Novads, kas atrodas nemitīgā attīstībā – tā varētu raksturot Mārupi. Pēdējo 20 gadu laikā trīskāršojies iedzīvotāju skaits, sasniedzot jau 20 tūkstošus, notiek intensīva dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūve un dzīves vides uzlabošana.
«Esam jauni, aktīvi, atraktīvi un uz attīstību orientēti,» sarunā ar Neatkarīgo saka Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
– Kādas ir Mārupes novada domes 2012. gada prioritātes?
– Tā ir izglītība. Mums ir jāatrisina jautājums par vietu nodrošinājumu bērnudārzos. Katru gadu mūsu novadā piedzimst no 250 līdz 300 bērnu, tāpēc mums jāstrādā ļoti tālredzīgi. 2009. gadā vietu pirmsskolas izglītības iestādēs varējām nodrošināt visiem bērniem, kuri sasnieguši triju gadu vecumu, bet, tā kā Rīgā šis jautājums bija problemātisks, vecāki centās pierakstīt bērnus Mārupē. Mēs noslēdzām ilgtermiņa līgumus ar sešiem privātajiem bērnudārziem un maksājam tādu pašu summu kā mūsu iestādēs – 127 latus mēnesī par vienu bērnu vecumā no 3 gadiem. Savukārt tiem bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes ārpus novada teritorijas, nodrošinām līdzfinansējumu 50 latu apmērā. Šogad jādomā, kā varam pildīt valsts noteikto funkciju par bērnudārza vietu nodrošināšanu bērniem no 1,5 gadu vecuma.
– 2011. gadā palielinājās nelabvēlīgo ģimeņu skaits, līdz ar to pieaudzis darba daudzums sociālajam dienestam. Kāds šobrīd ir sociālais klimats Mārupē?
– Daudz smagu situāciju veidojas ģimenēs, kur viens no tās locekļiem atrodas ārzemēs. Šādos gadījumos palīdz sociālie darbinieki un bāriņtiesas darbinieki, kuri pilda starpnieka lomu un palīdz risināt radušās problēmas, nereti iesaistot dažādās valsts un starpvalstu institūcijas.
Otrs pietiekami sensitīvs jautājums ir par pabalstu piešķiršanu. Es neatbalstu valsts ieviesto pabalstu politiku, jo uzskatu, ka nauda ir jānopelna. Mūsu novadā ir ģimenes, kurās vecāki izauguši no pabalstiem, un arī bērni seko viņu pēdās. Esam piedāvājuši darbu teritorijas sakopšanā, tāpat arī mūsu zemniekiem nepieciešami strādnieki, bet atsaucības nav. Cilvēki nevēlas strādāt.
– Kādi varētu būt instrumenti motivācijas radīšanai?
– Jācenšas cilvēkos attīstīt vēlmi būt aktīviem un darboties. Nozīmīga loma šajā procesā ir kultūras un sporta aktivitātēm, kā arī dažādiem projektiem, piemēram, LEADER programmām. Esam sākuši veidot programmas jauniešiem, kas paredz iesaistīšanos dažādos projektos, dalību nometnēs un vēl citas aktivitātes. Katrā ziņā šīm darbībām un programmām jābūt ilglaicīgām.
– Pērn rudenī medijos izskanēja ziņa, ka Mārupes novada dome nolēmusi dibināt pašvaldības policiju, kas darbu sāks no 2012. gada 1. janvāra. Cik daudz policistu rūpējas par kārtības ievērošanu?
– Policija darbu uzsāka 16. janvārī, un šodien tās sastāvs ir praktiski nokomplektēts. Plānots, ka strādās 22 policijas darbinieki, patlaban viņu ir 20. Prasības kandidātiem bija gana stingras, svarīgākās no tām – augstākā izglītība un pieredze policijas darbā. Visus pretendentus rūpīgi vērtējām, testējām ar psiholoģisko testu un, manuprāt, izveidojām labu, prasmīgu komandu. Mūsu mērķis ir panākt, lai policija primāri nodarbotos ar preventīvajiem pasākumiem un sodīšana paliktu kā galējais solis.
Domājot par drošību un kontroli novadā, esam plānojuši uzstādīt novērošanas kameras, kas palīdzēs valsts policijai atrisināt periodisku zādzību lietas, fiksēs sabiedriskās kārtības traucēšanas gadījumus un palīdzēs kontrolēt novadā notiekošo.
– Vēl viens nozīmīgs pagājušā gada notikums bija centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves uzsākšana, ko saskaņā ar noslēgto līgumu veic būvfirmas RE&RE un MERKS. Kā veicas ar projekta īstenošanu?
– Līdz šim Pierīgas pašvaldības nevarēja pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, bet, tiklīdz situācija mainījās, startējām šajā projektā. Pirmā kārta, kas paredz ūdens un kanalizācijas sistēmu sakārtošanu, jānodod 2013. gada decembrī, un tai piešķirti vairāk nekā seši miljoni. Tikpat liels finansējums ir paredzēts arī projekta otrajai kārtai.
Vēlamies sakārtot ceļu tīklu novadā. Problēmas rada tas, ka Mārupe atrodas purvainā vietā un daudzviet ceļi vēsturiski būvēti, uz melnzemes uzberot dažādus materiālus, padarot tos nestabilus un rūgstošus. Ceram, ka izdosies arī šai jomai piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, jo ar esošajiem līdzekļiem process solās būt ilgstošāks un pašvaldībai vienai nav pa kabatai.
– Sakārtota infrastruktūra ir arī būtisks priekšnoteikums uzņēmējdarbības attīstībai.
– Kopumā novadā reģistrēti ap diviem tūkstošiem uzņēmumu, bet reāli strādā aptuveni 500 no tiem. Pagājušajā gadā tika izveidota uzņēmēju biedrība, ar kuru mēs aktīvi sadarbojamies dažādu saimniecisko jautājumu risināšanas procesā. Piemēram, šobrīd esam uzsākuši novada attīstības plānojuma turpmākajiem 12 gadiem izstrādi, un uzņēmēju biedrības pārstāvis darbojas arī šajā darba grupā. Ar aptauju palīdzību noskaidrosim uzņēmēju viedokli un redzējumu par Mārupes attīstību. Jau tagad ir izkristalizējusies nopietna problēma, kas ir visai izplatīta Pierīgā, proti, Latvenergo nespēja nodrošināt ar pietiekamām elektrības jaudām. Esam pasūtījuši speciālu pētījumu par apakšstaciju izvietošanu Mārupē. Ja nebūs iespēja izmantot labus un apjomīgus elektrības pieslēgumus, uzņēmējdarbība Mārupē nevar attīstīties.