Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis jau ilgus gadus ir tirgus līderis šprotu segmentā. Tas tiek panākts, nevis konkurējot ar cenu, bet gan noturot nemainīgi augstu produktu kvalitāti.
Par tendencēm zivju pārstrādē un šprotu ražošanā vairāk stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
– Vai samazinātās nozvejas kvotas atstāj iespaidu uz jūsu vadītā uzņēmuma darbību?
– Tas mūs ļoti uztrauc, jo izejvielu trūkuma dēļ nevaram paplašināt ražošanas apjomu. Izejvielu cenas ir būtiski pieaugušas, un, tikai pateicoties tam, ka arī mūsu produkcija ir augstākajā cenu segmentā, mēs varam atļauties pirkt dārgas zivis. Turklāt Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments neizrāda interesi par šīs tautsaimniecībai svarīgās nozares sakārtošanu, lai tā kalpotu arī zivju pārstrādātāju interesēm, nevis tikai zvejnieku labā. Es nekautrējos pateikt: ja izejvielu trūkuma dēļ man nāksies atlaist kaut vienu darbinieku, tad tā ir nevis uzņēmuma, bet gan Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vaina.
– Kas ir izraisījis tik lielu zivju deficītu?
– Pirmkārt, ir samazinātas nozvejas kvotas, otrkārt, mūsu zvejas kuģi nav modernizēti, bet tikai sagriezti lūžņos, kas tiek atbalstīts arī no ES. Arī Ministru kabineta noteikumi atbalsta nepārstrādātu zivju eksportu. Piemēram, par neapstrādātu zivju eksportu muita netiek piemērota, bet gatavai produkcijai izvedmuita ir 15%.
Atzīmēšu, ka, eksportējot konservus, nodokļi ir septiņas reizes lielāki nekā pārdodot neapstrādātas zivis. Ir jāskatās, lai zivsaimniecība būtu izdevīga valstij kopumā, nevis noteikumi strādātu par labu kādai konkrētai uzņēmēju grupai.
– Kas ir šo zivju pircēji?
– Zivju pārstrādes uzņēmumi Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, kas ir mūsu vistiešākie konkurenti. Sanāk, ka ar ES naudu, kas tiek investēta jaunu saldētavu būvniecībā, tiek atbalstīti ārvalstu uzņēmumi. Pieprasījums pēc Brīvā viļņa produktiem ir lielāks, nekā spējam piedāvāt. Kā jau teicu, ražošanas apjomu ietekmē tikai un vienīgi izejvielu trūkums. Tāpēc tiešām esmu dusmīgs, ka valsts nespēj izveidot sistēmu, kas veicina vietējo pārstrādātāju konkurētspēju.
– Cik darbinieku šobrīd strādā a/s Brīvais vilnis?
– Mēs esam lielākais darba devējs reģionā un nodarbinām 400 cilvēkus. Jāteic, ka mūsu uzņēmumā atalgojums ir augstākais nozarē un mēs maksājam pilnīgi visus nodokļus. Protams, nodokļu maksāšana ir milzīgs slogs. Daudz labāk dzīvo tie uzņēmumi, kas nodokļus nemaksā. Tā nu sanāk, lai nodrošinātu ieņēmumus valsts budžetā, tie, kuri maksā nodokļus, ir spiesti maksāt arī par tiem, kuri strādā pelēkajā zonā.
– Kāda ir sadarbība ar pašvaldību?
– Pašvaldība labi saprot, ka Brīvais vilnis ir galvenais pašvaldības budžeta balsts un lielākais darba devējs. Tāpēc sadarbība ar pašvaldību ir ļoti laba.
– Jūs esat arī zivrūpnieku asociācijas valdes loceklis. Kāda ir šīs struktūras rīcībspēja?
– Man ir patiess prieks par mūs asociāciju, jo tā vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj ietekmēt lēmumus ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Briselē. Neviens neticēja, ka spēsim aizstāvēt 5% pieļaujamo benzopirēna līmeni šprotēs, taču mums tas izdevās un visā ES drīkst tirgot šprotes ar benzopirēna līmeni 5%. Protams, mūsu centienus atbalstīja arī Zemkopības un Ārlietu ministrija. Tāpat sistemātiski tiekamies ar atbildīgajiem ministriem – aizstāvam savu viedokli un veicinām zivju pārstrādātājiem labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
– Brīvais vilnis piedāvā ļoti plašu šprotu sortimentu. Vai ir gaidāmi arī kādi jauni produkcijas veidi?
– Ja mēs pārtrauksim attīstīties, tas būs solis atpakaļ. Tāpēc arī patlaban tiek strādāts pie jaunu produkcijas veidu izgatavošanas. Ar mērķi atrast jaunus un piemērotus ingredientus un mērces apmeklēju starptautisko izstādi Parīzē. Neraugoties uz dažādām problēmām, uzņēmumam ir labas attīstības perspektīvas.