"Nekas nenāk pats no sevis – ir jāiegulda pamatīgs darbs. Tieši mērķtiecīga darba rezultātā mums ir izdevies atrast balansu starp dažādu cilvēku grupu – uzņēmēju, iedzīvotāju – interesēm un iespējām.
Ādažos ir gan atbilstoša vide, gan iespējas darboties, attīstīties, izglītoties. Protams, ekonomiskā situācija diktē savus noteikumus un šobrīd nevienam neklājas viegli – arī mums. Bet ir jāizdzīvo!" intervijā Neatkarīgajai saka Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks.
Pastāstiet, lūdzu, kā pēc pašvaldību vēlēšanām veicas Ādažu novada domei!
– Šobrīd Ādažu novada domē darbu uzsākuši 15 jaunievēlētie deputāti. Iepriekš dome strādāja 11 deputātu sastāvā, un, manuprāt, deputātu skaita palielinājums nebija vajadzīgs. Deputātu skaita palielinājums tika pamatots ar nepieciešamību nodrošināt pārstāvniecību no visiem novadā apvienotajiem pagastiem, tomēr, analizējot vēlēšanu rezultātus ne tikai Ādažos, bet visā Latvijā, uzskatu, ka mērķis netika sasniegts. Diemžēl cilvēki no mazajiem pagastiem novadu domēs nav iekļuvuši, un šīs pārstāvniecības nav.
Kādi ir galvenie jaunās novada domes uzdevumi un veicamie darbi, kas saucami par prioritātēm?
– Novada galvenais uzdevums ir nodrošināt esošo iestāžu izdzīvošanu. Pašvaldības ieņēmumu apjoms, salīdzinot ar 2008. gada pēdējiem mēnešiem, ir krities par 45 līdz 47 procentiem. Ja iepriekšējos gadus regulāri investējām infrastruktūras objektos – jaunu ceļu būvniecībā, ielu apgaismošanā, komunikācijas lietās, tad tagad par to uz laiku jāaizmirst. Šobrīd ir svarīgi, lai mēs varētu normāli uzsākt apkures sezonu un nodrošināt iestādes ar siltumu. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, aizvien vairāk iedzīvotājiem rodas grūtības samaksāt komunālos maksājumus. Iedzīvotāju parāds kopš gada sākuma ir trīskāršojies, tādējādi katlu mājas "iedarbināšana" varētu būt visai problemātiska.
Šobrīd līdzekļu daudzums pašvaldības attīstībai ir ļoti ierobežots, arī kredītus no Valsts kases saņemt ir sarežģītāk nekā iepriekšējos gados. Tomēr, tā kā iepriekšējos gados esam nopietni darbojušies, lai piesaistītu līdzekļus no ES fondiem, šobrīd novada attīstība nav apstājusies. Šogad tiek īstenoti četri ES un citu fondu līdzfinansētie projekti: vidusskolas dabaszinātņu kabinetu aprīkošanai; ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai Ādažos un domes ēkas rekonstrukcijas un apsaimniekošanas finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrādei. Pavisam nesen tika pabeigts projekts komunistiskā terora upuru piemiņai veltītā pieminekļa celtniecībai.
Nenoliedzami, šobrīd visgrūtāk klājas uzņēmējiem, jo trūkst valsts atbalsta un pretimnākšanas. Mazos uzņēmējus vajadzētu stutēt no visām pusēm, bet tā vietā uz viņu pleciem gulstas milzīgs nodokļu un parādu slogs, un mēs uzzinām faktus par maksātnespēju. Ko šajā gadījumā var darīt pašvaldība? Mums bija izstrādāta atbalsta sistēma tiem uzņēmumiem, kuri vēlējās attīstīt jaunas teritorijas, būvēt ražotnes un domāt par jaunu darba vietu izveidošanu, ieguldot līdzekļus publiskajā infrastruktūrā. Pašvaldība viņiem atlaida nekustamā īpašuma nodokli par šiem īpašumiem, jo nekas nevar funkcionēt bez ūdensvada, kanalizācijas, elektroapgādes un, ja šie uzņēmēji savu naudu ieguldījuši komunikāciju izbūvē, no kurām labumu gūst arī pārējā sabiedrība, mēs varam atvieglot viņiem nodokļu slogu. Diemžēl šobrīd tas nav iespējams.
Priecē, ka nav apstājies darbs pie trīs lielu objektu izbūves. SIA Bild Up būvē tirdzniecības centru Apelsīns. Tas ir apjomīgs projekts, kas palīdz noturēt pie dzīvības būvniecības sektoru. Ir uzsākta Statoil degvielas uzpildes stacijas būvniecība, savukārt trešais objekts ir mūsu pašu Kultūrizglītības centrs, kas šobrīd tiek būvēts, un mēs ceram, ka nākošajā gadā tas uzsāks savu darbību.
