Bauskā vāc parakstus pret izmaiņām traumpunkta darbā

Bauskas iedzīvotāji, bažījoties par pakalpojumu samazināšanu vietējā traumpunktā, sākuši vākt parakstus, tomēr Veselības ministrijā (VM) pavēstīja, ka šīm bažām nav pilnīgi nekāda pamata.

Līdz ar traumpunktu reformu Bauskas traumpunktam finansējums pat tiks palielināts, un tas būs vienīgais augstākā līmeņa traumpunkts Latvijā, norādīja VM preses sekretārs Oskars Šneiders.

Uzņēmēju kluba "Bauska '79" prezidents Indulis Pētersons aģentūrai BNS pastāstīja, ka parakstu vākšana sākta, jo radušās bažas, ka Bauskas slimnīcas sniegto pakalpojumu daudzumu varētu samazināt līdz ar izmaiņām traumpunktu darbībā no 1.jūlija.

"Mēs esam nobažījušies, ka varētu atkārtoties līdzīga situācija, kāda radās pirms nepilniem diviem gadiem," sacīja Pētersons, atgādinot par notikumiem, kad Bauskas iedzīvotāji bloķēja tiltu, iestājoties pret vietējās slimnīcas slēgšanu. Parakstu vākšana norisināsies līdz 31.maijam, un pēc tam tos iecerēts iesniegt Veselības ministrijā un Saeimā.

Savukārt Bauskas slimnīcas valdes loceklis Uģis Zeltiņš informēja, ka parakstu vākšana ir iedzīvotāju iniciatīva.

Šneiders aģentūrai BNS pastāstīja, ka acīmredzot pašvaldības un slimnīcas vadība, kā arī vietējie plašsaziņas līdzekļi nav iedziļinājušies VM sniegtajā informācijā, atbilstoši kurai Bauskas slimnīcas traumpunktā pieejamība pat tiks uzlabota, proti, no 1.jūlija tiks palielināts finansējums un uz vietas dežurējošo speciālistu skaits.

"Bauskas slimnīcas traumpunkta darbības nodrošināšanai finansējums gadā tiks palielināts par 40 tūkstošiem latu," sacīja Šneiders.

Ja līdz šim Bauskas slimnīcas traumpunktā visu diennakti dežurēja divi ārsti un divas medicīnas māsas, tad no 1.jūlija 16 stundu dienā speciālistu skaits tiks palielināts līdz trim. Proti, trīs ārsti speciālisti – internists, ķirurgs/traumatologs un anesteziologs – un divas māsas traumpunktā dežurēs 16 stundu diennaktī un divi ārsti speciālisti – ķirurgs/traumatologs un anesteziologs – un viena māsa – astoņas stundas diennaktī.

"Bauskā būs vienīgais augstākā līmeņa traumpunkts," piebilda VM pārstāvis. "Nav absolūti nekādas runas par slēgšanu vai [pakalpojumu] samazināšanu."

Šneiders arī atgādināja, ka VM darba grupā, kas izvērtēja lokālo slimnīcu un traumpunktu darbu, varēja brīvi piedalīties jebkuri interesenti no pašvaldībām. Taču otrdien, kad VM prezentējusi sagatavotās izmaiņas saistībā ar traumpunktiem, no Bauskas neviena pārstāvja nav bijis. "Tas gan nav iemesls, lai nezinātu," minēja Šneiders.

Viņš arī apliecināja, ka VM turpinās runāt ar Bauskas slimnīcas un pašvaldības vadību, lai skaidrotu situāciju un kliedētu radušās bažas.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar VM darba grupas nolemto visi traumpunkti jeb steidzamās medicīniskās palīdzības (SMP) punkti arī turpmāk sniegs palīdzību 24 stundu režīmā septiņas dienas nedēļā un tajos visu laiku būs pieejama arī ārsta, ne tikai ārsta palīga vai medicīnas māsas palīdzība.

Izvērtējot traumpunktu darbu, VM nolēmusi tos iedalīt trijos līmeņos, ņemot vērā piecus kritērijus. SMP punktos sniedzamās palīdzības apmērs un tam nepieciešamie resursi aprēķināti, izvērtējot iedzīvotāju skaitu attiecīgajā reģionā, līdzšinējo noslogojumu, apkalpes teritorijas lielumu, ārstu nodrošinājumu un pacientu iespējas saņemt palīdzību daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās, proti, attālumu līdz tuvākajai slimnīcai.

Pirmā līmeņa traumpunktā 24 stundas palīdzību sniegs viens ārsts internists un viena medicīnas māsa, otrā līmeņa traumpunktā – divi ārsti speciālisti (ķirurgs/traumatologs un internists) un viena māsa 16 stundu un viens ārsts (ķirurgs/traumatologs) un viena māsa astoņas stundas dienā. Savukārt trešā līmeņa traumpunktā strādās trīs ārsti speciālisti – internists, ķirurgs/traumatologs un anesteziologs – un divas māsas 16 stundu diennaktī un divi ārsti speciālisti – ķirurgs/traumatologs un anesteziologs – un viena māsa astoņas stundas diennaktī.

Bauskas slimnīca būs vienīgā, kuras traumpunkts visu gadu strādās kā augstākā līmeņa SMP punkts.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas ietvers lokālo slimnīcu un traumpunktu turpmākās darbības kārtību, ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam tie vēl būs jāapstiprina valdībā.

Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais