Ap vēsturiskā rātsnama atjaunošanas ideju runas ir vijušās jau vismaz gadus piecus sešus – beidzot tas ir tapis un pievērš sev uzmanību, līdzko iebraucam Bauskā.
Rātsnams pēc vecajām skicēm un atrastajām detaļām ir veidots pēc iespējas autentiskāks un savieno vēsturi ar šodienu. «Rātsnams un rātslaukums ir vieta, kur satikties baušķeniekiem, kur uzņemt viesus un godināt savējos. Patlaban uzcelta ir ēka, bet darbs turpinās, un dažādu projektu ietvaros turpinām šo namu apdzīvot – šeit būs Tūrisma informācijas centrs, rituālu zāle, dzimtsarakstu nodaļa un tamlīdzīgi,» teic Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.
– Lielākā daļa Latvijas pašvaldību iepriekšējo gadu vērtē kā gana labu. Kāds 2011. gads bija Bauskas novadam?
– Arī mēs varam teikt, ka gads bija labāks nekā plānots – ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, kas ir viens no galvenajiem ieņēmumu veidiem pašvaldības budžetā, ne tikai izpildījās, bet pat tika krietni pārpildīti. Līdz ar to mēs varējām paveikt ne tikai to, kas tika ieplānots gada sākumā, bet arī lielākus un mazākus darbiņus, kas iepriekšējā gada budžetā iekļauti nebija.
– Kādas ir šā gada budžeta iezīmes?
– Šā gada budžetu mēs plānojam gandrīz 13,8 miljonu latu apjomā, bet kopējos izdevumus – 13,9 miljoni. Izdevumu daļa ir lielāka tāpēc, ka no iepriekšējā gada budžetā ir izveidojies atlikums, kuru izmantosim šajā gadā. Tas nekādā veidā nav budžeta deficīts.
Kopumā prognozējamie ieņēmumi 2012. gada budžetā ir nedaudz lielāki par iepriekšējā gadā plānotajiem, bet ne tik lieli kā 2011. gada faktiskie ieņēmumi, kuru neplānoto pieaugumu radīja jau pieminētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu pārpilde. Atzīmēšu, ka arī šogad iedzīvotāju ienākumu nodoklis dos 46,7% no kopējā budžeta ieņēmumiem. 7,3% veidos nekustamā īpašuma nodoklis, bet pārējo daļu segs dažādi citi ieņēmumi un nodokļi.
Savukārt izdevumu daļā lielāko daļu – 43,7% – novirzīsim izglītībai, atpūtai, kultūrai, sportam (14,5%), teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai (12,6%), sociālajai aizsardzībai (8,8%). Arī pārējiem pašvaldības atbildībā esošajiem procesiem nauda ir ieplānota aptuveni iepriekšējā gada līmenī.
Mēs joprojām strādāsim taupības režīmā, un pašvaldības budžeta iestādēm nāksies samierināties ar summu, kas nav lielāka par iepriekšējā gada budžetu.
Brīvos līdzekļus novirzīsim lielāku un mazāku ES finansētu projektu līdzfinansēšanai.
– Kādi ir aktuālākie šā gada projekti?
– No sagatavošanā un ieviešanā esošajiem Eiropas Savienības projektiem Bauskas novada administrācija pašreiz īsteno 20 projektus par kopējo summu 2,23 miljoni latu.
Savukārt Bauskas novada pagastu pārvaldes un kapitālsabiedrības īsteno 11 projektus, kuru kopsumma ir 8,40 miljoni (7,143 miljoni latu ir Eiropas Savienības finansējums).
Noteikti gribu atzīmēt Kohēzijas fonda finansētos ūdenssaimniecības projektus Bauskas pilsētā un Īslīces pagastā. Kopumā šajos projektos tiks apgūti vairāk nekā 7 miljoni latu.
1,4 miljonus šogad apgūs Bauskas pils rekonstrukcijas 2. kārtas projekta ietvaros. Tas mūs patiesi priecē, jo jau tagad Bauskas pils ir būtiski mainījusies un tās loma Latvijas tūrisma infrastruktūrā arvien pieaug.
Pēdējo gadu laikā strauji mainās pirmsskolas iestāžu ēku tehniskais stāvoklis, tiek veidoti jauni daudzfunkcionālie centri pagastos.
– Vai sociālās aizsardzības budžets šogad tiks palielināts?
– Sociālās aizsardzības budžets paliek iepriekšējā līmenī – tie ir apmēram 1,2 miljoni latu. Taču no šīs naudas pabalstu izmaksai tiks novirzīts nedaudz mazāk nekā iepriekš. Atzīmēšu, ka jau aizvadītajā gadā pabalstiem paredzētā summa bija mazliet lielāka par reālo nepieciešamību. Tāpēc vairāk naudas paredzēts dažādu sociālo pakalpojumu ieviešanai un pilnveidošanai. Es ļoti ceru, ka krīze tomēr atkāpsies un cilvēki paši sevi spēs nodrošināt. Protams, katrs gadījums tiks izskatīts individuāli un krīzes gadījumā cilvēku nelaimē nepametīsim. Patlaban Bauskas novadā bez darba ir ap 11% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
– Vai pēdējā gada laikā Bauskā ir radītas jaunas darba vietas?
– Nekas liels nav atvērts, bet arī nekas nav slēgts. Redzu, ka nelielie uzņēmumi mazliet paplašinās un pieņem papildu darbiniekus, taču ražotnes ar daudziem darbiniekiem neatveras. Atzīmēšu, ka Bauskas novads ir izteikta lauksaimnieciskās ražošanas teritorija ar labi attīstītu graudkopību, gaļas un piena lopkopību. Savukārt liela daļa pilsētnieku strādā Rīgā.
Mūsu novada lielākie uzņēmumi ir SIA Lielzeltiņi, SIA Uzvaras Lauks, SIA LRS Mūsas, SIA Bauskas alus, z/s Eriņi un citi.
– Bauska tūristiem zināma ne tikai ar pili, bet arī starptautisko kantrimūzikas festivālu...
– Pavisam noteikti, festivāls ar katru gadu attīstās un pulcē arvien vairāk cilvēku. Novada dome šogad atbalsta arī lielo Līgo pasākumu pilskalna estrādē. Neizpaliks arī mūsu novada tradicionālie svētki. Uzsvēršu, ka šogad jau otro reizi pie mums notiks Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā. Tas ir apliecinājums, ka spējam nodrošināt arī labas sporta bāzes, turklāt patlaban ir aktualizēts baseina būves projekts, gribam būvēt jaunu sporta namu un veikt daudz citu darbu.
Bauska ir tā vērta, lai šurp atbrauktu ciemos, atpūstos, sportotu un baudītu mākslu.
***
INFORMĀCIJA
No 10. līdz 12. februārim Bauskas Tūrisma informācijas centrs un tūrisma pakalpojumu sniedzēji kopējā Bauskas un apkārtnes stendā piedalīsies tūrisma izstādē Balttour 2012, reklamējot Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu tūrisma iespējas, pakalpojumus un pasākumus. Šogad Balttour dalībniekiem būs unikāla iespēja satikt galveno pasākumu organizētājus un apskates objektu saimniekus.