Sākot sarunu par to, kā klājas Salacgrīvā, novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs atteic: «Gads ir pilns ar labiem jaunumiem. Diezin vai avīzē vietas pietiks.»
– Vai tiešām ir daudz laba, ko teikt?
– Protams, ir arī dažādas problēmas, bet tā ir ikdiena. Es patiešām uzskatu, ka labā šogad ir vairāk nekā sliktā.
– Arī Krājbankas krahs?
– Tajā gan nekā laba nav – uz spēles ir 227 tūkstoši latu. Tā gan nav visa pašvaldības iekrātā summa, tomēr ļoti nozīmīga. Diemžēl likums, kas paredz 70 tūkstošu latu kompensāciju, neattiecas uz pašvaldībām un valsts iestādēm, kas tiek finansētas no budžeta līdzekļiem. Mums būs jāgaida, kamēr bankas likvidācijas procesā pienāks rinda arī mums. Kad tas būs?!
Zaudētā nauda būtiski neierobežos pašvaldības darbu, taču ir sāpīgi, ka mēs, kas vienmēr centušies dzīvot taupīgi un iekrāt, tagad esam zaudētājos. Kas pērk dārgas mašīnas un iztērē visu naudu, tagad iznāk vinnētājas. Būtu labāk par šo naudu kārtīgus svētkus uzrīkot un visu naudu notrallināt. Nebūtu naudas, nebūtu problēmu. Patiesību sakot, man šķiet, ka ar esošo sistēmu kaut kas nav kārtībā. Dažs labs Saeimas deputāts rīko izmeklēšanu, vai pašvaldības rīkojušās likumīgi. Interesanta taktika! Lai izvairītos no savas atbildības, izmanto uzbrukuma un iebiedēšanas stratēģiju, kā padomju laikos. Ir daudz jautājumu, ko gribētos uzdot...
– Pēdējos gados lielāko pienesumu pašvaldībām sniedz ES fondu projekti. Kā Salacgrīva apgūst Eiropas naudu?
– Labi, turpinās lielais ūdenssaimniecības attīstības projekts, kas pilsētai jūras krastā ir ļoti svarīgs – centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem tagad varēs pieslēgties arī privāto māju iedzīvotāji. Ir pabeigts Šveices finanšu instrumenta projekts par jūras siltuma izmantošanu bērnudārza apsildīšanā. Kā šis projekts sevi pierādīs, varēsim redzēt tikai pavasarī, kad būs nostrādāta pilna apkures sezona.
Nākamajā gadā esam plānojuši Jaunatnes iniciatīvu centra rekonstrukciju. Tā būs vieta, kur jaunieši paši varēs darboties, radīt, pierādīt savas spējas un talantus. Ir pienācis laiks dot vārdu jauniešiem pašiem, nevis visu liku viņiem norādīt, kas jādara. Šveices finanšu instrumenta projektā iekļauta gan ēkas rekonstrukcija, gan aprīkojuma iegāde. Arī to, kas viņiem būs vajadzīgs, jaunieši plānoja paši. Mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem to realizēt.
Savukārt Igaunijas un Latvijas pārrobežu programmas ietvaros esam iegādājušies nepieciešamo ekipējumu glābšanas darbiem pludmalē, un jau nākamajā vasarā divas glābšanas stacijas strādās pilnā apjomā. Papildus veicam pludmales zonas kultivāciju, lai atbrīvotu to no aizauguma un veicinātu smilts attīrīšanās procesu, kā arī pilnveidojam pludmaļu infrastruktūru ar bērnu laukumiem, atkritumu urnām un soliņiem.
– Cik aktīvas ir biedrības, kas apgūst ES LEADER programmas naudu?
– Te nu man jāsaka, ka tās tiešām ir ļoti aktīvas un pašvaldībai nenākas izdarīt visu citu cilvēku vietā. Lai veiksmīgi apgūtu līdzekļus, pašvaldība biedrībām piešķir līdzfinansējuma daļu – kopumā ir padarīts ļoti, ļoti daudz – ir tapuši sporta laukumi, informācijas zīmes un vēl virkne novadam nozīmīgu projektu. Man prieks, ka biedrība Dvēseles dziesma varēja piesaistīt finansējumu baznīcas ērģeļu remontam. Faktiski biedrības ir milzīgs spēks, kas palīdz veidot novadu tādu, kādu to vēlas redzēt. Cilvēki vairs nav vērotāji, bet gan līdzdarbojas, un tas ir ļoti svarīgi mums visiem.
