Mūsdienīga pieeja vēsturiskām vērtībām

Īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projektu Līgatnē, projektētājiem nācās rēķināties ar savdabīgo Līgatnes reljefu un kultūrvēsturisko vidi.

Viens no risinājumiem bija vēsturiskā ūdens torņa rekonstrukcija, kaut arī pēdējos gados torņu vietā tiek būvētas 2. pacēluma sūkņu stacijas.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīmē: «Risinājumam, kas paredz rekonstruēt veco ūdens torni, ir divi ieguvumi. Tas iederas Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskajā koka apbūvē, kā arī pastāv mazāki ugunsdrošības riski. Gadījumos, ja tiek pārtraukta elektrības padeve, sūkņu stacija nedarbojas un ugunsdzēsējiem ir tālāk jābrauc pēc ūdens. Savukārt, no ūdens torņa pašteces rezultātā ūdens vienmēr ir pieejams.» Paralēli jau pieminētajai ūdens torņa rekonstrukcijai tika uzbūvēta arī jauna ūdens sagatavošanas stacija, kas tagad iedzīvotājus nodrošina ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Jāatzīmē, ka šī ir pirmā ūdens atdzelžošanas stacija Līgatnē, tāpēc ūdens kvalitātes atšķirības ir uzskatāmi redzamas un sajūtamas. A. Šteins saka: «Mūsu pusē ir ļoti daudz avotu ar labu dzeramo ūdeni, kuru iedzīvotāji jau bija pieraduši izmantot pārtikā. Zināmā mērā tā bija izveidojusies kā tradīcija un rituāls, kad avotu ūdens uz mājām tika vests un nests dažādos traukos. Tagad šī nepieciešamība mazinās un Līgatni raksturojošā tradīcija pakāpeniski izzūd, bet ceru, ka tā neizzudīs pavisam.»

Arī notekūdeņu attīrīšana Līgatnē pirms projekta īstenošanas nebija sakārtota. Priekšsēdētājs skaidro: «Līgatnes apkārtne ir ļoti reljefaina, tāpēc bija jāizšķiras, vai būvēt vairākas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas vai arī vairākas nelielas jaudas attīrīšanas iekārtas. Izvēlējāmies uzbūvēt piecas pārsūknētavas un divas attīrīšanas iekārtas Gaujas malā. Tur, kur tagad ir uzbūvētas attīrīšanas iekārtas, vēl nesen kanalizācijas ūdeņi noplūda tieši Līgatnes upē un tālāk Gaujā. Savukārt, vienīgās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas vispār atradās Līgatnē, savu funkciju spēja pildīt tikai apmēram 20% apmērā. Pilsētas vajadzībām tiks izmantotas arī Līgatnes papīrfabrikas attīrīšanas iekārtas. Jāatzīmē, ka papīrfabrika bija ieinteresēta piesaistīt arī bioloģiski piesārņotus ūdeņus, kas uzlabo attīrošo dūņu dzīvotspēju un atjaunošanos.

Īstenojot projektu Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Līgatnē, tiks nodrošināta 96% kanalizācijas notekūdeņu centralizēta attīrīšana un vairāk nekā 150 jaunu mājsaimniecību papildus esošajiem klientiem tiks apgādātas ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni,

Projektam finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Paralēli šim projektam esam uzsākuši projektu Ūdenssaimniecības attīstība Skaļupēs. Arī šā projekta ietvaros plānojam Skaļupes mikrorajonā izveidot jaunu ūdens sagatavošanas sistēmu un izbūvēt notekūdens attīrīšanas iekārtas. Projekta nozīmību papildina fakts, ka šai teritorijā atrodas rehabilitācijas centrs Līgatne, kurā dzīvo vairāk nekā 200 iedzīvotāju, un visa teritorija ir īpaši aizsargājamā dabas zona.

Realizējot šīs ieceres un veicot starpsavienojumu ar Ķempjiem, tiks pabeigta ūdenssaimniecības projektu īstenošana Līgatnes novadā.

UZZIŅAI

Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Līgatnē

Kopējās izmaksas: Ls 1 618 165,31

No tām attiecināmās izmaksas: Ls 1 280 830,00

Tajā skaitā:

Kohēzijas fonda līdzfinansējums: Ls 1 088 705,50

valsts budžeta līdzfinansējums: Ls 45 987,83

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais