Var nodot grāmatas, neejot bibliotēkā

Jau vairākus gadus Gulbenes bibliotēka veic novada un reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas un nemitīgi plāno, kā papildināt savu sniegto pakalpojumu klāstu. Šobrīd kā galveno novitāti bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne min lasītājiem sarūpēto iespēju grāmatas nodot, neejot bibliotēkā.

 Līdz ar grāmatu nodošanas iekārtas uzstādīšanu bibliotēka strādā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

«Cilvēki grāmatas var nodot pie bibliotēkas ārdurvīm, tās ievietojot īpašā iekārtā. Turklāt gribu uzsvērt, ka neviena šajā iekārtā ievietotā grāmata nevar pazust. Katra tiek atpazīta pēc tās svītru koda, un ir skaidri zināms, kas kuru grāmatu ir nodevis,» skaidro bibliotēkas direktore. Līdz ar to tagad lasītāji grāmatas bibliotēkai var nodot jebkurā sev izdevīgā laikā. Viņa arī novērojusi, ka līdz ar iekārtas uzstādīšanu bibliotēkā sāk atgriezties grāmatas, kas pie lasītājiem bija aizkavējušās vienu un pat divus gadus. «Novada iedzīvotāji šo bibliotēkas jauninājumu izmanto ļoti aktīvi, un ik dienu iekārtā tiek ievietotas aptuveni 50 grāmatas,» stāsta bibliotēkas direktore.

Daudzveidīga pasākumu programma

Grāmatu nodošanas iekārtu bija iespējams iegādāties, pateicoties bibliotēkas realizētajam projektam, kura kopējās izmaksas ir 5124 lati. Lielākā daļa finansējuma saņemta no Eiropas Savienības fonda Lauku attīstībai Leader programmas. Pašvaldība bija projekta līdzfinansētāja.

Projekta realizācijas gaitā pie ieejas bibliotēkā ir izvietots arī displejs, kur lasāma informācija par bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem un pasākumiem. «Liels paldies jāsaka vietējai pašvaldībai, kas sedz visas ar bibliotēkas uzturēšanu saistītās izmaksas, tāpat piešķir finansējumu jaunu grāmatu iegādei, taču saprotams – finanšu resursi nav bezizmēra, tāpēc nauda dažādu pasākumu organizēšanai ir pašas bibliotēkas rūpes. Tādēļ rakstām dažādus projektus un tādējādi spējam piedāvāt lasītājiem interesantas, noderīgas lekcijas un seminārus, tikšanās ar rakstniekiem un citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem,» norāda A. Sprudzāne. Piemēram, šomēnes, kas tiks pavadīts dzejas zīmē, arī Gulbenes bibliotēka iecerējusi atbilstošu pasākumu, proti, 11. septembrī Bērnu bibliotēkā skanēs dzeja, jo uz tikšanos aicināta dzejniece, dramaturģe un vairāku prozas darbu autore liepājniece Sandra Vensko. Visi pasākumi, kurus organizē bibliotēkā, ir pieejami bez maksas.

Apmāca seniorus

Bibliotēkas direktore teic, ka vidēji katrs pasākumus vienkopus pulcē ap 30–40 cilvēku, citreiz interesentu skaits sasniedz pat 80. Bibliotēkas paspārnē norit arī bezmaksas senioru datorapmācības, kuras organizē bibliotēkas reģionālais mācību centrs. Šobrīd pamatprasmes darbam ar datoru un internetu ir apguvuši 107 novada un pilsētas seniori. Šonedēļ apmācības ir uzsākusi kārtējā senioru grupa. «Nokomplektētas ir divas grupas. Lai izglītojamie patiesi iegūtu jaunas zināšanas, nevis apmācības notiktu ķeksīša pēc, grupas mums nav lielas – katrā septiņi cilvēki, lai pasniedzējs varētu laiku veltīt katram. Interesentu skaits, kas vēlējas apgūt datorprasmes, bija daudz lielāks nekā pieejamo vietu skaits grupās, taču, tā kā nodarbības notiks arī turpmāk, domājams, ka visi seniori, kas izteica šādu vēlmi, tiks apmācīti,» stāsta A. Sprudzāne.

Apmeklē arī jaunākā paaudze

Gulbenes bibliotēkas direktore atzīst – bibliotēka sen jau vairs nav vieta, kur iespējama tikai grāmatu apmaiņa un periodikas lasīšana, tā daudzās pilsētās kļuvusi par kultūras centru, domubiedru tikšanās vietu, lai aprunātos, smeltos idejas. Bibliotēkā bieži viesojas skolēni, lai uzspēlētu galda spēles, izmantotu bibliotēkā bez maksas pieejamo internetu, taču, tā kā bērniem nereti prātā dažādi niķi un stiķi, bibliotēkas darbiniekiem bieži vien jāpilda arī skolotāja, psihologa un vecāku pienākumi. Tomēr ir virkne jaunajiem cilvēkiem, kuriem bibliotēka ir kļuvusi par pulcēšanās vietu, lai organizētu pasākumus, iepazītos ar viņus interesējošo jaunāko literatūru.

«Vislielākais gandarījums ir par to, ka bibliotēka novada iedzīvotājiem ir nepieciešama un viņi atzinīgi novērtē mūsu darbu. Šo atziņu apstiprina arī skaitļi – lai arī kopējais iedzīvotāju skaits sarūk, tomēr reģistrēto lasītāju skaits mums ir pieaudzis. Tāpēc jāturpina bibliotēkas attīstības process, lai vēl labāk saviem pilsētas un novada iedzīvotājiem uzlabotu jau esošos un sniegtu jaunus pakalpojumus,» apņēmības pilna ir A. Sprudzāne.