles. Raksti pamatā bija ar domu, ka krīzes laikā tā ir lieka greznība. Bet mēs neplānojam Cēsīs būvēt jaunu, dārgu koncertzāli, mēs gribam atjaunot un nedaudz paplašināt vēsturisku ēku pilsētas centrā, kas 1914. gadā celta par tautas saziedotiem līdzekļiem. Jau ir izstrādāts rekonstrukcijas tehniskais projekts, kas paredz izbūvēt mūsdienīgu akustisko koncertzāli, ko varēs viegli transformēt par konferenču centru, mācību telpas Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņiem, amatiermākslas kolektīviem. Realizējot šo, uzsvēršu, ES finansēto projektu, mēs glābtu ļoti bēdīgā stāvoklī esošu vēsturisku ēku, radītu iespēju cēsniekiem un viesiem baudīt augstvērtīgus koncertus, nodrošināt lieliskus mācību apstākļus jaunajiem mūziķiem.
Turklāt kultūras centra rekonstrukcija būs nozīmīgs pasūtījums uzņēmējiem,kas nodrošinās darbu lielam skaitam strādājošo. Ja šādu projektu nolems apcirpt kā lieku greznību, tad tiešām jāsaka, ka krīze ir galvās. Tāpēc ceru uz pozitīvu risinājumu, veicot valsts budžeta grozījumus. Pēdējos gados pārliecināmies, ka kultūrtūrisms var dot jūtamu ekonomisko pienesumu.
Vai ekonomiskās attīstības iespējas Cēsīs saistāt tikai ar tūrismu?
– Noteikti ne. Protams, Cēsis ir pievilcīgs galamērķis ceļotājiem, kurus saista vēsture un kultūra, pilsētas gleznaino apkārtni iecienījuši aktīvās atpūtas cienītāji. Tomēr skaidrs, ka stabilitāti un pastāvīgas darba vietas pirmām kārtām nodrošina ražojošie uzņēmumi. Pašvaldībām nav daudz iespēju tieši atbalstīt biznesu, taču esošās izmantojam. Uzņēmējiem, kas vēlas būvēt jaunas ražotnes, piedāvājam ar atvieglotiem nosacījumiem nomāt pašvaldības zemi. Tā ir tapis jaunais Tīrības nams, automātisko ātrumkārbu remonta cehs, uzņēmums Vinnis jaunu ražotni izveidoja, rekonstruējot pašvaldības ēku.
Domes Attīstības nodaļā ir koncentrēta apjomīga informācija par pieejamajiem ES struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbības atbalstam. Tātad varam konsultēt un palīdzēt uzņēmējiem pārvarēt birokrātiskās barjeras un saņemt līdzekļus attīstībai. Līdz ar jaunā Cēsu novada izveidi būs iespēja realizēt tā sauktos green field projektus. Tas nozīmē, ka pašvaldība, piesaistot ES līdzekļus,noteiktās teritorijās izbūvē infrastruktūru un piedāvā vietējiem vai ārvalstu uzņēmējiem iespējas veidot ražotnes. Skaidrs, ka lielu rūpnīcu novadā nebūs,bet mazā un vidējā biznesa attīstībai ir labi priekšnoteikumi. Turklāt nelieli uzņēmumi ir elastīgāki un spēj vieglāk pārvarēt sarežģījumus ekonomikā.
Mums ir arī ieceres, kā atdzīvināt vecpilsētu. Tur ir daudz namu, kuriem steidzami nepieciešama pamatīga rekonstrukcija, jo tie var vienkārši sabrukt. Taču īpašnieki darbus neuzsāk, jo ēku atjaunošana vēsturiskajā centrā izmaksā dārgi. Ir jāveic arheoloģiskā un arhitektoniskā izpēte, jārēķinās ar apgrūtinājumiem. Lai veicinātu vecpilsētas atjaunošanu, meklējam iespējas piesaistīt līdzekļus projektiem, kas paredz atbalstu vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā īpašniekiem, kas rekonstruē vēsturisku ēku. Šāds atbalsts paredzētu, ka īpašniekam jāapņemas pirmā stāva telpas piecus gadus izīrēt par ļoti draudzīgu cenu. Tas stimulētu veikalniekus, krodziņu īpašniekus,dažādu pakalpojumu sniedzējus savu biznesu attīstīt vecpilsētā, tādējādi atdzīvinot šo pagaidām pārlieku kluso pilsētas daļu.
Kā vērtējat administratīvās reformas rezultātu Cēsīs?
– Tie, kas uzskata, ka līdz ar novadu izveidošanu administratīvā reforma būs noslēgusies,maldās. Pēc pašvaldību vēlēšanām tā tikai sāksies, un pieļauju, ka dzīve vēl ieviesīs ne mazums korekciju.Manuprāt, optimālais modelis Cēsu rajona attīstībai būtu viena novada veidošana rajona teritorijā. Diemžēl pašvaldību vadītāji par šādu variantu nespēja vienoties, un turpmākie četri gadi ļaus izvērtēt, vai salīdzinoši mazu novadu veidošana bija labākais risinājums. Cēsu novads veidosies, apvienojoties pilsētai un Vaives pagastam. Domāju, ieguvēji būs abu pašvaldību iedzīvotāji. Speciālisti jau ir izstrādājuši apvienošanās projektu, un tas ir nodots iedzīvotāju vērtēšanai. Svarīgi,lai pēc apvienošanās pašvaldības pakalpojumi būtu vienlīdz pieejami un kvalitatīvi gan pagasta, gan pilsētas iedzīvotājiem. Ir skaidrs novada izglītības modelis, un tas paredz abu Vaives pagasta skolu saglabāšanu. Tāpat zinām, kā nodrošināt sociālo aizsardzību, risināt komunālos jautājumus. Jaunā novada vadībai būs jāuzņemas atbildība par Cēsu slimnīcas turpmāko likteni.
Tas ir nopietns jautājums, un esam jau panākuši vienošanos ar Limbažu pašvaldību par slimnīcu apvienības veidošanu, kurā, ceram, iesaistīsies arī Smiltenes dziednīca. Iecere ir izveidot reģionālas nozīmes lokālo slimnīcu apvienību ar centru Cēsīs. Nedomājam konkurēt ar reģionālo slimnīcu, kas ir Valmierā. Mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpi.
Minējāt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Kāda ir situācija šajā jomā?
– Tā ir satraucoša, pieprasījums pēc pabalstiem audzis daudzkārt. Lai arī pašvaldības budžets ir ievērojami samazināts, radām iespēju pabalstiem paredzēto līdzekļu apjomu palielināt. Cilvēku, kas ir zaudējuši darbu un palikuši bez iztikas līdzekļiem, kļūst aizvien vairāk. Pērn garantēto minimālo pabalstu tiem, kam ienākumi vienam ģimenes loceklim ir mazāki nekā 37 lati, visa gada laikā izmaksājām 2400 latu apjomā. Šogad jau pirmajos trīs mēnešos tika izmaksāti 5000 latu. Strauji audzis pieprasījums pēc pabalstiem par apkuri, brīvpusdienām skolā, dzīvokļa īres parādu segšanai. Jāpiebilst, ka pabalstu īres parādu segšanai var saņemt tikai tie, kas piedalās pilsētas sakopšanas darbos, un agrāk reti kurš pieteicās, jo negribēja darīt vienkāršos darbus. Tagad cilvēki ir gatavi strādāt jebkuru darbu, lai tikai varētu saņemt kādu materiālu atspaidu. Pirms vairāk nekā gada izveidojām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūru. Tā veiksmīgi uzsākusi darbu, un ir izstrādāta aptveroša un daudzpusīga sociālās palīdzības sistēma, kas ietver ne tikai pabalstu izsniegšanu, bet arī juridisku, psiholoģisku, medicīnisku palīdzību, aprūpi mājās vientuļiem cilvēkiem, konsultācijas. To, ka sociālās palīdzības sistēma pie mums ir laba, apliecina arī tas, ka pēdējā laikā sociāli mazaizsargātas ģimenes no citām pašvaldībām meklē iespējas pārcelties uz Cēsīm, jo zina, ka palīdzība būs. Protams, aģentūras darbību jāturpina pilnveidot, jāmeklē iespējas veidot efektīvāku pārvaldi, samazināt administratīvās izmaksas. To, ka izglītība un sociālā aizsardzība ir neapstrīdamas pašvaldības prioritātes, deputāti akceptē bez debatēm.Piemēram, valsts ir atteikusies no subsidēto darba vietu programmas skolēniem, bet Cēsu dome sadarbībā ar uzņēmējiem arī šovasar nodrošinās iespējas strādāt un nopelnīt apmēram simt pilsētas bērniem.
Bet vai nav tā, ka pašvaldība iegulda prāvus līdzekļus,lai nodrošinātu labus mācību apstākļus, uzturētu augstu izglītības kvalitāti, bet jaunieši, saņēmuši labu izglītību, dodas studēt, strādāt uz Rīgu vai ārzemēm un mazpilsētā vairs neatgriežas?
– Cēsīs ir divas valsts ģimnāzijas, laba līmeņa vidusskola, un tiešām mūsu skolu audzēkņi iestājas un sekmīgi studē labās augstskolās, strādā atbildīgos amatos gan Rīgā, gan ārzemēs. Taču cēsnieki ir izteikti savas pilsētas patrioti un saikni ar dzimto vietu nezaudē. Arī tie, kas dzīvo citviet, cenšas palīdzēt ar idejām, kontaktiem, arī biznesa projektiem, kas tiek realizēti Cēsīs. Esmu pārliecināts,ka investīcijas izglītībā ir pats drošākais ieguldījums, un turpmākajos gados būs krietni jāstrādā, lai veidotu kvalitatīvu un tautsaimniecības pieprasījumam atbilstošu aroda apmācību. Ir gana daudz cēsnieku,kas strādā labu darbu Rīgā, bet dzīvo šeit. Cilvēki novērtē vides kvalitāti, izglītības,kultūras un sporta iespējas, drošību. Ne velti Cēsis ir atzīta par ģimenēm draudzīgu pilsētu. Tāpēc aicinu lasītājus arī šajā tūrisma sezonā braukt ar ģimenēm, draugiem, kolēģiem uz Cēsīm, kur varēsit labi atpūsties, baudīt pilsētas senatnīgo šarmu, apmeklēt mākslas izstādes un lieliskus koncertus!