"Ir jāprot saskatīt iespējas arī krīzes laikā, negausties, bet strādāt! Esam pārliecinājušies, ka efektīvi var strādāt arī ar mazāku budžetu, nekā tas bija iepriekšējos gadus, kad naudasmaks bija pilns un bieži vien cilvēki neaizdomājās par vienkāršām lietām," saka Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis.
Par to, kā strādā jaunā Ķekavas novada dome, iesāktajiem un vēl plānotajiem projektiem, izglītību, kultūru un uzņēmējdarbības attīstības iespējām – turpmākajā intervijā.
– Cik veiksmīgi Ķekavas novada domei izdevies sastrādāties jaunajā sastāvā?
– Šīs domes sastāvu veido 17 deputāti no deviņiem sarakstiem. Manuprāt, vasaras vidus nebija veiksmīgi izvēlēts laiks, kad rīkot vēlēšanas, un ne tikai tāpēc, ka tas ir atvaļinājumu laiks – palika ārkārtīgi maz laika līdz mācību gada sākumam. Tomēr vēlēšanas notika, dome strādā un jautājumi tiek risināti kompetenti un profesionāli. Mums ir izdevies izveidot stabilu komandu un iesaistīt deputātus aktīvā darbā un konstruktīvu lēmumu pieņemšanā. Domes sēdēs notiek atbildīgs un saspringts darbs, un nav bijušas domes sēdes, kurās izskatām mazāk par 50 līdz 60 jautājumiem [sēdes notiek divreiz mēnesī].
Visbūtiskākie līdz šim bijuši jautājumi, kas saistīti ar pašvaldību reformu, jo, ņemot vērā, ka apvienojās trīs pašvaldības, bija daudz darāmā, piemēram, īpašumu apzināšana un pārņemšana, jaunā budžeta izstrāde. Ķekavas novadā ir trīs bērnudārzi, četras skolas, kas atrodas pašvaldības pārziņā, viena privātskola un mūzikas un mākslas skola. Visas mācību iestādes bija jāpārreģistrē, jāsagatavo visi nepieciešamie dokumenti. Jāuzteic Izglītības, kultūras un sporta komiteju cītīgais darbs, kas ļāva visu paveikt laikā.
– Kāda jūsu skatījumā ir Ķekava un Ķekavas novads šodien? Kā pilsētas prioritātes sasaucas ar visa novada prioritātēm?
– Ķekavu kā savu dzīvesvietu deklarējuši vairāk nekā 21 tūkstotis iedzīvotāju, praktiski iedzīvotāju ir vairāk – aptuveni 30 tūkstoši. Novada teritorija ir liela, un domei uz attīstību jāraugās kompleksi – kā pēc iespējas efektīvāk izmantot jau esošos resursus un kā sabalansēt iespējas ar vajadzībām. Kopumā prioritātes ir līdzīgas. Ķekava un Baloži ir līdzvērtīgi partneri, mazliet cita specifika ir Daugmalei, jo tā ir plaša teritorija ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Šobrīd aktuāla problēma Daugmalē ir iesāktā, bet nepabeigtā bērnudārza celtniecība – vienai pašvaldībai šis projekts nav viegli realizējams, bet labumu no jauna bērnudārza var gūt viss novads. Tāpat noris Eiropas kohēzijas fonda finansētais ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcijas projekts Baložu pilsētā – šobrīd notiek līgumu slēgšanas procedūra, un drīz sāksies projektēšana un būvniecība. Šī sakārtotā infrastruktūra būs ieguvums arī Ķekavas pagasta ciemiem un apdzīvotajām vietām.
– Kā liecina internetā pieejamā informācija, Ķekavas novada dome par vienu no būtiskākajām prioritātēm uzskata izglītības jomu.
– Jā, un šo faktu apliecina tas, ka no septembra darbu uzsāka visas novada vispārizglītojošās skolas, mākslas un mūzikas skolas. Šajā jomā plānojam vairākus projektus un ceram uz to veiksmīgu realizāciju. Ir izstrādāts projekts, kura uzsākšanu diemžēl ietekmēja ekonomiskā krīze, proti, jaunas sākumskolas būvniecība. Tāpat tiek īstenots viens no četriem privātās partnerības projektiem – jauns un moderns bērnudārzs, kurā paredzēta vieta 250 bērniem. Jau nākamajā mācību gadā tas uzsāks darbību.
– Par kultūras dzīvi novadā rūpējas pašvaldības aģentūra Ķekavas kultūras aģentūra, kas izveidota, lai apvienotu vienā pašvaldības iestādē visas pagasta kultūras institūcijas, nodrošinātu vienotu kultūras vērtību radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas sistēmu. Nav noslēpums – ekonomiski sarežģītajos apstākļos cilvēkiem bieži vien nepietiek līdzekļu, lai apmeklētu kultūras pasākumus, bet pozitīvas emocijas un mākslinieciski baudījumi ir vajadzīgi ikvienam. Kā pašvaldība veicina kultūras dzīves attīstību un cik pieejami iedzīvotājiem ir dažādi pasākumi?
