No 1. jūlija Latvijā ir sākušas darboties jaunās novadu domes.
Daudzus jaunievēlētos novadu domes prieksēdētājus dzīve ir nostādījusi sarežģītā situācijā: ne tikai jāveido administratīvais aparāts un jānodrošina pakalpojumu pieejamība visās pagastu pārvaldēs, bet jārisina arī pēc būtības valsts kompetences jautājumi, kas attiecas uz veselības aprūpi un izglītības sistēmu.Tam klāt vēl arvien pieaugošais bezdarbs un ekonomikas recesija.Bauskā novada domes vadība uzticēta bijušajam Gailīšu pagasta priekšsēdētāja vietniekam Valdim Veipam.
Pēc ievēlēšanas pagājušas dažas nedēļas. Kādi ir pirmie secinājumi – cik smags darbs stāv priekšā?
– Ļoti smags – es zināju, ka būs grūti, bet ir vēl grūtāk, nekā es pieļāvu savā
prātā! Jāstrādā ir ļoti daudz, un pirmie mēneši būs ļoti grūti – ir jāveido jaunā struktūra, jāapstiprina jaunās pagastu pārvaldes un jānodrošina iedzīvotājiem
pakalpojumu sniegšana. Atzīmēšu, ka Bauskas novads ir viens no lielākajiem – tajā apvienojušies astoņi pagasti un Bauskas pilsēta, un kopējais iedzīvotāju skaits ir nepilni 29 tūkstoši. Mums ir jādomā gan par izglītību, gan veselību un citiem svarīgiem jautājumiem – ir pat grūti izsvērt, kas ir pats svarīgākais un ar ko sākt. Mēģinu strādāt visos virzienos, jo tagad svarīgs ir viss!
Jauna struktūras veidošana ir jaunums ne tikai jums, bet arī daudziem citiem novadu vadītājiem. Vai ar citiem novadu vadītājiem runājat un apmaināties ar pieredzi?
– Protams, jo man ir labi pazīstami cilvēki, kas tagad ir ievēlēti vairāku novadu domju priekšsēdētāju amatos. Arī pašam man ir pieredze pašvaldības darbā, esmu darbojies arī pašvaldību savienībā. Tagad šī pieredze lieti noder. – Daudz pārmetumu tiek veltīts valdībai, jo nav izstrādāta precīza
teritoriālās reformas procedūra un katra pašvaldība rīkojas pēc savas sapratnes...
– Jā, izstrādājot teritoriālās reformas plānu, maz tika domāts par to, kā tad
īsti to realizēt dzīvē. RAPL gan ir izstrādājusi rokasgrāmatu un metodisko
materiālu, bet daudz kas no tā nav piemērojams reālā dzīvē. Es pats nekad neesmu bijis reformas piekritējs, drīzāk gan skeptiķis, un arī tagad, nonākot konkrētā situācijā, saprotu, ka reformas ideja diezin vai dos gaidīto efektu. Turklāt arī esošā ekonomiskā situācija valstī apgrūtina reformas ieviešanu.
Neraugoties uz skepsi, jūs tomēr esat bijis pietiekami drosmīgs, lai uzņemtos šo darbu un atbildību par novada dzīvotspēju perspektīvā, un noteikti esat domājis par to – kādam ir jābūt šim novadam?
– Ir jādomā par visām sfērām: komunālo pakalpojumu un sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veselības aprūpi un izglītību, uzņēmumu darba stabilizēšanu u.c. Šie visi jautājumi ir manā ikdienas darba uzmanības lokā. Vissmagāk risinās jautājumi par izglītības sistēmas reorganizāciju – būs jāpieņem lēmumi, kas ne visiem patiks. Ir izveidota darba grupa, kas analizēs situāciju, un līdz augusta beigām būs zināms, ko un kā darīsim. Mēs piekrītam Koķes kundzei, ka nedrīkst reorganizāciju atlikt līdz 2010. gada 1. janvārim, jo mācību gada vidū mainīt sistēmu nedrīkst.
Kāds ir jūsu personīgais viedoklis – vai skolu skaits ir jāoptimizē, vai visiem spēkiem jāturas pie esošajām skolām katrā pagastā?
– Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo tā ir runga ar diviem galiem. Es domāju, ka
izglītību vajag saņemt pēc iespējas tuvāk mājām, vismaz sākumskolas klasēs.
Mazais lauku bērns nav vainīgs, ka valstij nav naudas un tāpēc viņš ir spiests braukt uz skolu 30 kilometru. Tajā pašā laikā mums ir jāvērtē katras skolas lietderība – protams, skolas ar 50 bērniem un lielu skaitu tehnisko darbinieku uzturēt nav prātīgi un tās ir jāslēdz vai jāapvieno. Es nevaru pateikt galējo variantu, jo pie šā jautājuma strādā jau pieminētā darba grupa, kurā
iekļauti gan domes deputāti, gan pedagogi, gan ekonomisti, gan izglītības pārvaldes speciālisti. Izglītības sistēmai ir ļoti liela nozīme valsts tālākajā
attīstībā, un mēs nedrīkstam kļūdīties – arī pēc desmit un divdesmit
gadiem mums vajadzēs labi izglītotus un spējīgus cilvēkus.
