Intervija ar Limbažu novada valdes priekšsēdētāju Aigaru Legzdiņu.
– Kopš 2010./2011. mācību gada Limbažu vidusskolēni ar labām un ļoti labām sekmēm saņem pašvaldības stipendiju. Kāds ir šo stipendiju mērķis?
– Mēs gribam, lai mūsu jaunieši iegūtu visas zināšanas, ko viņiem piedāvā pasniedzēji un izglītības sistēma kopumā. Ir ļoti svarīgi atrast motivācijas veidu, kas liktu vidusskolēniem sasparoties un iegūt arvien labākus vērtējumus, vienlaikus kļūstot arvien erudītākiem un spējīgākiem domāt. Tajā pašā laikā tā ir pozitīva konkurences pieredze, jo arī turpmāk jauniešiem ir jābūt spējīgiem konkurēt par vietu augstskolā, par vietu darbā un karjerā.
Stipendiju piešķiršana ir veicinājusi sekmju uzlabošanos – stipendiātu kļūst arvien vairāk – patlaban to saņem 89 skolēni. Atzīmēšu, ka stipendiātu skaits nav ierobežots – to saņem visi, kas to pelnījuši. Stipendijas apmērs ir diferencēts atkarībā no vidējās atzīmes – no 10 līdz 25 latiem mēnesī. Neesam gan veikuši pētījumu, taču domāju, ka lielākā daļa jauniešu šo naudu uzskata par savu kabatas naudu, bet daļai tas ir atbalsts ģimenes budžetam.
– Aktīvākā ES fondu apguve sākās pēc teritoriālās reformas noslēguma – novadu izveidošanas 2009. gadā. Kā ir veicies Limbažu novadam?
– Manuprāt, ļoti labi, it īpaši šogad, ko uzskatu par aktīvāko ES fondu apguves laiku. Kopumā kopš Limbažu novada izveides pašvaldība dažādos ES projektos piesaistījusi 11,33 miljonus latu.
Šogad paralēli tiek īstenoti vairāki finansiāli un stratēģiski nozīmīgi projekti gan pilsētā, gan novada pagastos. Piemēram, par tā sauktajiem policentriskās attīstības līdzekļiem norit Kultūras nama, Bērnu un jauniešu centra, Rīgas ielas un pilsētas laukuma rekonstrukcija. Kopumā šiem mērķiem paredzēti aptuveni 700 tūkstoši latu. Vienlaikus par pašvaldības līdzekļiem rekonstruētajā laukumā beidzot tiks uzbūvēta strūklaka. Par to ir runāts jau daudzus gadus.
– Vairākus gadus tiek runāts arī par tranzīta ielas jeb pilsētas apvedielas izbūvi. Cik tālu pavirzījies šis projekts?
– Projekts tika iesniegts – sākotnēji tam naudas nepietika, bet tagad tas tomēr ir apstiprināts. Kopējais finansējums – pašvaldības ERAF un valsts – ir plānots ap 3 miljoniem latu.
Patlaban tas tiek projektēts, pavasarī plānots būvniecības iepirkums, un pēc tā noslēguma tūdaļ sāksies projekta realizācija, kuru pabeigt vajag līdz 2015. gada rudenim.
Apvedielas ideja jau ir daļēja īstenota – apkārt pilsētas centram ir uzbūvēts posms, kas savieno Tūjas ceļu ar Alojas ceļu, palicis ir pēdējais posms, kas no Alojas ceļa šķērsos Valmieras ceļu un tālāk pa dzelzceļa uzbērumu ar nelielu pievadu savienosies ar Rīgas ielu. Līdz ar to tranzītam vairs nebūs jābrauc caur Limbažu pilsētu. Papildus tiks izbūvēti arī gājēju un veloceliņi.
Norit arī Ozolaines un Jūras ielas rotācijas apļa izbūve, kas sakārtos Ozolaines un Jūras ielas krustojumu, ar domu, ka drīzumā tiks veikta arī Dūču ceļa pēdējā posma rekonstrukcija, un aplis nodrošinās šā ceļa pieslēgumu Jūras ielai.
– Vai laikā, kad tika demontēta dzelzceļa līnija, valdība nedeva solījumus kāda ceļa rekonstrukcijai, kas atvieglotu satiksmi?
– Solīja un sola arī tagad, bet pagaidām tikai sola. Tas tika solīts, jau slēdzot dzelzceļu posmu Skulte–Ipiķi. Rekonstruējot šo ceļu un piedāvājot to kā alternatīvu dzelzceļam. Ļoti ceram, ka pēdējais, apmēram 8 kilometrus garais Dūču ceļa posms, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, beidzot tiks rekonstruēts un limbažnieki pilnībā varēs izmantot visu Limbaži–Dūči posmu. Pēc Dūču ceļa rekonstrukcijas satiksmes plūsma sadalīsies starp Tūjas un Dūču ceļu, kas izved tieši uz A1 šoseju.
– Vai pašvaldībai ir iespēja plānot savu ilgtermiņa programmu?
– Faktiski tas ir ļoti grūti, jo daudz ir atkarīgs no konkrētā brīdī pieejamā finansējuma. Sekojam līdzi ES programmām, kurās tiek izsludināta projektu pieteikšana, un darām to, kur varam piesaistīt ES naudu. Protams, esam skaidri definējuši vajadzības ilgtermiņā, taču kārtība, kādā notiek to īstenošana, nav atkarīga no mūsu vēlmēm. Ir jāpaņem nauda tad, kad to dod, jo skaidri zinām, ka tad, kad mēs to gribēsim, tā vairs nebūs pieejama.
Uzskatu, ka labāka sistēma ir tāda, kā bija policentriskās attīstības fonda apgūšanai – pašvaldībai tiek iedalīts konkrēts finansējums, un tai pašai ir tiesības izlemt, kad un kādiem mērķiem to izmantot. Ļoti ceru, ka nākamajā ES finanšu plānošanas periodā iespējas īstenot aktuālākos mērķus būs lielākas.
– Limbažu novadā ir sākusies ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrāde. Vai tā ir saistīta ar jauno valsts Nacionālās attīstības plānu (NAP)?
– Nosacīti! Mēs zinām, ka NAP Limbažu novads ir definēts kā reģionālās attīstības centrs. Teorētiski tas nozīmē pozitīvu attieksmi no valsts finansējuma piesaistīšanā, bet uzliek arī atbildību.
Novada attīstības stratēģijas plāna izstrādei esam izveidojuši trīs dažādu nozaru darba grupas, kurās iekļauti nozaru speciālisti. Tāpat ir izplatītas drukātas anketas, kā arī tās aizpildāmas novada pašvaldības mājas lapā, jo ļoti svarīgs ir iedzīvotāju viedoklis. Protams, arī mūsu sasaukuma deputātiem ir savs viedoklis un vīzija, taču mēs nevēlamies to uzspiest novada iedzīvotājiem. Viņiem pašiem ir tiesības domāt, izteikt savu viedokli un lemt par mūsu novada attīstības perspektīvām, mērķiem un veidiem, kā to sasniegt.