– Novadā ir četri kultūras nami, un, lai gan katrs no tiem pilda savas funkcijas, mērķis ir viens – apvienot novada iedzīvotājus un piedāvāt viņiem daudzveidīgu kulturālo baudījumu. Ir iespējams apmeklēt gan koncertus, gan teātra izrādes un priecāties par pašdarbības kolektīvu veidotajiem priekšnesumiem. Piemēram, Kultūras nams Baložos vairāk orientēts uz komercpasākumiem, jo tajā ir vislielākā zāle, kurā bieži notiek augsta līmeņa koncerti. Katlakalna Tautas namā notiek teātra izrādes un uzstājas pašdarbības kolektīvi. Kultūras nami ir aktīvi dalībnieki arī dažādu svētku organizēšanā.
Manuprāt, ikvienam iedzīvotājam, kurš vēlas lietderīgi un interesanti pavadīt savu brīvo laiku, ir iespējas atrast kaut ko sev – dziedāt, dejot, apmeklēt nodarbības un pulciņus.
– Mazliet par pašvaldības budžeta stāvokli. Kāda ir reālā situācija šobrīd, vai nākas ļoti ekonomēt? Cik droši var justies iedzīvotāji?
– Budžeta samazinājums lēšams 720 tūkstošu latu apmērā, kas nav maz, tomēr līdzekļu pietiek, lai samaksātu rēķinus un nodrošinātu nepieciešamākās funkcijas. Tāpat kā vairākums pašvaldību, ekonomējām uz visu, proporcionāli samazinot algas, kontrolējot izdevumus un atsakoties no lietām, bez kurām šobrīd varam iztikt. Manuprāt, satraukumam īsti nav pamata – tā sauktajos
Treknajos gados bijām pieraduši dzīvot pārāk izšķērdīgi, tagad vairāk jārēķina un jāizšķir prioritātes. Ja nedaudz atskatāmies pagātnē, 2002. gadā valsts budžets bija trīs reizes mazāks nekā šobrīd, bet mēs taču dzīvojām un strādājām! Pagaidām nav iespējams precīzi prognozēt, kāds būs nākamā gada budžets, ceram, ka valdība informēs par budžeta prognozēm, lai zinām, ar ko mums jārēķinās.
– Kādas ir Ķekavas novada domes prioritātes nākotnei?
– Galvenā prioritāte šobrīd ir pārziemot un apkures sezonā sniegt atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuriem finansiālajā plāksnē šī ziema gaidāma ļoti barga. Gribētu mudināt – nenolaidiet rokas un nepadodieties! Lai ko arī teiktu par krīzi, lielā mērā šis ir projektu un attīstības laiks, tādēļ arī iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties dažādu jautājumu risināšanā un nenoklusēt labās idejas, bet gan dalīties tajās ar pašvaldību.
– Cik aktīva ir Ķekavas novada domes un uzņēmēju sadarbība? Sekmīga uzņēmējdarbība ir viens no veidiem, kā spēcināt novadu.
– Sadarbība ar uzņēmējiem notiek. Tiek veidota Uzņēmēju biedrība, kuras locekļi piedalīsies būtisku lēmumu pieņemšanā. Izskatot un risinot globālus plānošanas jautājumus, uzņēmēju viedoklī ir vērts ieklausīties. Uzņēmējdarbību var salīdzināt ar asinsriti, kas novadu attīsta. Gribētos vien lielāku izpratni no valdības puses, jo tā arī palika nerealizēti solījumi par krīzes likumdošanu un to, ka daudzas lietas būs vienkāršākas, atbrīvotas no birokrātijas sloga. Ja uz pašvaldību atnāk uzņēmējs un saka: "Man ir nepieciešama teritorija ražošanai!" – un viņš ir jau noskatījis vietu, kur varētu atrasties viņa uzņēmums, ir gatavs ieguldīt līdzekļus un strauji attīstīt kādu no uzņēmējdarbības formām, tad mums jāsecina, ka šī vieta pēc teritorijas plānojuma jau paredzēta dzīvojamajām mājām, kas būtībā ir nākotnes projekts. Paiet aptuveni gads, līdz izdodas likumīgā ceļā panākt, ka konkrētajā teritorijā var attīstīt uzņēmējdarbību. Jauns uzņēmums nozīmē jaunas darba vietas, nodokļu maksājumus un sakārtotu infrastruktūru, no kuras labumu gūst arī novads – tas ir būtiski vienmēr, ne tikai krīzes apstākļos.