Gulbene – Eiropas Gada pašvaldība 2012

Latvijas Pašvaldību savienība šogad pirmo reizi organizēja konkursu Eiropas Gada pašvaldība 2012. Galvenās balvas ieguva Gulbenes novada un Ventspils pilsētas pašvaldības. Oficiālā sveikšana notiks 14. septembrī Ventspilī.

Uz sarunu aicinājām Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu.

– Lūdzu, pastāstiet vairāk par konkursu Eiropas Gada pašvaldība 2012.

Zināmā mērā tas ir pēctecis iepriekš Pašvaldību savienības organizētajam konkursam Sakoptākais Latvijas pagasts. Konkursa kritēriji ir pakārtoti atbilstoši Eiropas Gada aktualitātēm, kas šogad saistās ar senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, aktīvām vecumdienām, brīvprātīgā darba organizēšanu, paaudžu sadarbības veicināšanu un Eiropas Savienības iespēju popularizēšanu.

Ir liels gandarījums, ka esam novērtēti tieši šogad, – mēs vienmēr būsim pirmie, kuri saņēmuši Eiropas Gada pašvaldības nosaukumu. Tā kā esam daudz strādājuši, manuprāt, šis tituls ir godam nopelnīts. Īpaši vēlos uzteikt mūsu lieliskos jauniešus, kuri aktīvi realizē projektus, piesaista citu valstu jauniešus, kā arī uzņem viņus ciemos pie sevis un dodas pieredzes apmaiņas braucienos. Patiecoties jauniešu aktivitātei, novadā ir atvērti trīs jauniešu centri. Esmu priecīga arī par mūsu senioriem, kuri nodibināja savu biedrību un iesaista tajā visus novada seniorus.

Konkursu Latvijas Pašvaldību savienība rīko sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

– Uzvara konkursā, protams, ir nozīmīgs panākums, taču jājautā – vai strādāt un dzīvot pēdējā gada laikā ir kļuvis vieglāk?

– Mūsu sasaukums sāka strādāt vissmagākajā krīzes laikā – nācās samazināt izdevumus, tostarp sociālajai jomai. Tagad jūtam, ka varam atļauties vairāk. Apzinoties, ka cilvēki aizplūst uz ārzemēm un lielākām pilsētām, aizvien vairāk domājam par to, kā motivēt viņus, tāpēc jau pērn sākām īstenot pozitīvo pabalstu pieredzi – ar naudas balvām apbalvojam skolēnus, pedagogus, sportistus, kuri sasnieguši ļoti labus rezultātus. Ar 1. septembri no pašvaldības budžeta sedzam ēdināšanas izdevumus visiem mazāko klašu skolēniem un trūcīgo ģimeņu bērniem līdz devītajai klasei. Kopumā dzīve novadā ir ļoti dinamiska – visu laiku esam kustībā un strādājam rītdienai.

– Pēdējie gadi bija pašvaldību ēku un objektu infrastruktūras sakārtošanas laiks. Vai visu esat paguvuši izdarīt?

– Vienmēr jau gribas visu un uzreiz, taču tas nav iespējams. Protams, esam ļoti daudz izdarījuši gan izglītības iestāžu, gan bērnudārzu, gan kultūras centru sakārtošanā, pilsētas ielu, pagasta ceļu rekonstruēšanā un atpūtas laukumu iekārtošanā. Darbus turpināsim arī turpmāk. Vēlos uzsvērt, ka uzmanības centrā ir arī projekti cilvēkresursu kapacitātes uzlabošanai, tāpēc ar ES projektu palīdzību izglītojam savus cilvēkus, jo kam gan vajadzīgi lepni kultūras centri, izglītības iestādes un sporta bāzes, ja tajos nav profesionālu, varošu, domājošu un izglītotu vadītāju un darbinieku.

– Tikko sācies jaunais mācību gads. Vai skolēnu skaits samazinās arī šogad?

– Jā, diemžēl skolēnu skaits samazinās nu jau vairākus gadus. Esam bijuši spiesti slēgt trīs mazās novada skolas. Šogad mācības uzsāka 2551 skolēns, tajā skaitā 209 1. klases audzēkņi, kas ir par pieciem bērniem vairāk nekā aizvadītajā mācību gadā. Savukārt 10. klasē mācības uzsākuši 134 skolēni, kas ir par 47 skolēniem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu. Kopumā Gulbenes novadā skolēnu skaits ir samazinājies par 146 audzēkņiem, kas ir mazāk nekā iepriekšējos gados. Tajā pašā laikā daudz darba esam ieguldījuši procesos, lai jauniešiem būtu iespēja ne tikai saņemt izglītību, bet arī pilnveidoties. Tāpēc esam atvēruši jauniešu centrus, kas, mūsuprāt, ir viens no akcentiem, lai jaunietis paliktu Gulbenē un nemeklētu laimi svešā malā.

– Arī Gulbenes novada pašvaldības budžets pildās labi – sakiet, kādiem mērķiem pēc budžeta grozījumiem piešķirsiet papildu finansējumu?

– Mūsuprāt, vissvarīgākais ir bērni un jaunieši, viņu veselība un dzīves kvalitāte, tāpēc papildus valsts programmai, kura apmaksā brīvpusdienas pirmklasniekiem, esam raduši iespēju brīvpusdienas piešķirt visiem 2.– 4. klases skolēniem, bet trūcīgo ģimeņu bērniem līdz 9. klasei. Ļoti ceram, ka pēc budžeta grozījumu pieņemšanas būs līdzekļi, kurus varēs izmantot, lai piešķirtu brīvpusdienas vēl kādām klasēm. Tāpat ir jāsedz izdevumi, kas papildus plānotajiem līdzekļiem radušies, realizējot projektus. Ceru, ka varēsim nedaudz atlicināt arī katrai pārvaldei, lai pēc pašu ieskatiem varētu izdarīt to, kam gada laikā nav pieticis.

– Profesijas iegūšanas iespējas tuvu dzīvesvietai ir viens no veidiem, kā nepieļaut jauniešu aizplūšanu no lauku teritorijām. Vai Gulbenes novadā tiek piedāvāta arodizglītība?

– Jā, mūsu novadā ir Rankas un Jaungulbenes profesionālās vidusskolas. Priecē, ka Rankas profesionālā vidusskola renovāciju pabeidza, pirms tika pārtraukta ES finansēšanas programma. Savukārt Jaungulbenes skola rekonstrukciju nav pabeigusi un nav iekļauta to skolu sarakstā, kam finansējumu piešķirs no nākamās kārtas ES atbalstāmajiem projektiem. Tomēr ar ministrijas atbalstu remonts skolā tika turpināts. Profesionālo skolu klātbūtne ir nozīmīga gan novada jauniešiem, gan uzņēmējiem, kam nepieciešams kvalificēts darbaspēks, bet esam dzirdējuši arī uzņēmēju kritiku attiecībā uz jauno speciālistu profesionalitāti. Abas skolas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

Latvijā

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no uzņēmuma "MikroTik" Eksakto zinātņu un tehnoloģijas fakultātes un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes atbalstam, informē augstskola.

Svarīgākais