«Lai arī pilna ēkas renovācija vēl nav pabeigta – atlicis nosiltināt vienu ārsienu, jau tagad jūtam siltuma ekonomiju. Konkrēti manā dzīvoklī, lai nodrošinātu komfortablu dzīvošanu, nepieciešamais siltuma daudzums samazinājies apmēram par 25%,» informē baušķenieks Jānis Mičulis, kurš ir viens no iniciatoriem Kareivju ielas 3. nama pilnai renovācijai.
Sešdesmit dzīvokļu nama Kareivju ielā 3 renovācija ir pirmais jau praktiski īstenotais projekts, kas tapis ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu. SIA Bauskas namsaimnieks valdes priekšsēdētāja Jolanta Ķikute atzīst, ka no idejas līdz realizācijai pagājis ne mazums laika. Projekts prasījis daudz darba un laika, jo ne viss gājis tik gludi kā gribētos. «Tas Bauskā bija pirmais šāda veida projekts, tāpēc nācās labot pieteikumu, pilnveidot projektu un veikt simtiem administratīvo darbiņu, lai cilvēki ne tikai iegūtu sakārtotu un siltuma noturīgu mājokli, bet arī iekļautos noteikumos, kas nepieciešami, lai tiktu segta apmēram puse no kopējās projekta tāmes. Tagad jau esam iepraktizējušies, un cerams, ka ar nākamajiem projektiem mums viss veiksies daudz ātrāk. Pozitīvi vērtējam izmaiņas noteikumos par līdzfinansējuma saņemšanas kritērijiem, jo tagad finansiālu atbalstu var saņemt arī to māju iedzīvotāji, kuru māju kopējā platība bija mazāka par noteikto. Viens no šādiem projektiem ir 36 dzīvokļu nams Dārza ielā 13a, kā arī Zaļā ielā 11. Ļoti ceram, ka tiks apstiprināts arī Mēmeles ielas 3b renovācijas projekts. Šā projekta apstiprināšana tika atlikta, bet tagad dokumentācija ir sakārtota un gaidām no pašvaldības apstiprinājumu savā īpašumā esošo platību renovācijas līdzfinansēšanai,» teic V. Ķikute.
Iedzīvotāju atsauksmes ir tiešām labas – līdz ar veicamajiem rekonstrukcijas darbiem, kas aptver bēniņu, pagrabu, cauruļu siltināšanu, radiatoru, siltummezglu, logu un durvju nomaiņu, rudenī Kareivju ielā 3 siltumapgāde tika pieslēgta 2 nedēļas vēlāk nekā citviet pilsētā. Taču SIA Bauskas namsaimnieks darbiniekiem jau tad nācās dzirdēt atsauksmes, ka pēc ēkas gala sienu siltināšanas dzīvokļos vairs nav rudeņos ierastā drēgnuma. Mičulis uzsver: «Mūsu mājā uz radiatoriem ir uzstādīti siltuma regulētāji un alokatori, kas veic siltuma uzskaiti. Līdz ar to iedzīvotāji paši var regulēt savam komfortam un maksātspējai atbilstošu saņemtā siltuma daudzumu. Ir tādi, kuri vēl decembrī siltumu savos dzīvokļos nepieslēdza, tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri tur vaļā logus un maksā tikpat cik iepriekš. Šogad ceram, ka siltuma patēriņš samazināsies vidēji par 30%, bet nākamsezon, kad konstrukcijas būs izžuvušas, nepieciešamais siltuma apjoms būs par 45% mazāks.» Jāatzīmē, ka ne viss maksājums par siltumu sastāv tikai no siltuma skaitītāju mērījumiem – pēc tiem tiek aprēķināti 70% no kopējās summas, bet 30% tiek aprēķināti pēc vecās sistēmas – tas ir, par vienību uz kvadrātmetru. Ķikute norāda, ka mājai tāpat ir koplietošanas telpas un kaut arī nelieli, tomēr siltuma zudumi trasē. Arī par to iedzīvotājiem ir jāsamaksā. Speciālisti vēlreiz uzsver: «Labus rezultātus var sasniegt tikai tad, ja tiek veikta pilna ēkas renovācija, jo siltuma zudumus rada ne tikai plānās ārsienas, logi un durvis, bet arī novecojušie zemas efektivitātes siltummezgli, nenosiltinātas caurules, bēniņi, jumts un pagrabs.»
Bauskas iedzīvotāji tiek aicināti nākt un jautāt par iespējām siltināt savus mājokļus. Atgādināsim, ka projekta pieteikumu var sagatavot un iesniegt, ja par to ir balsojuši 50% plus 1 dzīvokļa īpašnieks. Savukārt renovācijai nepieciešamais kredīts tiek izsniegts, ja siltināšanu atbalsta vismaz 75% no mājas iedzīvotājiem. Kredīta nosacījumi neparedz hipotēkas uzlikšanu īpašumam – tas ir brīvi pārdodams vai iznomājams trešajai personai. Vidējā statistika Latvijā liecina, ka kredītmaksājums un maksa par siltumu pēc ēkas renovācijas kopā nepārsniedz to summu, ko dzīvokļa īpašnieks ir maksājis tikai par siltumu pirms ēkas siltināšanas. Ne mazāk svarīga ir arī ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošana un līdz ar to arī īpašuma vērtības palielināšanās.