– Vai pašvaldības rīcībā ir kāds instruments, kas tiešā veidā var veicināt uzņēmējdarbības attīstību?
– Jā, viens no piemēriem: pašvaldība pakāpeniski atsakās no komunālo pakalpojumu sniegšanas, nododot to privātuzņēmēju rokās. Patlaban notiek ūdenssaimniecības pakalpojumu nodalīšana, ko arī uzticēsim privātajiem. Biju patīkami pārsteigts, kad neilgi pēc tirgus nodošanas apsaimniekošanā privātuzņēmumam drīz vien tirgus kļuva aktīvāks un atraktīvāks – skan mūzika, tiek reklamētas preces. Tas liecina, ka uzņēmējs tiešām domā, kā tirgus darbību uzlabot un nopelnīt vairāk. Pašvaldība par to saņem nomas maksu. Uzsvēršu, ka uzņēmumi netiek nodoti privatizācijai, bet gan apsaimniekošanai, tādējādi mēs spējam pasargāt iedzīvotājus no iespējamiem riskiem.
Tāpat pašvaldība var veikt pasūtījumus vietējiem uzņēmumiem, tas attiecas uz pilnīgi visām nozarēm. Tādējādi mēs soli pa solim radinām sabiedrību pie domas, ka katram ir iespēja kļūt par uzņēmēju.
Esam izstrādājuši programmu, kas atbalsta jauniešus līdz 25 gadu vecumam. Ja tie vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, dome rada priekšnoteikumus ļoti vienkāršam uzņēmuma dibināšanas procesam, kā arī sniedz materiālo atbalstu līdz 2000 latu.
Šobrīd apstiprināti jau pieci projekti – jaunieši gatavi ziemā tīrīt jumtus, skursteņus un veiks citas lietas, kas līdz šim netika pamanītas. Divi projekti paredz frizētavu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu mazajos apdzīvotajos centros. Atzīmēšu, ka pašvaldības sociālo pakalpojumu darbinieki izbrauc pie veciem cilvēkiem apgriezt tiem matus, nodzīt bārdu. Perspektīvā šo pakalpojumu sniegšanu varētu uzticēt jaunizveidotajām frizētavām. Viens projekts paredz iekārtas iegādi kamīnmalkas sagatavošanai, kā arī tāda kā saviesīga klubiņa izveidošanu. Šeit pat nav stāsts par to, kā attīstīsies iesāktie biznesa projekti, bet par to, lai iedrošinātu jauniešus uzsākt kaut ko savu un saprastu, kā notiek biznesa plāna sastādīšana un kā to realizēt. Gribu, lai cilvēki saprot, ka veiksmīgi darboties var arī tepat Salacgrīvā un Latvijā, ne tikai Anglijā vai Īrijā.
– Zināms, ka ir iestrādes vēl vienā inovatīvā projektā, kas attiecas uz alternatīvo enerģiju...
– Jā, attīstot zaļo domāšanu un alternatīvās enerģijas jomu, esam pieņēmuši lēmumu uzstādīt saules kolektorus siltā ūdens nodrošināšanai sporta kompleksam, skolai un bērnudārzam. Siltā ūdens atlikumu izmantos arī apsildīšanai.
Daudzi iebilst, ka saules kolektori visefektīvākie ir vasarā, kad skolas ir slēgtas. Salacgrīvā ir citādi – skola un sporta komplekss tiek iznomāti dažādām nometnēm, tāpēc vasarā šajās ēkās ir liels ūdens patēriņš. Realizējot šo projektu, mēs iegūsim silto ūdeni par ļoti zemu cenu.
– Kuivižu osta sāka attīstīties salīdzinoši nesen, bet tagad jau vērojama aktīva darbība. Kāds ir pašvaldības ieguldījums Kuivižu attīstībā?
– Patlaban tiek realizēts jaunas piestātnes būvniecības projekts 1,7 miljonu latu vērtībā, kurā iekļauta arī infrastruktūras sakārtošana un pievadceļu izbūve. Līdz ar to pašvaldība būs izdarījusi visu, kas nepieciešams šīs vietas turpmākai attīstībai. Tālāk ir jāstrādā pašiem zvejniekiem un investoriem. Kopumā šajā vietā ir veiktas investīcijas gan no pašvaldības, gan Eiropas, gan privātajiem uzņēmējiem.
