Prioritāte – novada izaugsme

Carnikavas novads atrodas Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei, un tā centrs ir Carnikava.

Rīgas tuvums, attīstīta sabiedriskā transporta sistēma un sakārtota infrastruktūra to padarījuši ne tikai par iekārojamu mājvietu, bet arī iecienītu atpūtas vietu. Jauns bērnudārzs, gājēju un riteņbraucēju tilts pār Gauju un Zilais karogs Lilastē ir tikai dažas no aktivitātēm, ko, nepilnu gadu strādājot jaunajā sastāvā, plāno realizēt Carnikavas novada dome. Plašāk par aktuālo sarunā ar Carnikavas novada domes priekšsēdētāju Daigu Jurēvicu un attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Edgaru Pudzi.

– Carnikavas novads atrodas ģeogrāfiski pievilcīgā vietā. Vai izjūtat to kā priekšrocību?

D.J.: – Vēsturiski Carnikava nekad nav veidojusies kā kūrorts. Sākotnēji šeit bija zvejnieku kolhozs, vēlāk – zinātnieku ciemati un kooperatīvi. Šobrīd daudzas vasaras mājas ir pārveidotas par dzīvojamajām mājām un pamatā novads ir līdzīgs guļamrajonam, jo liela daļa mūsu iedzīvotāju ik dienu brauc strādāt uz Rīgu un vakarā atgriežas mājās.

– Cik iedzīvotāju ir deklarējuši savu dzīvesvietu Carnikavas novadā?

D.J.: – Iedzīvotāju skaits aizvien palielinās. Pie mums deklarējušies septiņi tūkstoši iedzīvotāju, bet vasaras sezonā šeit dzīvo 25 līdz 30 tūkstoši cilvēku, kas savukārt pašvaldībai uzliek lielākus pienākumus un liek domāt par kopējās infrastruktūras attīstību. Vidzemes jūrmala pie mums ir mazāk skarta, nav pārblīvēta, ir mežu platības, kur pastaigāties un izbaudīt savrupību. Esam viena no pirmajām pašvaldībām, kas skaidri pateikusi: vēlamies, lai 19 kilometrus garo piekrastes joslu valsts nodod mūsu pārraudzībā. Uzskatu, ka valstij jāpilda tās funkcijas, kas ir valsts funkcijas un patiešām būtiskas, savukārt pašvaldībai jārūpējas par savu teritoriju.

– Kādas ir novada domes aktualitātes un uzdevumi šim gadam?

D.J.: – Lai nodrošinātu Carnikavas novada teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, esam izstrādājuši mūsu pamatdokumentu – ilgtermiņa attīstības plānu, kurā apkopoti ierosinājumi, idejas un paredzētas konkrētas rīcības. Ņemot vērā regulāro iedzīvotāju skaita pieaugumu, mums jādomā par jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu atvēršanu, atpūtas vietu izveidošanu un labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, kultūrvēsturisko objektu uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī sociālo pakalpojumu pieejamību.

Viens no būtiskākajiem darbiem būs jauna bērnudārza celtniecība. Sākotnēji bija plānots ņemt kredītu un būvēt bērnudārzu pilnīgi jaunā vietā – līgums par projektēšanu jau noslēgts, arī zeme noskatīta. Projekta kopējās izmaksas tika lēstas ap 2,7 miljoniem latu. Tobrīd mainījās Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uz vienu bērnu vairs nav nepieciešama septiņu kvadrātmetru platība, pilnīgi pietiek ar trim. Līdz ar to pateicām nē sākotnējam bērnudārza projektam un atradām citu risinājumu. Par 70 tūkstošiem latu nopirkām zemi blakus esošajam dārziņam tepat centrā, un šobrīd tiek projektēta jaunā ēka ar kopējo platību 800 kvadrātmetru. Vietas pietiks 160 bērniem. Projekta izmaksas – 500 tūkstoši latu. Kāpēc to saku? Cilvēkiem nevajag baidīties no nepopulāriem lēmumiem, bet gan palūkoties uz lietām no citas puses. Aizņemties un žigli uzbūvēt ir visvienkāršākais risinājums, bet cik lietderīgi no nodokļu maksātāju naudas katru gadu būtu uzturēt 3315 kvadrātmetrus lielas telpas, ja tas nav nepieciešams? Tā vietā uzturēsim 800 pie jau esošās infrastruktūras.

Esam uzsākuši darbu pie projekta par gājēju un riteņbraucēju tilta izbūvi pāri Gaujai. Pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauda pārliecinošu atbalstu projekta realizācijai, jo tas ievērojami atvieglotu Gaujas ciemā dzīvojošo ikdienu un veicinātu pakalpojumu pieejamību – 10 minūšu gājiens, un cilvēki jau būtu Carnikavā.

E.P.: – Tilta izbūve nestu sākumā pat neplānotas papildu iespējas, jo sekmīgas projekta realizācijas gadījumā AS Latvijas gāze izteikusi gatavību gazificēt Gaujas ciemu. Ņemot vērā, ka gāze ir liela un dārga infrastruktūra, kuras ierīkošana zem ūdens prasa ārkārtīgi lielus finanšu resursus, šāds risinājums ir izdevīgs visām iesaistītajām pusēm.

