Strādājam novada cilvēkiem
Alūksnes novads tika izveidots, apvienojot Alūksnes pilsētu un lielāko daļu bijušā Alūksnes rajona pagastu – Alsviķus, Annu, Ilzeni, Jaunalūksni, Jaunannu, Jaunlaiceni, Kalncempjus, Liepnu, Malienu, Mālupi, Mārkalni, Pededzi, Veclaiceni, Zeltiņus un Ziemera pagastu.
Par jaunizveidotā novada domes priekšsēdētāju kļuva bijušais Annas pagasta vadītājs Aivars Fomins. "Novada vadīšana noteikti ir izaicinājums," viņš atzīst.
– Ilgus gadus jūs esat bijis Annas pagasta padomes priekšsēdētājs, tagad vadāt veselu novadu. Vai tas ir izaicinājums vai ikdienišķs darbs?
– Annas pagastu vadīju teju 20 gadus un, godīgi sakot, novada domes vēlēšanās piedalījos bez mērķa noteikti uzvarēt. Nebija nedz tādu cerību, nedz domu, kā būtu, ja būtu. Novada vadīšana noteikti ir izaicinājums, jo nevar salīdzināt vienu pagastu ar veselu novadu, ņemot vērā, ka teritorijas ziņā Alūksnes novads ir viens no lielākajiem valstī.
– Kādas ir būtiskākās atšķirības, neskaitot, protams, teritorijas lielumu?
– Vadot pagastu, par savām problēmām un atbildību saucu pilnīgi visu, kas saistīts ar šo teritoriju un tās iedzīvotājiem – sākot no sadzīviskām līdz pat juridiskām lietām. Novadā šos jautājumus risina daudz komplicētāk, jo par katru jomu atbild konkrēts darbinieks vai iestāde, un ir svarīgi, kā komanda tiek organizēta darbam. Veidojot novada pārvaldes struktūru, saskāros ar dažādiem viedokļiem, kas darba procesu ne vienmēr padarīja vieglu, bet šobrīd esam ieguvuši stabilitāti un pārliecību, ka strādājam pareizā virzienā.
– Cik liels ir kopējais iedzīvotāju skaits Alūksnes novadā?
– Skaitlis svārstās no 18 līdz 19 tūkstošiem – aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo pilsētā, pārējie novadā. Ļoti izjūtam cilvēku aizbraukšanu, kas būtībā ir visas Latvijas nelaime. Piemēram, Annas pagastā ir 550 iedzīvotāji, darbspējīgie – ap 250, no kuriem apmēram 70 cilvēki aizbraukuši peļņā uz ārzemēm. Aizbrauc jauni, spējīgi cilvēki un ģimenes ar bērniem. Aizvadītajā gadā diemžēl iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ bijām spiesti pārtraukt arī divu novada skolu darbību.
– Kā šo procesu apturēt vai vismaz bremzēt?
– Cilvēkiem jāpiedāvā darbs un adekvāts atalgojums par to, lai viņi varētu izskolot savus bērnus, samaksāt rēķinus un justies sociāli aizsargāti, tad neviens nekur nebrauks.
Šobrīd oficiālā bezdarba rādītājs Alūksnes novadā ir 20 procenti. Būtībā te ir pretruna, uz ko vairākkārt norādījuši uzņēmēji – par spīti diezgan augstajam bezdarba līmenim, ir grūti atrast kvalificētu darbaspēku. Manuprāt, sabiedrības degradācija tiek veicināta arī ar nepamatotu pabalstu izsniegšanu. Kaut vai tā sauktā 100 latu stipendijas programma – šo naudiņu vajadzēja izmaksāt citādi, piemēram, ļaut nopelnīt caur uzņēmējiem, lai būtu nodokļi un cilvēkiem sociālās garantijas, nevis tā kalpotu kā plāksteris.
– Pastāstiet, lūdzu, par novada aktualitātēm!
– Galvenais deputātu darba pienākums ir rūpēties par cilvēkiem un pārstāvēt viņu intereses. Praktizējam regulāras tikšanās ar iedzīvotājiem katrā novada teritoriālajā vienībā, lai pārrunātu jautājumus, kas viņiem aktuāli, un uzklausītu viņu domas, kam var būt nozīme viena vai otra lēmuma pieņemšanas procesā. Sabiedrībā valda diezgan liels negatīvisms un neticība, neskatoties uz to, ka visi pašvaldības darbinieki strādā pēc labākās sirdsapziņas, lai mazinātu valdošo sociālo spriedzi.
