Kā sen gaidītu dāvanu savā 66 gadu jubilejā Limbažu kultūras nams šogad piedzīvoja pārmaiņas – ēkai tika veikta vienkāršota renovācija.
Limbažu kultūras nama direktore Sandra Mieze ir pārliecināta, ka remontdarbi ir būtisks ieguldījums ēkas infrastruktūras sakārtošanā, vienlaikus piebilstot, ka nepieciešamo darbu saraksts vēl esot pagarš, tomēr to realizācijas iespējas neskaidras.
Pasākums pēc pasākuma
Patlaban būvdarbi iekštelpās ir beigušies, bet pēdējie mēneši, kā S. Mieze teic, pavadīti, dzīvojot būvlaukumā. Savu artavu kultūras nama sakārtošanā ieguldījuši arī paši tā darbinieki, piemēram, iesaistoties krāsošanas un citos darbos, kas nebija paredzēti renovācijas procesā. Tāpat veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Limbažu profesionālo vidusskolu – tās audzēkņi izremontējuši ēkas pagrabstāvu, kā arī vienu zāli.
S. Mieze norāda, ka remontdarbi nav kavējuši vietējos iedzīvotājus nodoties mākslinieciskām aktivitātēm, kā arī apmeklēt bibliotēku. «Ceru, ka līdz ar ēkas nosiltināšanu mums būs mazāki izdevumi par patērēto siltumenerģiju un ietaupīto naudu varēsim novirzīt citiem mērķiem, piemēram, iegādāties kādus jaunus tērpus saviem aktieriem vai sarīkot kādu jauku pasākumu.» Jāteic, ka jau šobrīd limbažnieki nevar sūkstīties par kultūras dzīves gaitu. Pavisam nesen notika Jampadrača III deju svētki, Limbažos pulcējot aptuveni 400 labākos Latvijas dejotājus, interesenti varēja apmeklēt Ausekļa Limbažu teātra iestudējumu Bezkaunīgie veči. Un tūliņ, tūliņ sāksies Adventes laika sarīkojumi. Bet 9. decembrī notiks labdarības akcija Sirds eņģelis, kuras laikā tiks vākti ziedojumi, lai palīdzētu četriem bērniem, kam ārsti noteikuši smagas veselības diagnozes.
Svētki nedēļas garumā
Runājot par gaidāmo pasākumu klāstu, nevar arī piemirst par pakāpenisku, bet pamatīgu gatavošanos pilsētas 790. gadu jubilejai, ko Limbaži svinēs nākamgad. S. Mieze atzīst, ka ik gadu pilsētas svētkus apmeklē arvien vairāk cilvēku. «Šā gada pilsētas svētki pulcēja, šķiet, rekordlielu apmeklēju skaitu (salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem). Bija koncerti gan estrādē, gan baznīcā, atdzīvinājām Limbažu veco himnu, atvērām dzīvo sudraba muzeju. Daudz vaļas devām jauniešiem, lai tie plašākai publikai varētu demonstrēt savas radošās izpausmes,» atmiņās par aizgājušajiem svētkiem dalās Limbažu kultūras nama direktore. Viņa teic, ka par godu pilsētas nozīmīgajai dzimšanas dienai 2013. gadā iecerēts kāds unikāls projekts kopā ar novadnieku Uģi Prauliņu – taps jaunrades darbs. «Kopumā svinības ir paredzētas nedēļas garumā. Turklāt (sākot no janvāra) reizi mēnesī tiks organizēts viens sarīkojums, kas notiks gaidāmās pilsētas jubilejas zīmē,» norāda Limbažu kultūras nama direktore. Lielākā darba nasta gulsies, protams, uz kultūras nama darbinieku kolektīvu, taču direktore cer, ka palīdzīgu roku sniegs iestādes un iedzīvotāji, lai svētki būtu atmiņā paliekoši un vērienīgi. Tiesa gan, šim nolūkam pašvaldības piešķirtais budžets ir 20 tūkstoši lati, tāpēc S. Mieze būtu priecīga, ja kāds būtu ar mieru ziedot papildu naudas līdzekļus.
Idejas sadzird arī Rīgā
Jāpiemin, ka S. Miezes aktīvā rosīšanās ir pamanīta ne tikai Limbažos, bet viņas idejas sadzirdētas arī galvaspilsētā. «Viens no maniem kvēlākajiem sapņiem bija piedalīties dziesmu un deju svētku pasākumu radīšanas procesā. Nākamgad mans sapnis īstenosies, jo mana izstrādātā koncepcija guva atzinību un man ir piešķirtas tiesības būt par vienu no folkloras dienas organizatorēm šo grandiozo svētku laikā,» teic Limbažu kultūras nama direktore, paužot gandarījumu, ka dziesmu un deju svētkos piedalīsies visi kultūras nama kolektīvi.