D.J.: – Carnikavas novads var lepoties ar nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu – 282 gadus veco Carnikavas luterāņu baznīcu, kas ir vienīgā koka baznīca visā Vidzemes piekrastē. Padomju laikā baznīca tika faktiski iznīcināta, tāpēc dievnamu nepieciešams atjaunot. Ar kopīgu apņēmību un līdzekļiem esam tikuši līdz baznīcas rekonstrukcijas tehniskajam projektam.

– Carnikavas novadā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem. Vai par to jāpateicas sakārtotai sociālajai sistēmai?

D.J.: – Bezdarba līmenis Carnikavas novadā svārstās robežās no astoņiem līdz deviņiem procentiem. Lai risinātu nodarbinātības problēmas, esam iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras projektā par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Pamatā cilvēki veic dažādus teritorijas uzkopšanas darbus.

E.P.: – No 1. jūlija valsts ir piešķīrusi 15 papildu vietas. Esošās pagaidām ir piepildītas, bet neesam pārliecināti, vai izdosies nokomplektēt jaunās vietas, jo laikā, kad tam tā nevajadzētu būt, cilvēku atbirums ir ļoti liels.

D.J.: – Šogad plānots īstenot projektu par sociālās aprūpes centra izveidi dažādām sociālajām grupām – invalīdiem, pensionāriem, jauniešiem. 440 kvadrātmetru platībā izbūvēsim un iekārtosim viņu vajadzībām piemērotas telpas. Gandrīz 100 tūkstošus latu projektā ieguldīs Eiropa, otru pusi – tādu pašu summu – pašvaldība. Šis centrs kļūs par pirmo punktu novada kopējā sociālajā tīklā, jo Carnikavas novada īpatnība ir ciemu sistēma, kas nosaka sociālo pakalpojumu centra nepieciešamību katrā no tiem. Raugoties tuvākā perspektīvā, nākamais centrs varētu tapt Kalngalē, pēc tam Garciemā un Gaujā.

– Sarunas sākumā minējāt, ka vasaras sezonā krietni pieaug atpūtnieku skaits. Cik intensīvi šobrīd nodarbojaties ar publisko peldvietu un atpūtas vietu sakopšanu?

D.J.: – Piekrastes joslas un pludmaļu labiekārtošana ir iekļauta novada attīstības plānā, jo, lai arī mums pagaidām nav kafejnīcu un autostāvvietu, būtībā esam otra Jūrmala. Turpinās 2009. gadā uzsāktā Latvijas un Igaunijas kopprojekta Zilā karoga prasību nodrošināšana Baltijas jūras reģionā realizācija. Pirmā pludmale, kas iegūs Zilā karoga statusu, būs Lilastē, kur projekta ietvaros taps glābšanas stacija, ģērbtuves, labierīcības, šobrīd gatavs stāvlaukums automašīnām. Nākamā vieta, kur plānots ieguldīt līdzekļus pludmales infrastruktūras uzlabošanā un glābšanas dienestu attīstībā, būs Garciems un pēc tam arī Kalngale.

E.P.: – Pašvaldība šogad atradusi līdzekļus, lai labiekārtotu četras publiskās peldvietas – divas no tām atrodas pie Gaujas tilta, trešā Carnikavā, savukārt ceturtā – Kalngalē, veidojam pirmos automašīnu stāvlaukumus. Tāpat esam nolēmuši legalizēt un sakārtot tās vietas, kur iedzīvotāji jau gadiem brauc peldēties un atpūsties, bet kas pagaidām netiek uzskatītas par oficiālām atpūtas vietām.

Svarīgs darbs, kas mums vēl ir jāizdara – pludmale jāsadala aktīvajās un pasīvajās zonās, jo cilvēki ir ļoti dažādi – vieni vēlas baudīt nesteidzīgu atpūtu klusā vietā, savukārt citiem tīkamāka šķiet aktīva atpūta un sabiedrība.

– Cik liela ir uzņēmēju interese par iespējām sniegt pakalpojumus un tirgot savas preces atpūtas zonu tuvumā?

E.P.: – Šis ir patiesi vēsturisks gads, jo ārkārtīgi strauji sāk attīstīties uzņēmēju vēlme sadarboties. Plānots atvērt divas kafejnīcas Garciemā, ļoti skaista kafejnīca tiks ierīkota Carnikavas parkā, Lilastē būs trīs tirdzniecības vietas.

– Pērnā gada augustā – laikā, kad sākas nēģu sezona – jau astoto gadu Carnikavā tika svinēti Nēģu svētki. Vai tradīcija turpināsies arī šogad?

D.J.: – Jau gadsimtiem Carnikavas ļaudis ir izslavēti ar nēģu zvejniecību un cepšanu, un tie kļuvuši par mūsu atpazīstamības simbolu (Carnikavas novadā darbojas 9 (!) no 13 Latvijā zināmajiem nēģu cepējiem – aut.), tāpat kā Nēģu svētki – par tradīciju. Svētki vienmēr pulcē ļoti daudz viesu, jo dienas laikā apmeklētājiem tiek piedāvātas daudzas un dažādas aktivitātes, lai ikviens varētu labi atpūsties un interesanti pavadīt laiku.

– 2011. gadā Carnikavai skaista jubileja – 800 gadu…

D.J.: – Nākamgad noteikti svinēsim ar lielāku vērienu, dažas idejas par svētku pasākumiem mums jau ir. Šajos Nēģu svētkos varētu sākt skaitīt laiku līdz nākamajiem, tā soli pa solim tuvojoties 800 gadu jubilejai.