Prieks, ka mūsu novadā ir atsaucīgi cilvēki un ir liels audžuģimeņu skaits. Atbalstot to, deputāti nolēma pašvaldības izmaksājamo sociālo pabalstu audžuģimenēs ievietoto bērnu uzturam palielināt līdz 100 latiem mēnesī par vienu bērnu.
Oktobra sākumā darbu atsāka Alūksnes novada zupas virtuve, kurā divreiz nedēļā iespējams saņemt siltu ēdienu. Zupas virtuve, pašvaldībai sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un vietējām draudzēm, tika atvērta janvārī, un mēs pārliecinājāmies, cik daudziem cilvēkiem tā nepieciešama. Zupas virtuves darbību finansējam no pašvaldības līdzekļiem, kā arī ziedojumiem. Aicinām, lai ļaudis padomā arī par saviem līdzcilvēkiem un aiznes šo porciju zupas kādam, kuram tā ir ļoti nepieciešama, bet cilvēks netiek līdz vietai, kur ēdienu izsniedz.
– Kā pildās budžets? Vai kādā no sadaļām ienākumi pārsniedz prognozēto un ir cerība, ka gada beigās izdosies no valdības kaut ko arī saņemt atpakaļ?
– Bijām plānojuši ieņēmumus 92 procentu apmērā, un līdz šim viss norit atbilstoši prognozētajam. Nelielu samazinājumu izjutām, saņemot dotāciju – 92,5 procentus no plānotā.
– 8. oktobrī Alūksnē notika divu pirmsskolas izglītības iestāžu – Pienenīte un Sprīdītis – renovēto telpu atvēršanas pasākumi. Kāda ir situācija izglītības jomā Alūksnes novadā? Cik daudz budžeta līdzekļu tai novirzāt?
– Izglītība pašvaldības budžetā ir viena no prioritātēm. Jāpiebilst, ka renovācija abos minētajos bērnudārzos notika ERAF projekta ietvaros. Īstenojot šo projektu, esam atrisinājuši problēmu, ka pirmsskolas izglītības iestādēs trūka vietu, ir pat pretēji – gribas, lai bērnu būtu vairāk! Cenšamies izmantot visas iespējas, lai sakārtotu izglītības iestādes un bērni un pedagogi tur justos labi.
Nākamais svarīgākais mērķis ir pabeigt Alūksnes mākslas skolas ēkas renovāciju, lai skola varētu sākt darbu savās telpās. Tiek strādāts pie tā, lai rastu līdzekļus Alūksnes mūzikas skolai ierādīto telpu renovācijai.
– Kādus ES struktūrfondu projektus īstenojat?
– Pašlaik novada teritorijā tiek īstenoti 27 dažādi projekti. Alūksnes novada pašvaldības administrācijā ar projektiem strādā Plānošanas un attīstības nodaļa, savukārt pagastu pārvaldēs izveidojām sešas teritorijas attīstības speciālistu amata vietas, kuri rūpējas par projektu koordinēšanu. Esam realizējuši virkni projektu, kas saistīti ar ceļu, ūdenssaimniecības, arī izglītības iestāžu sakārtošanu, noslēguši sadarbības līgumus pārrobežu projektu īstenošanai.
Alūksnē lielākie projekti pašlaik saistīti ar Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukciju, nupat esam noslēguši vienošanās par tranzīta ielas – Pils ielas – rekonstrukciju, kā arī ūdenssaimniecības projekta 2. kārtu.
Tuvojoties ziemai, īpaši aktuāls bija jautājums par siltumapgādes sistēmas sakārtošanu. Pašvaldības akciju sabiedrības Simone finansiālā situācija bija slikta, un visi saprata, ka nepieciešami papildu ieguldījumi. Šķiet, ka finansiālās problēmas izdevies atrisināt, piešķirot līdzekļus, ko iemaksāt pamatkapitālā, lai uzņēmums varētu norēķināties ar kreditoriem un izstrādāt tehnisko dokumentāciju dalībai projektu konkursā ar projektu par siltumtrašu un katlumāju atjaunošanu.
– Uzņēmējdarbības novērtējums? Vai esat sajutuši investoru interesi par Alūksnes novadu?
