Neskatoties uz ekspertu un statistiķu pesimistiskajām prognozēm par bērnu skaita samazinājumu, Cēsu pirmskolas iestādes, sākumskolas un vidusskolas klases ir nokomplektētas.
2010. gadā Cēsīs ir piedzimis vairāk bērnu nekā iepriekšējā gadā, kā arī noslēgts vairāk laulību.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs uzskata, ka tas ir ilgtspējīgas izglītības politikas stratēģijas rezultāts, kas Cēsīs vienmēr bijusi viena no galvenajām vērtībām.
– Cēsis ir viena no retajām pašvaldībām, kas vasarās skolēniem piedāvā pašvaldības apmaksātu darbu dažādos, arī privātos, uzņēmumos. Kas jūs pamudināja uz šādu soli?
– Bērniem vasarās trūkst nodarbību, un, lai viņiem dotu iespēju lietderīgi pavadīt savu laiku, iemācīties ko jaunu, kā arī nopelnīt naudiņu, Cēsu pašvaldība jau daudzus gadus organizē darba iespējas saviem skolēniem. Sākotnēji tas bija kopējs projekts ar Valsts nodarbinātības aģentūru, bet nu jau vairākus gadus tikai pašvaldības iniciatīva. Jau budžetā šim mērķim ir ieplānota nauda. Šogad nodarbinām 86 bērnus, bet gribētāju bija daudzas reizes vairāk. Katrs bērns strādā divas nedēļas pa četrām stundām dienām un kopumā atkarībā no vecuma nopelna no 54,5–67,5 latus. Šie bērni tiek nodarbināti parku un skvēru uzturēšanas jomā, muzejā un citos tūrisma infrastruktūras objektos.
Papildus šim projektam arī Sociālā aģentūra realizē maznodrošināto ģimeņu bērnu nodarbinātības programmu, kurā iesaistīti 50 bērni, kas visbiežāk strādā pilsētas sakopšanas jomās.
– Cik nopietni bērni izturas pret uzticētajiem pienākumiem?
– Bērni ir dažādi, bet var teikt, ka pret savu darbu viņi izturas ar lielu atbildības sajūtu. Kā jau teicu – strādāt gribētāju ir daudz vairāk, nekā mēs spējam nodrošināt. Vislielākā iniciatīva nāk no vecākiem, kuriem ir būtiski zināt, ka bērni ir drošībā un veic kādu darbu, nevis bezdarbībā klīst pa ielām un domā blēņas. Svarīgs ir arī atalgojums, ko katra ģimene izmanto pēc saviem ieskatiem – vieni atstāj bērna rīcībā, citiem tā ir nauda, lai iegādātos nepieciešamo skolai.
Redzot, cik liela ir Cēsu novada bērnu interese par algotu darbu, mēs domāsim, kā radīt šādu iespēju vēl vairāk novada bērniem.
– Šogad pirmo gadu Cēsīs ir atvērta RTU Cēsu filiāles dienas nodaļa. Kas palīdzēja nonākt līdz šādam rezultātam, un kādas iespējas tas dod Vidzemes jauniešiem?
– Faktiski tas ir Cēsu pašvaldības un RTU vairāku gadu savstarpējo sarunu rezultāts. Atzīmēšu, ka jau pirms sešiem gadiem Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija noslēdza sadarbības līgumu ar RTU par eksakto zinātņu apmaiņas programmām, tam sekoja projekts par inovācijām uzņēmējdarbībā un augstākās tehniskās izglītības iespējām Cēsīs. Šogad norit uzņemšana četrās mācību programmās. Tā ir pirmā pilna laika klātienes augstākās tehniskās izglītības iestāde Vidzemē. Trijās no piedāvātajām programmām ir pieejamas budžeta vietas. Kopumā vidzemniekiem būs 30 līdz 40 budžeta vietu, kas, pēc mūsu domām, ir pilnīgi pietiekami. Programmas ir izvēlētas, pamatojoties uz Cēsu novadā esošo profesionālo mācību iestāžu piedāvātajām specialitātēm. Tādējādi ir nodrošināts pilns profesionālās apmācības cikls.
RTU filiāles rīcībā esam nodevuši telpas bijušajā Cēsu domes ēkā Raunas ielā 4, kā arī iepretim esošās izglītības iestādes telpas. Kad redzēsim, kā attīstās šī filiāle, tad domāsim par citiem risinājumiem, ja tādi būs nepieciešami.
Gribu atzīmēt, ka šogad Cēsīs ir atklāta arī Rīgas Biznesa un ekonomikas augstskolas filiāle, bet augstskola Turība strādā jau vairākus gadus.
Arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Cēsu filiāle strādā ļoti veiksmīgi – piemēram, šogad bērnudārzu audzinātāju specialitāti beidza vairāk nekā desmit absolventu, un viņiem visiem ir nodrošinātas darba vietas Vidzemes bērnudārzos. Saistībā ar ieplānoto koncertzāles būvniecību un esošo mūzikas vidusskolu esam sākuši sarunas ar RPIVA par mūzikas pedagogu sagatavošanu.
Varam teikt, ka Cēsīs ir pieejama dažādu nozaru profesionālā un akadēmiskā augstākā izglītība.
– Vai jauniešiem ir iespēja palikt Cēsīs?
– Ņemot vērā, ka sabiedriskā transporta izmaksas nav mazas un ne visi var izbraukāt katru dienu, pašvaldība ir radusi iespēju par zemu cenu īrēt naktsmītni.
Tā ir labiekārtota dienesta viesnīca ar istabiņām, virtuves un mācību telpām, interneta pieslēgumu un dežurantu, kas jauniešus pieskata. Pagājušajā gadā šajās telpās dzīvoja ap 20 skolēnu. Rudenī piedāvāsim šo iespēju arī RTU studentiem.
– Kāda ir migrācijas statistika?
– Precīzu migrācijas statistiku iegūt ir praktiski neiespējami – mēs varam orientēties tikai pēc tā, vai bērni apmeklē skolu un bērnudārzu. Nevar noliegt, ka ik mēnesi ir vairāki gadījumi, kad ģimenes pārceļas dzīvot uz ārzemēm, bet tā ir globāla tendence un vairāk saistāma ar kopējo situāciju valstī.
Taču priecē cita tendence – uz Cēsīm pārceļas dzīvot ģimenes no Rīgas, bet turpina strādāt galvaspilsētā vai arī uzsāk biznesu mūsu pilsētā. Uzskatām, ka tas ir mūsu pilsētas romantiskais vilinājums, sakārtotā pilsētvide, veselīgais gaiss, ļoti labi nostādīta izglītības sistēma un specīgas kultūras vērtības. Arī līdz Rīgai nav tik tālu, lai nevarētu izbraukāt – no rītiem un vakaros redzams daudz mašīnu, kas brauc Rīgas virzienā un atpakaļ. Tātad Cēsīm ir iemesls būt lepnām.