Skola ar 52 gadu darba pieredzi, kas savā kolektīvā apvienojusi pieredzes bagātus praktiķus un šobrīd izglīto ap 280 augstas kvalitātes speciālistus Latvijai – tā īsumā var raksturot Limbažu profesionālo vidusskolu.
Audzēkņi no tuvākas un tālākas apkaimes ar pamatskolas atestātu kabatā mācību iestādē ierodas, lai apgūtu būvizstrādājumu galdnieka, apdares darbu tehniķa, automehāniķa vai tūrisma komercpakalpojumu darbinieka profesiju un vidējo izglītību.
Attopas tik pēc 12. klases
Skola uzņem audzēkņus arī pēc 8. klases, piedāvājot iespēju izglītoties pedagoģiskās korekcijas programmās, kurās kopā ar pamatskolas izglītību var apgūt galdnieka palīga un flīzētāja profesiju. Turklāt Limbažu profesionālā vidusskola šobrīd ir vienīgā mācību iestāde Vidzemē, kurai ir deleģētas tiesības no Izglītības kvalitātes valsts dienesta pieņemt kvalifikācijas eksāmenus personām, kam ir ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtas prasmes un zināšanas, bet kuras vēlas saņemt formālās izglītības dokumentu, kas apliecina viņu profesionālo kompetenci.
«Arvien biežāk vēlmi uzsākt mācības pie mums izsaka jaunieši pēc 12. klases, un tā ir satraucoša tendence, jo tikai pēc vidusskolas viņi ir attapušies, ka ir bez profesijas un darba tirgum nav interesanti. Tāpēc, manuprāt, jau pamatskolā laikus vajadzētu domāt par skolēnu profesionālo ievirzi,» uzskata skolas direktors Dainis Augusts.
Viņš atzīst – uzsāktā profesionālo skolu reforma radījusi ne vienu vien neskaidrību un bažas par skolas nākotni, taču nenolaist rokas palīdz kolektīvs un enerģijas pilnie jaunieši.
Nesavtīgie atbalstītāji
Direktors norāda, ka, pateicoties audzēkņu apgūtajām praktiskajām iemaņām un pedagogu padomiem, mācību iestāde iegūst arvien krāšņāku un mūsdienīgāku veidolu. «Piemēram, šā gada laikā esam nosiltinājuši ceturtā stāva koridoru, kur bija vislielākie siltuma zudumi, nomainījām logus, izremontējam datorklases, aktu zāli, mazo zāli, izgatavojām mēbeles, svaigu elpu ieguva arī dienesta viesnīcas atsevišķas telpas, tagad norit sporta zāles uzpošanas darbi. Visu to paveicām pašu spēkiem, skolēniem tā savā ziņā ir kā papildu prakse. Turklāt šie darbi nevarētu notikt bez mūsu atbalstītājiem – Knauf, Atlas, Sakret, Weber maxit, kas mums dod materiālus, turklāt neliedz arī profesionālu padomu, apmācot skolēnus,» uzsver D. Augusts. Viņš ir gandarīts, ka papildus valsts piešķirtajam finansējumam arī pati skola spēj nedaudz palielināt savu budžetu, proti, izīrējot dienesta viesnīcas telpas, jo «audzēkņi neapdzīvo visu ēku. Var teikt, ka viesnīca ir visu gadu noslogota un īres maksa ir skolas ienākumi.»
Saglabāt savu vietu
Šobrīd pilnā sparā rit profesionālo skolu tīklu pārveide, un līdz 2015. gadam Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi profesionālās izglītības iestāžu skaitu samazināt teju uz pusi, daudzas mācību iestādes apvienojot un radot profesionālās izglītības kompetenču centrus. «Jā, piekrītu, skolu bija par daudz, taču nedrīkst aizmirst kādu būtisku aspektu – jāsaglabā izglītības pieejamība. Centri jau tiek veidoti galvenokārt lielajās pilsētās, bet kas uz turieni no mazpilsētām dosies mācīties? Aktīvākie un turīgākie. Šobrīd gandrīz katru nedēļu pie mums sākt mācības vēlas vismaz viens jaunietis, kas sākotnēji izglītības ceļu uzsācis Rīgā vai Valmierā, taču sapratis, ka izglītoties tuvāk mājām finansiāli ir daudzreiz izdevīgāk. Ir jāļauj strādāt
mazajām (260–300 audzēkņi) reģionālajām skolām. Mēs šobrīd esam vienīgā profesionālā valsts skola tuvākajā apkaimē, līdz pat Igaunijas robežai citu šādu mācību iestāžu nav. Turklāt vai tie, kas uzsāks mācības lielajās pilsētas, atgriezīsies mazpilsētās? Retais. Uzskatu, ka Limbažu profesionālajai vidusskolai ir cerības palikt apritē, ja nezaudējam valsts skolas statusu un sadarbībā ar ministriju varam šeit saimniekot. Manuprāt, daudzas mācību iestādes, kas nokļuvušas mazo pašvaldību pārraudzībā, ar laiku tiks likvidētas.