– Domes galvenais uzdevums ir sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu, kas spētu investorus ieinteresēt un motivēt ieguldīt līdzekļus. Mums vēl nav liela industriālā parka ar attīstītu infrastruktūru, bet, ja no savas puses varēsim izteikt labu piedāvājumu, ar laiku šīs lietas varētu attīstīties.
Uzņēmēju viedoklis un intereses tiek pārstāvētas arī novada domē, jo daļa deputātu ir biznesa cilvēki ar praktisku redzējumu un tālredzīgu domāšanu. Pašvaldība veic līdzekļu sadales funkciju, lai kvalitatīvi pakalpojumi nokļūst līdz iedzīvotājam, tādēļ izsvērtai saimnieciskai domāšanai un rīcībai ir ļoti liela nozīme.
– Cik liela ir kultūras, atpūtas un sporta pasākumu intensitāte novadā?
– Mums ir daudzi nozīmīgi un kupli apmeklēti pasākumi, piemēram, šovasar Alūksnē notika starptautiskās orientēšanās sacensības Kāpa, kas pulcēja 1500 dalībniekus no 17 valstīm, Eiropas čempionāts ūdensmotosportā, starptautiskas džudo sacensības, dažāda līmeņa ziemas sporta sacensības biatlona trasē Mežinieki. Kultūras jomā novads arī ir aktīvs. Kā spēcīgas kultūras tradīcijas novadā varētu minēt Alūksnes pilsētas svētkus, Bānīša svētkus, Pļaujas svētkus Viktora Ķirpa Ates muzejā, Jaunlaicenes muižas svētkus, Pededzes krievu kultūras pērli – Masļeņicu, Gaisa balonu festivālu Liepnā un Alūksnē un daudzus citus. Šogad nozīmīgu jubileju – 100 gadus – svinējām Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijai un mūsu novadniekam, slavenajam soļotājam Ādolfam Liepaskalnam. Par godu šiem diviem notikumiem tika izdotas grāmatas. Nākamajā gadā Alūksnes ezerā plānots Pasaules kausa posms jauniešiem motorlaivu sacensībās, gribam pie mums atvest arī ziemas ralliju, citādi Gulbenes ceļus visi jau no galvas zina (pasmaida). Pie mums pulcēsies vairāk nekā tūkstotis koru dziedātāju no Vidzemes un Latgales, gribam sarīkot pirmo Sniega festivālu, veidot pirmos Novada svētkus, zinātnisko konferenci par kultūrvēsturiskiem jautājumiem. Nākamajā gadā vēsturiskajam Atzeles novadam, kura teritorijā ir arī pašreizējais Alūksnes novads, tiks atzīmēti 900 gadi, tāpēc daudzas aktivitātes novadā būs saistītas ar šo notikumu.
– Kādas ir pašvaldības prioritātes un ieceres nākotnei?
– Šobrīd viena no svarīgākajām aktualitātēm ir Alūksnes novada attīstības programmas izstrāde. Vēlamies, lai šis dokuments būtu iespējami kvalitatīvs un kalpotu par novada attīstības rokasgrāmatu.
Mūsu novadā ir koncentrēts milzīgs kultūrvēsturiskais mantojums, ko pagaidām varbūt izmantojam nepietiekami, bet vajadzētu izmantot plašāk, lai attīstītu tūrisma nozari un izstrādātu tūrisma maršrutus vienai vai vairākām dienām, kas veicinātu arī uzņēmējdarbības attīstību, sadraudzību un visa novada attīstību.
***
Alūksnē projekta Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tiek realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, ietvaros sākta Alūksnes muižas parka celiņu un Jaunās pils dīķa rekonstrukcija. Rekonstruētie celiņi uzlabos pieejamību muižas parkam, jo projektā paredzēts iespēju robežās samazināt stāvumus, kā arī izveidot atbilstošas nobrauktuves ar trotuāriem un ielām. Uzsākta skulptūru dārza atjaunošana pie Alūksnes Jaunās pils. Projekta ietvaros sākta Alūksnes Jaunās pils dīķa tīrīšana jeb rekonstrukcija. Projekta mērķis ir uzlabot uz kultūrvēsturiskā mantojuma bāzes balstītu publisko tūrisma infrastruktūru, veicinot valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa saglabāšanu, aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību un pieejamību, veicināt kultūras tūrisma attīstību Alūksnes novadā. Projekta īstenošana sākta 2010. gada 8. martā, un plānotais projekta realizācijas laiks ir 24 mēneši.