«Varu pavisam droši apgalvot, ka ES un Latvijas izvirzītie mērķi Gulbenē ir sasniegti,» noslēdzot projektu Gulbenes ūdenssaimniecības attīstības II kārta, saka SIA Alba valdes loceklis Romans Adamovičs.
Kopš 2008. gada, kad tika parakstīts trīspusējās sadarbības līgums starp Vides ministriju, Gulbenes novada domi un SIA Alba, Gulbenes ūdenssaimniecībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, ko jūt praktiski ikviens iedzīvotājs.
Projekta īstenošanas gaitā paveikts milzīgs būvniecības apjoms. Pirmajā kārtā izbūvēti 20 kilometri jaunu ūdensvadu, 13 kilometri pašteces kanalizācijas tīklu un seši kilometri kanalizācijas spiedvadu. Otrajā kārtā izbūvēts jauns ūdensvads 17 167,5 m garumā, 15 424,4 m kanalizācijas cauruļvadu, kā arī septiņas kanalizācijas sūkņu stacijas. Atjaunotas arī 92 akas un ierīkoti vismaz 40 jauni hidranti. Turklāt konkursa rezultātā izdevās ietaupīt līdzekļus – kopumā 53 tūkstošus latu –, kas uzņēmumam deva iespēju papildus izbūvēt un rekonstruēt ūdensapgādes tīklus Stāķos. Centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem ir pieslēgti arī Stradu pagasta Šķieneru un Ceļmalu ciemi.
«Šobrīd gatavojam trešās kārtas projektu, kura ietvaros plānojam izbūvēt ūdens un kanalizācijas tīklus mazajās ieliņās, lai pēc iespējas vairāk privātmāju īpašniekiem būtu iespēja veikt pieslēgumu,» stāsta R. Adamovičs. Viņš gan piebilst, ka atsaucība varētu būt lielāka, jo pilsētā ir pieslēgušās visas daudzdzīvokļu mājas, bet privātmāju īpašnieki ir kūtrāki. «Daudzi maldīgi iedomājušies, ka pieslēgums nozīmē pamatīgus rakšanas darbus. Nē, projekta īstenošanas gaitā par visu ir padomāts. No galvenā ūdensvada ir izbūvēti atzari, kas stiepjas līdz pat sarkanajai līnijai. Vajadzīga tikai pašu iniciatīva. Jebkuru neskaidrību gadījumā aicinām ierasties mūsu birojā un saņemt visu nepieciešamo informāciju par to, kas jādara, lai pieslēgtos,» skaidro R. Adamovičs. Uzņēmums piedāvā arī izveidot tehnisko shēmu, ar kuru atliek vien aiziet uz būvvaldi un iegūt saskaņojumu.
Ja iedzīvotāji nevēlas izveidot pieslēgumu ūdensvadam, R. Adamovičs iesaka apdomāt pieslēgumu kanalizācijai. Vērtējot situāciju no vides aizsardzības viedokļa, svarīgākais ir pārtraukt izmantot izsmeļamās kanalizācijas bedres un visus notekūdeņus novadīt uz attīrīšanas iekārtām Asarīši. Ūdens, kas no šīm iekārtām tiek novadīts atpakaļ dabā, ir pilnīgi tīrs. «Ūdens kvalitāte Gulbenes centralizētajā sistēmā atbilst visiem standartiem. Tam ir mazs dzelzs saturs, jo ūdens tiek iegūts no trim 220 metrus dziļiem urbumiem, kas ir otrais horizonts un skaitās nepiesārņots,» teic R. Adamovičs.
Jebkura projekta īstenošanas rezultātā ir gan ieguvumi, gan izmaiņas, kas ne vienmēr ir iedzīvotājiem pa prātam. Kā būtiskākos ieguvumus R. Adamovičs min faktu, ka 92 procentiem gulbeniešu nodrošināts pieslēgums centralizētajiem tīkliem [ES prasība – 90 procentu], vides piesārņojuma samazinājumu un vides kvalitātes saglabāšanu, kā arī sacilpojumu izveidi, kas nozīmē – ja vecajās sistēmās notiek avārija, gulbenieši minimāli cieš no ūdens atslēgumiem. Savukārt pie ne tik patīkamajām lietām pieder tarifu paaugstināšana. Lai arī tika solīts, ka ES ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošana neietekmēs tarifus, elektroenerģijas cenas paaugstināšana tomēr iespaidojusi gan ūdens, gan kanalizācijas pakalpojumu cenas. «Cenas pieaugums ūdenim nav liels – agrāko 0,68 santīmu vietā tagad jāmaksā 0,73 santīmi. Vislielākais tarifa kāpums ir kanalizācijai, kas tagad maksā 0,92 santīmus. Tas skaidrojams ar jaunajiem tīkliem un deviņām pārsūknēšanas stacijām, kas patērē daudz elektroenerģijas. Tāda ir realitāte – pieaugot viena resursa cenai, mainās arī pārējās,» paskaidro R. Adamovičs. Jaunie tarifi atbilst vidējam ūdens pakalpojumu sniedzēju cenu līmenim valstī.