Ādažu novada domes pamatbudžeta ieņēmumi laika posmā no 2004. gada līdz 2008. gadam pastāvīgi pieauga, bet 2009. gadā pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī un samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi budžets ir krietni samazinājies. Kas ir tas, uz ko nākas ietaupīt visvairāk?
– Šogad jau divas reizes esam pārskatījuši darbinieku algas. Atlaiduši nevienu neesam, atskaitot slimnīcas darbiniekus. Mums vairs nav diennakts stacionāra, jo valsts pērk tikai ambulatoros pakalpojumus. Slimnīcai ir laba tehniskā bāze – kompjūtertomogrāfija, sonogrāfija, pati ēka ir izremontēta, lai pacienti tur var normāli justies, tādēļ vēl jo vairāk žēl par tādu pavērsienu. Dienas stacionārs tiek izmantots, jo mūs nedaudz ir paglābusi sadarbība ar privātajiem mediķiem – plastikas ķirurgu Jāni Zaržecki, traumatologiem, iesaistīta arī sporta medicīna.
Jautājums, uz kuru jārod atbilde – kā slimnīca varēs izdzīvot nākošajā gadā? Esam uzrunājuši kaimiņu novadus – Carnikavu un Garkalni, jo mums jāmēģina atrast iespēju sadarboties, lai atrastu modeli kā saglabāt diennakts stacionāru. Tieši savstarpēja sadarbība ir novadu veidošanas pamatā, vajadzība būt kopā un kopā risināt problēmas. Mums ir vairāki saskarsmes punkti, piemēram, pašvaldības uzņēmums Ādažu glābšanas dienests sniedz pakalpojumus gan Carnikavā, gan Garkalnē. Uzņēmuma uzturēšana ir daudz lētāka, ja to kopīgiem spēkiem veic visi partneri.
Pēdējos gados uz dzīvi Ādažos ir pārcēlušies vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, šobrīd kopā ir jau deviņi tūkstoši iedzīvotāju. Kas, jūsuprāt, ir tas īpašais Ādažos, kas liek izšķirties par pārcelšanos uz šejieni?
– Jā, pēdējos četros gados uz Ādažiem pārcēlušies aptuveni 2000 iedzīvotāju. Manuprāt, liela loma bija veiksmīgi izstrādātajam teritorijas plānojumam – kas un kā te būs, un šajos attīstības gados, kad cilvēki varēja atļauties daudz vairāk, viņi saskatīja zināmas perspektīvas. Lielākā problēma līdz šim bija bērnudārza trūkums. Esošā iestāde nodrošina 320 vietas, bet, veiksmīgi sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju, 1. septembrī savas durvis vērs jauns bērnudārzs Kadagā.
Kadaga ir otrs lielākais apdzīvotais ciemats, kurā dzīvo gandrīz divi tūkstoši iedzīvotāju, bet faktiski tur nebija nekādu izglītības iestāžu. Atverot šo bērnudārzu, esam krietni samazinājuši rindu, kas bija mērāma simtos gaidītāju. Protams, ir privātie bērnudārzi, bet par tiem ir jāmaksā dārgāk nekā pašvaldības bērnudārzā, kur vecākiem jāsedz tikai ēdināšanas izmaksas vai jāmaksā par papildus pulciņiem. Pērn nopietni domājām par sākumskolas būvniecību, kur pietiktu vietas 250 skolēniem. Ja ekonomiskā situācija valstī uzlabosies, tad pēc diviem, trim gadiem to noteikti jāsāk darīt.
Kādus mērķus Ādažu novada dome izvirzījusi nākotnei?
– Mums ir jārūpējas par cilvēku labsajūtu šajā novadā. Vai tas būtu skolēns, students, darbspējīgais vai pensionārs – visiem jābūt nodrošinātai iespējai īstenot savas vēlmes un būt dzīves centrā. Nebūvēsim milzīgas koncertzāles, to vietā man gribētos, lai pietiktu līdzekļu visu ceļu sakārtošanai, komunikācijām, Kadagā nepieciešama attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija.
Ko cilvēkiem vajadzētu ņemt vērā šajā sarežģītajā laikā?
– Nevaimanāt un netrakot. Nezaudēt aukstasinību un nestrēbt karstu. Situācija nav viegla, tieši tādēļ mums jāmēģina palīdzēt līdzcilvēkiem. Nevar būt tā, ka vienam ir labi un pārējiem slikti – jāmet pie malas augstprātība un ambīcijas. Ja ziemu pārlaidīsim, būs labi!