Šogad alus darītava Bauskas alus atzīmē savas pastāvēšanas 30. gadskārtu. Ir mainījusies politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija, taču nemainīgas palikušas alus darītavas tradīcijas – ražot augstvērtīgu produkciju, ievērojot klasiskās dzērienu gatavošanas receptes.
Dzimšanas dienas svinības ieplānotas rudens pusē, kad aktīvā alus sezona būs noslēgusies un varēs apkopot šā gada rezultātus. Taču arī šodien Bauskas alus valdes priekšsēdētājam Vladimiram Barskovam ir ko teikt.
– Bauskas alus darītava pēdējos gados ir nemitīgā attīstības procesā. Kā jums izdodas savienot mūsdienīgas tehnoloģijas un senās tradīcijas?
– Vienīgais, kas mūsu uzņēmumā nav mainījies, ir alus ražošanas tehnoloģija un viens no pagrabiem. Pārējais ir modernizēts un rekonstruēts. Arī pagājušajā gadā veicām investīcijas – iegādājāmies un uzstādījām jaunu pildīšanas iekārtu un pakošanas līniju. Taču vislielākās investīcijas bija jaunās kvasa ražotnes izveidošanā. Atzīmēšu, ka Latvijā dabīgi raudzētu kvasu ražo tikai Iļģuciema rūpnīcā, bet pārējās kompānijas, kas Latvijas tirgū piedāvā dabīgi raudzētu kvasu, to importē no Baltkrievijas un Ukrainas.
Uzņēmums ir pazīstams ne tikai ar savu alu, bet arī ar saviem bezalkoholiskajiem iesala dzērieniem Veselība un Porteris. Šie dzērieni tiek ražoti saskaņā ar Kārļa Zālīša 1961. gadā izstrādāto receptūru un tehnoloģiju, kas ir par pamatu stabilam, tautā iemīļotam un galvenokārt ļoti veselīgam dzērienam. Uzņēmuma lepnums ir tas, ka nevienam no produktiem netiek pievienoti konservanti.
– Vai šajā ekonomiskajā situācijā veikt lielas investīcijas jaunas bezalkoholisko dzērienu ražotnes izveidošanā nav pārāk liels risks?
– Nē, kvasa popularitāte arvien pieaug, un šo tendenci varēja novērot arī pagājušajā vasarā. Mēs esam neliela rūpnīca un neceram no tirgus izspiest lielos ražotājus un importētājus. Mūsu niša ir veselīgs dzēriens, kam nav pievienoti konservanti. Tas domāts cilvēkiem, kuri domā par savu veselību, jo ražošanā nav izmantotas konservējošas un derīguma termiņu pagarinošas vielas.
Plānojam saglabāt līdzšinējo proporciju uzņēmuma ražojumu portfelī, kur 85% ir alum, 15% – dažādiem bezalkoholiskiem dzērieniem.
Gribu gan atzīmēt, ka no šā gada spēkā stājas jaunie MK noteikumi par akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir cukurs. Manuprāt, tas ir pilnīgs nonsenss – vai mūsu kvasu vai iesala dzērienu veselīguma ziņā var pielīdzināt kolai? Taču veselības ministram ir tikai viena atbilde: cukurs nav veselīgs, un visi ar cukuru bagātināti dzērieni ir jāapliek ar nodokli. Tikai četrās no ES valstīm vispār pastāv šāds nodoklis, turklāt Latvijā tas ir visaugstākais. Taču ir arī viena pozitīva ziņa – no 1. jūnija ar vārdu kvass varēs marķēt tikai tos dzērienus, ka pagatavoti pēc klasiskās kvasa raudzēšanas metodes. Turpmāk veikalu plauktos cilvēks viegli varēs atšķirt kvasu no kvasa dzēriena, līdzīgi kā tas savulaik notika ar krējumu un sviestu.
– Aizvadītajā vasarā ar AS Aldaris noslēdzāt sadarbības līgumu par Bauskas alus produkcijas izplatīšanu. Vai tā ir tikai kopēja loģistika vai ciešāka sadarbība?
– Es pavisam noteikti noliedzu, ka Aldarim un Bauskas alum ir lielāka saistība nekā tikai līgums par izplatīšanu. Uzsveru – Bauskas alu ražo un ražos tikai Bauskā saskaņā ar klasisko tā ražošanas tehnoloģiju. Bauskas alus produkcijas pārdošanas apjomi ārpus Rīgas un Rīgas reģiona ir salīdzinoši nelieli. Savukārt eksports veido 1,5% no kopējā apgrozījuma, galvenokārt uz valstīm, kur dzīvo mūsu valsts piederīgie. Vienošanās ar Aldari paredz Bauskas alus produkciju izplatīt plašākā teritorijā un lielākam patērētāju lokam nekā līdz šim, nodrošinot lielāku alus un iesala dzērienu izvēli patērētājiem reģionos. Aldara loģistika devusi iespēju Bauskas alum parādīties teju visos Latvijas veikalos, līdz ar to arī mūsu produkcija kļuvusi plašāk pieejama.
– Kādu redzat šo gadu no produktu tirdzniecības apjoma viedokļa?
– Jau iepriekšējā vasarā apgrozījums bija lielāks nekā 2009. gadā, un šā gada janvāra dati liecina, ka, salīdzinot ar 2010. gada janvāri, pārdots tiek vairāk. Tātad varam cerēt uz labiem rādītājiem arī visa gada griezumā. Gribu atzīmēt, ka ne jau tikai produkta kvalitatīvās un garšas īpašības patērētājiem liek izvēlēties vienas vai otras rūpnīcas ražojumus. Ekonomiskās krīzes apstākļos noteicošais ir cena – tendences apliecina, ka populārāks kļuvis lētākais un stiprākais alus. Mēs ar savām ražošanas tehnoloģijām, kas ir laika un resursu ietilpīgas, nevaram piedāvāt tirgū lētu produktu. Uzskatu, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos mēs atgūsim savus cienītājus.
Izmantojot situāciju, gribu uzrunāt tos, kuri patērē importa produktus. Alus tirgū apmēram 10% vēl joprojām pieder importētajam alum – tas ir nepiedodami tādā valstī kā Latvija, kur tiek ražots pasaulē vislabākais alus. Arī alus dzērājiem ir jābūt savas valsts patriotiem, jo katra nopirktā vietējā alus pudele veicina vietējo uzņēmumu un kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.