– Cik liela loma Salacgrīvas novadā ir zivsaimniecībai?
– Liela, jo šeit strādā arī zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis, šogad ir izveidojies vēl viens šīs nozares uzņēmums. Arī zvejnieki kļūst arvien aktīvāki, ne tikai tie, kuri zvejo komercdarbības ietvaros, bet arī pašpatēriņam un savas ģimenes vajadzībām. Priecājos, ka tagad Salacgrīvā atkal ir divi zvejas kuģi. Mums ir ļoti svarīgi, lai zvejniecības tradīcijas Salacgrīvā neizzustu.
– Par Positivus vai šo festivālu rīkošana ir devusi arī ilgtermiņa efektu?
– Nenoliedzami – tā Salacgrīvai ir milzu publicitāte un popularitātes veicinātājs. Šovasar pludmalē tika atvērtas divas kafejnīcas, kas liecina, ka apmeklētāju skaits pieaug un ir pieprasījums pēc papildu pakalpojumiem. Uzskatu, ka daļa no apmeklētājiem ir cilvēki, kas pabijuši Positivus festivālā vai vismaz par to dzirdējuši. Manuprāt, tas ir lieliski, ka var pasēdēt pie jūras un iedzert vīnu vai kafiju un varbūt pat padejot, protams, tiks saglabātas zonas, kur varēs atpūsties pilnīgi netraucēti.
Jāsaka, ka mūsu pludmales kļūst arvien populārākas, it īpaši Zvejnieku parka teritorijā, kur notiek ikgadējie Positivus festivāli.
– Arī šogad Positivus ir apstiprinājis, ka festivāls būs.
– Jā, tas ir ļoti izdevīgs projekts gan Salacgrīvai, gan festivāla rīkotājiem. Priecājos, ka arī vietējie iedzīvotāji jau gatavojas šim festivālam, jo saskata labas iespējas nopelnīt, sniedzot pakalpojumus pilsētas viesiem.
Ar mazāku publicitāti, bet ļoti nozīmīgs bija arī starptautiskais Arhitektūras, dizaina un klasiskās mūzikas festivāls. Tas bija unikāls projekts, kura noslēguma koncerts noritēja uz peldošas skatuves. Īpašas emocijas radīja pēkšņi uznākusī vētra, un visa mizanscēna atgādināja Titāniku – daži cilvēki skrēja un slēpās, citi turpināja klausīties mūziku, mūziķi saglabāja pilnīgu mieru un turpināja spēlēt, kaut arī akustiskās iekārtas dzirksteļoja un viss gāja uz īso...
– Vai nākamgad arī būs šāds festivāls?
– Jā, jau janvārī būs tikšanās ar organizatoriem, to vidū arī Nīderlandes un Dānijas televīzijām. Iespējams, ka šogad festivāls noritēs ne tikai nedēļu, bet ilgāk. Atzīmēšu, ka festivāla laikā meistardarbnīcas sniedza izcili mūzikas virtuozi, tostarp arī pasaulslavenais vijolnieks Aleksejs Lundins.
Šīs vasaras festivāla laikā notika arī konkurss par labāko peldošās skatuves projektu, kurā uzvarēja Baltkrievijas arhitekti ar projektu kā lotosa zieds. Līdz nākamajai vasarai to vēl nepagūsim uzbūvēt, jo tas ir ļoti sarežģīts un dārgs projekts, bet katrā gadījumā peldošās skatuves būvniecība ir darba kārtības jautājums. Plānots, ka skatuvi varēs pārvietot uz nepieciešamo vietu. Viena no idejām ir to novietot Salacas upē pie tilta.
– Vai ir izdevies atrisināt autostāvvietu jautājumu?
– Nosacīti pilsētā auto ir kur novietot, taču pie pašas jūras, kas būtu ērti atpūtniekiem, vēl arvien nevaram izveidot stāvlaukumus. Teritorija ir Latvijas valsts mežu īpašums, kā arī tajā ir atrasti dažādi biotopi. Nekas unikāls tur nav – zināms, ka pat kartupeļu laukā var atrast kādus biotopus. To dēļ stāvvietas izveidot nedrīkst, bet tajā pašā laikā šo teritoriju vienkārši izbraukā.
Atzīmēšu, ka Salacgrīva ir vienīgais Latvijā zaļais novads, un pēc tādiem kritērijiem arī dzīvojam, taču ir galējības, kas nav pakļautas nekādai loģikai un ierobežo vides sakārtošanas procesu.