2009. gads veselības aprūpē iezīmējās ar vērienīgiem budžeta samazinājumiem un dažādām strukturālajām reformām. Satraukumu par turpmāko likteni pārdzīvoja arī SIA Alūksnes slimnīca – izdosies saglabāt daudzprofilu slimnīcas statusu vai tomēr tiks pasludināta par aprūpes slimnīcu.
"Statusu un darbiniekus – īpaši mediķus – mēs saglabājām, un darbu turpina visas slimnīcas nodaļas," apstiprina slimnīcas valdes priekšsēdētāja, kardioloģe-terapeite Maruta Kauliņa.
Pērn SIA Alūksnes slimnīca nopietni apsvēra iespēju veidot apvienību ar Valmieras reģionālo slimnīcu. Vaicāta, vai šī perspektīva joprojām ir aktuāla, M. Kauliņa atbild noliedzoši. "Valmieras slimnīcas piedāvātais modelis mums nebija izdevīgs, jo apvienošanās gadījumā mums nāktos atteikties no bērnu nodaļas akūtajām gultām, bet atstāt tik lielu rajonu bez šīs nodaļas nebūtu prātīgi," lēmumu pamato M. Kauliņa. Tāpat būtu apdraudēta neatliekamā palīdzība aptuveni 6000 Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem.
Tika solīts, ka slimnīcu apvienības tuvākajos gados varēs saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālu atbalstu slimnīcu attīstībai. Alūksnes slimnīcas lēmums neapvienoties gan nav nogriezis ceļu uz Eiropas līdzekļiem, jo ir apstiprināts slimnīcas iesniegtais projekts pusmiljona latu apmērā iestādes infrastruktūras uzlabošanai. "Par šiem līdzekļiem plānots rekonstruēt un atdalīt uzņemšanu un ambulatoro nodaļu, kā arī veikt uzlabojumus ķirurģiskajā blokā," informē slimnīcas vadītāja. ES finansējums nepienākas aparatūras iegādei, tāpēc slimnīca plāno lūgt palīdzību Alūksnes un Apes novada pašvaldībām, lai varētu iegādāties jaunu endoskopu, kā arī rekonstruēt katlumāju.
SIA Alūksnes slimnīca iecerējusi paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu, kas jau šobrīd nav no mazajiem. Pakalpojumus sniedz divi ķirurgi, ginekologi, traumatologs-otropēds, otolaringologs, vizuālās diagnostikas speciāliste, kardiologs, neirologs, pediatrs. Reizi mēnesī konsultēt pacientus no Rīgas ierodas nefrologs un urologs. "Stacionārā ir pilnībā atjaunota radioloģiskā diagnostika – jauns rentgena aparāts, dators. Rentgena kabinetā ir veikta digitalizācija. Tas nozīmē, ka attēlus glabājam serverī un, ja mūsu radiologs dodas atvaļinājumā, tad radiologs Bauskā apraksta bildes un netiek pārtraukts darbs," sistēmas priekšrocības uzsver M. Kauliņa.
Dienas stacionārā pieejami arī rehabilitācijas pakalpojumi – kustību terapija, masāža, ergoterapija, strādā fizkālās terapijas ārsts un fizioterapeits. Diemžēl šos pakalpojumus valsts neapmaksā. "Izveidojām dienas stacionārā vienotu paketi, kuras ietvaros daļēji sedzam gan medikamentus, gan rehabilitācijas pakalpojumus, lai pacienti būtu ieinteresēti tos izmantot," stāsta M. Kauliņa.