Sigra pēta dzīvnieku gaļas kvalitāti

Galvenais Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra darbības virziens ir augstas kvalitātes, nepiesārņotas, drošas un veselīgas dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielu ražošanas zinātniskā un ekonomiskā pamatojuma izstrāde.

Starptautiski pazīstami zinātnieki

Institūta vadošais pētnieks, profesors Aleksandrs Jemeļjanovs vēsta: «Ik gadu Sigra organizē vairākas zinātniskas vai zinātniski praktiskas konferences par tēmām, kas ir aktuālas ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs, kuru izstrādi finansē ERAF u.c. projekti. Tāpat Sigru aicina dalīties ar iegūto pieredzi ap 20 dažāda rakstura konferencēs ārzemēs. Eiropā, un ne tikai, Sigras zinātniekus pazīst ļoti labi un ar neviltotu interesi seko līdzi viņu pētījumiem, tāpēc uzaicinājumi piedalīties konferencēs pienāk ļoti bieži.

Pēdējo gadu laikā savu pētījumu realizēšanā vairāk lūkojamies arī uz citu Eiropas valstu interesēm, kas var būt aktuālas vairākām valstīm. Kopīga tematika daudzus gadus saista ar Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas u.c. valstu zinātniekiem. Tas dod iespēju piedalīties pētījumos, ko apmaksā ES.

Šobrīd Sigra strādā pie trīs ERAF projektu realizācijas. Divi projekti ir saistīti ar jaunu tehnoloģiju izstrādi un to izplatīšanu starp lauku uzņēmējiem un fermeriem.

Ļoti svarīga izstrāde ir inovatīvu putnkopības produktu radīšana, lietojot mežizstrādes atliekvielas – t.s. skuju pastu, kas paaugstina putnu produktivitāti, tās kvalitāti, uzlabo to veselību. Šo produktu var izmantot cūku ēdināšanā. Pētījumi notiek projekta Inovatīvu putnkopības produktu ieguve, izmantojot mērķtiecīgas lopbarības sastāvdaļas uz mežizstrādes atlieku bāzes ietvaros.

Projekts Jaunu barības līdzekļu izstrāde cūkkopības un putnkopības nozaru produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai ir nozīmīgs ar to, ka tā ietvaros tiek izstrādāti pilnīgi jauni līdzekļi dzīvnieku ēdienkartes papildināšanai – galvenokārt cūkām un putniem – tie ir topinambūra pulveris un mikroorganismu kultūra Lactibacillus, kas dod ievērojamu dzīvnieku un putnu produkcijas pieaugumu, tās kvalitātes uzlabošanu un pašizmaksas samazināšanu.

Savus pētījumus veicam kopīgi ar citām zinātniskām iestādēm. Piemēram, Sigra sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava uzsākusi pētījumus par skuju zaleņa ietekmi uz liellopu produktivitāti un veselību. Skuju zalenis ir smalki sakapātas skujas, ko pievienojot standartizētai dzīvnieku barībai (skābbarībai vai skābsienam) dzīvnieki iegūst papildu minerālvielas un vitamīnus.»

Profesors Aleksandrs Jemeļjanovs uzsver, ka visu zinātnisko pētījumu uzdevums ir ne tikai iegūt labākus pārtikas produktus, bet arī izpētīt to ekonomisko efektivitāti, respektīvi, piedevu izmaksām ir jāsamazina iegūtās produkcijas pašizmaksa.

Lielāko daļu pētījumu finansē ES, tāpēc pētījumi tiek veikti tajās nozarēs, kuras ir aktuālas vairākās ES valstīs.

«Tikko atgriezos no organiskajai lauksaimniecībai veltītas konferences Hamburgā. Atzīmēšu, ka Latvijā ir pieņemts lietot terminu bioloģiskā lauksaimniecība, taču visā pasaulē šo nozari dēvē par organisko lauksaimniecību. Konferencē prezentējām mūsu zinātnieku, t.sk. manis vadītās doktorantes Vitas Strazdiņas pētījumu par meža dzīvnieku gaļas bioloģiski kvalitatīvajām īpašībām salīdzinājumā ar mājdzīvnieku gaļu. Komandējums tika finansēts no projekta Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta «Sigra» atpazīstamības un starptautiskās sadarbības veicināšana, kura ietvaros Sigras pētījumus popularizējam publikācijās, konferencēs, izstādēs, izstrādājam jaunus starptautisku projektu iesniegumus. Kopā ar Spānijas, Slovākijas, Lietuvas, Polijas partneriem plānojam iesniegt ES 7. Ietvara programmā starptautiskās sadarbības projektu, kura tēma arī būs par nebrīvē audzētiem savvaļas dzīvniekiem.»

Ikdienā neredzami

Zinātnieku sasniegumi lielākoties paliek patērētājam neredzami, jo Sigras zinātnieki izstrādā produktus, to izmantošanas paņēmienus kā rekomendācijas fermu apsaimniekošanā gaļas ražošanas procesam, nevis apstrādei. Taču tieši no zinātnieku darba ir atkarīgs, cik veselīga un bagātīga ir gaļas produkcija, ko lietojam ikdienā. Profesors Jemeļjanovs ir gandarīts, ka pētījumus var veikt par ES līdzekļiem dažādu projektu ietvaros, bet arī Latvijas politiķiem vajadzētu atrast vairāk līdzekļu dažādiem pētījumiem, kuri dod reālu atbalstu Latvijas tautsaimniecībai kopumā.