Kopš 2008. gada decembra, kad tika parakstīts trīspusējās sadarbības līgums starp Vides ministriju, Gulbenes novada domi un SIA Alba, Gulbenē, kā arī Stradu pagastā norit projekts Gulbenes ūdenssaimniecības attīstības II kārta.
Projekts praktiski ir pabeigts – palicis vien realizēt papildus ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Staru pagasta Stāķos. Šo objektu projektā varēja iekļaut tāpēc, ka, veicot pamatprojektā paredzēto būvniecības līgumu iepirkumu, izdevās ietaupīt 53 tūkstošus latu.
Uzņēmuma Alba valdes loceklis Romans Adamovičs stāsta: «Trīs gadus esam strādājuši ļoti aktīvi, un paveikts milzīgs būvniecības apjoms – tostarp izbūvēti jauni 20 kilometri ūdensvada, 13 kilometri pašteces kanalizācijas tīklu un 6 kilometri kanalizācijas spiedvada. Īstenojot šo projektu, absolūti lielākajai daļai, aptuveni 96%, iedzīvotāju tagad ir pieejami centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli. Turklāt šiem tīkliem ir pieslēgti arī Stradu pagasta Šķieneru, Stāķu un Ceļmalu ciemi. Var teikt, ka ES un Latvijas izvirzītie mērķi Gulbenē ir sasniegti. Priecājamies, ka konkursa rezultātā ietaupījām līdzekļus, kas mums dod iespēju papildus izbūvēt un rekonstruēt ūdensapgādes tīklus Stāķos. Tāpat kā pirmajā projekta iepirkumā, arī šajā mazajā projektiņā darbus veiks vietējā būvniecības kompānija Rubate, kas ir ļoti uzticams sadarbības partneris. Plānots, ka visus darbus izdosies pabeigt līdz salam, bet projektu kopumā ekspluatācijā nodot līdz šā gada beigām.»
Projekta realizācijas rezultātā ir sasniegti būtiski, uz vides kvalitātes saglabāšanu vērsti rezultāti: ūdensapgādes tīkla paplašināšana nodrošinās efektīvu ūdensapgādes sistēmu, piegādājot ES un Latvijas standartiem atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni papildus 761 gulbenietim, sasniedzot 97% pilsētas iedzīvotāju; kanalizācijas tīklu paplašināšana nodrošinās efektīvu notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu, kā arī novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu no izvedamajām bedrēm papildus 676 iedzīvotājiem, kopā sasniedzot ES noteiktos 97% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visu aktivitāšu rezultātā aprēķināts, ka gadā kopējā piesārņojuma slodze uz vidi samazināsies par 68,5 tonnām.
Valdes loceklis uzsver: «Mūsu novada iedzīvotāji ļoti pozitīvi vērtē ieguvumus, un centralizētajiem tīkliem pieslēdzas visi, kam to atļauj ekonomiskā situācija. Vērtējot situāciju no vides aizsardzības viedokļa, svarīgākais ir pārtraukt izmantot izsmeļamās kanalizācijas bedres un visus notekūdeņus novadīt uz attīrīšanas iekārtām Asarīši. Ūdens, kas no šīm iekārtām tiek novadīts atpakaļ dabā, ir pilnīgi tīrs. Uzskatām, ka tas ir Gulbenes ieguldījums arī Baltijas jūras atveseļošanā, jo pa upju sistēmu šis ūdens nonāk Daugavā un jūrā.»
Savukārt dzeramā ūdens centralizētā piegāde aktualizējas līdz ar procesiem, kas notiek daudzviet – gruntsūdeņu līmenis krītas, un grodu akas vairs nespēj nodrošināt mājsaimniecību vajadzības. Tāpat pastāv bioloģiskā piesārņojuma riski, jo, ilgus gadus izmantojot kanalizācijas nosēdakas, grunts ir piesārņota un kopā ar virszemes ūdeņiem kanalizācija nonāk gan paša, gan kaimiņa akā. Tad, kad akas ūdens sāks smakot, var būt jau par vēlu – slimības infekcijas izplatībai pietiek ar vienu lāsi. Gulbenes centralizētajā sistēmā ir augstas kvalitātes ūdens, kas iegūts no 200 m dziļiem urbumiem un papildus attīrīts ūdenssaimniecības attīstības projekta 1. kārtā uzbūvētajā ūdens sagatavošanas stacijā.
Iedzīvotāji bieži ir neizpratnē – tika solīts, ka ES ūdenssaimniecības attīstības projektu realizēšana neietekmēs tarifus, taču tagad laiku pa laikam dārgāks kļūst gan ūdens, gan kanalizācijas pakalpojumi. Diemžēl tā ir realitāte, bet visbiežāk tā nav saistīta ar ES projektu, bet gan elektroenerģijas cenas paaugstināšanu. Arī Gulbenē gaidāms cenu kāpums, īpaši kanalizācijas pakalpojumiem, jo tieši notekūdeņu pārsūknēšana un attrīšana patērē visvairāk enerģijas. Adamovičs vēl konkrētus ciparus nevar nosaukt, jo patlaban tarifu projekts vēl ir aprēķinu stadijā un vēlāk tiks iesniegts apstiprināšanai sabiedrisko pakalpojumu regulatoram.
***
UZZIŅAI
• Projekta attiecināmās izmaksas: 4,6 miljoni LVL
No tām:
• Kohēzijas fonda līdzfinansējums: 3,9 milj. LVL
• Valsts budžeta līdzfinansējums: 0,43 milj. LVL
• Pašvaldības līdzfinansējums: 0,87 milj. LVL