Vai ir kas tāds, kas jūs pašu uztrauc?
– Protams, vērojot notiekošo valstī, mani tāpat kā visu sabiedrību uztrauc trīs galvenie jautājumi. Jau pieminētā izglītības pieejamība, veselības aprūpe,
kas, manuprāt, vispār tiek reorganizēta, nerēķinoties ar cilvēkiem un viņu
vajadzībām saņemt kvalitatīvu un ātru medicīnisko aprūpi. Trešais, ne mazāk
svarīgais jautājums ir mūsu drošība – ja policijas sastāvs tiek būtiski samazināts, ja netiek nodrošināts pilnvērtīgs darbs, tad kas notiks pēc kāda laika, kad noziedzīgie prāti pa īstam apjautīs, ka viņi var brīvi rīkoties un palikt nesodīti? Turklāt likumsakarīga ir tendence – jo zemāks iedzīvotāju dzīves līmenis, jo augstāka noziedzība.
Tiek lēsts, ka Latvijas ekonomiskā situācija ir 2006. gada līmenī, bet tad es nesaprotu – pirms trim gadiem taču mēs ļoti labi dzīvojām – naudas pietika gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem – kāpēc tagad nekam vairs nepietiek?
– Tieši par šo jautājumu es arī bieži domāju. Pārdomājot situāciju, es varu
jums piekrist – pirms trim gadiem mēs dzīvojām labi. Problēma ir tajā, ka pa šo
laiku mēs esam nesaprātīgi palielinājuši darbinieku skaitu dažādās aģentūras
un institūcijās. Šķita – nauda ir un kāpēc gan nepieņemt vēl vienu darbinieku,
lai atslogotu esošo, kāpēc gan nepalielināt algas, ja budžetā līdzekļu ir pietiekami? Tagad esam spiesti pakāpties atpakaļ līdz 2006. gada algām un darbinieku skaitam, kas sabiedrībā izraisa sašutumu un neizpratni. Nav noslēpums, ka Latvijā bija ļoti zema darba efektivitāte un algas maksāja bez ekonomiskā pamatojuma.
Kā veidosies Bauskas novada budžets – vai tas būs visu novadu onsolidētais budžets, vai pagastu un pilsētas pārvaldēm saglabāsies savs budžets?
– Es pašreiz negribu neko apgalvot, jo notiek situācijas apzināšana un darbs
pie jaunā budžeta veidošanas. Esam pieprasījuši iesniegt precīzas atskaites par plānoto un faktisko budžetu,štatu sarakstu un algu apmēru. Pagaidām nevar pateikt, kāda veidosies kopaina. Tomēr jau tagad zināms, ka viena otra pagasta gada budžeta lielākā daļa ir iztērēta jau līdz 1. jūlijam. Svarīgi, lai atbalstu varētu saņemt ne tikai pilsētnieki, bet katra pagasta iedzīvotāji.
Cilvēki ir izslāpuši arī pēc labām ziņām, un tā noteikti ir pilsētas 400
gadu jubileja, kas jau pie pašām durvīm...
– Jāatzīst, ka ar šo svētku rīkošanu nodarbojas bijusī pilsētas dome ar priekšsēdētāju Āriju Gaili vadībā. Svētku organizēšanā ir ieguldīts liels darbs, un es priecājos, ka tie būs tiešām lieliski svētki visiem novada iedzīvotājiem. Trīs dienas notiks koncerti, sporta aktivitātes, skanēs mūzika un dimdēs dejotāju soļi. Uz svētkiem ieradīsies arī Bauskas sadraudzības pilsētu delegācijas no Polijas, Zviedrijas, Itālijas, Lietuvas, kas liecina – Bauska
ir pilsēta Eiropā, to zina, mīl un ciena. Es gribu pateikt visiem novada iedzīvotājiem: krīze agrāk vai vēlāk beigsies, bet tas nenotiks, ja mēs katrs
pats to nevēlēsimies un kaut ko nedarīsim lietas labā. Nevajag tagad tikai sēdēt un gaidīt, ka jaunā novada dome visu izdarīs un situācija uzlabosies. Kritizētāju Latvijā tradicionāli ir vairāk nekā darītāju. Varbūt ir vērts lauzt šīs tradīcijas un sākt pašam ko darīt – kaut vai sakopjot savu pagalmu.
Prieks, ko gūsiet, būs lielāks par ieguldīto darbu. Es gaidu novada iedzīvotājus, kuri nāks un dos savus ierosinājumus, kā labāk strādāt, kā padarīt novadu bagātāku un cilvēkus laimīgākus. Esmu pārliecināts,
ka Bauskas novads būs ne tikai viens no lielākajiem, bet arī viens no
spēcīgākajiem un sakoptākajiem valstī.