Balvu novads grib stiprināt militāro klātbūtni

Tiekoties ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P), Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks (LZP) rosinājis izvērtēt iespēju novadā izveidot rotas atbalsta punktu, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Trupovnieks uzsvēra, ka Balvu novadā zemessardzes tradīcijas ir ļoti spēcīgas. Tas stiprinātu arī iedzīvotāju drošības sajūtu, jo militārās vienības būtu līdzās ikdienā. Pašvaldība jau pašlaik varot nodrošināt piemērotu vietu rotas darbībai.

Trupovnieks informēja, ka pašvaldība iesniegusi priekšlikumus Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumam. Pašvaldība rosina izstrādāt arī īpašu Austrumpierobežas likumu pierobežas pašvaldībām, jo ir svarīgi, lai cilvēki paliktu dzīvot pierobežā, nenotiktu depopulācija un uzņēmēji nebaidītos attīstīt uzņēmējdarbību. "Neziņa vienmēr ir smagākā - tā rada visneparedzamākās un ne tās labākās sekas," pauda Trupovnieks.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēra, ka, lai gan Zemessardzes 31. kājnieku bataljons pārcelts uz Alūksni, Balvu novadā joprojām zemessargi ir klātesoši un ir spēcīgs "Patria" rotas sastāvs. "Patria" rota ir spēcīgākā bataljonā. Es domāju, ka drīzumā atradīsim vietu rotas atbalsta punktam, lai vietējie zemessargi varētu šeit pulcēties, ātrāk reaģēt un parādīt savu klātbūtni," atzina Pudāns.

Arī 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs akcentēja, ka bataljona klātbūtne reģionā dod ne tikai drošību, bet arī veicina ekonomiku un ikdienas pakalpojumu attīstību.

Tikšanās laikā ar iedzīvotājiem Balvu Kultūras un atpūtas centrā tika pārrunāti jautājumi par zemes atsavināšanas kārtību, kompensācijas noteikšanu un termiņiem, kā arī pierobežā aktuālo mobilo sakaru problēmu. Aizsardzības ministrs norādīja, ka atsavināšana notiks tikai ar Ministru kabineta atļauju un saskaņā ar likumu, katru gadījumu izskatot individuāli. Atlīdzības apmēru noteiks sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, un īpašniekiem būs iespēja aktīvi iesaistīties procesā.

Pēc pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo īpašumu saraksta apstiprināšanas Ministru kabinetā Aizsardzības ministrija sazināsies ar katru zemes īpašnieku individuāli. Iedzīvotāji atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem var saņemt, zvanot uz informatīvo tālruni 28 753 000. Tālrunis darbojas no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst.9 līdz 17 un piektdienās no plkst.9 līdz 15. Ārpus darba laika iespējams atstāt balss ziņu - operators atzvanīs darba laikā.

Jau ziņots, ka likumprojekts paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai, un tam noteikta steidzamība.

Ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu un ģeopolitisko situāciju reģionā, likumprojekta mērķis ir paātrināt Latvijas ārējās sauszemes robežas stiprināšanu, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku un NATO spējām nepieciešamo pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūru.

Aizsardzības ministrijas pārstāvji atzīmējuši, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi tiek īstenoti jau pašlaik, tostarp pērn ir iegādāta liela daļa nepieciešamo līdzekļu, kā arī sniegts atbalsts Valsts robežsardzei.

Pretmobilitātes pasākumi ietver prettanku grāvju izbūvi, šķēršļu izvietošanu, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanu un citus infrastruktūras risinājumus, kas aizkavē un apgrūtina iespējamā pretinieka pārvietošanos.

Likumprojekts paredz īpašu kārtību nekustamajiem īpašumiem pierobežā. Plānots, ka Ministru kabinets noteiks teritorijas līdz 30 kilometriem no valsts robežas, kurās būs nepieciešams īstenot pretmobilitātes pasākumus. Šīm teritorijām piešķirs nacionālo interešu objekta statusu. Tāpat valdība noteiks tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiks nodibināts servitūts.

Aizsardzības ministrija norādījusi, ka kopējā īpašumu platība sasniegs 2000 hektārus. No tiem aptuveni puse ir valsts un pašvaldību īpašumā. Privātpersonu nekustamos īpašumus atsavinās sabiedrības vajadzībām par taisnīgu atlīdzību. Atsavināmo īpašumu vidū nav nedz būves, nedz ēkas.

Ņemot vērā valsts drošības intereses, nepieciešamo nekustamo īpašumu vai robežas vietu saraksts ir klasificēta informācija, kas publiski nebūs pieejama.

Lai paātrinātu procesus, likumprojekts paredz atkāpes no būvniecības, meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasībām, iespēju nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu.

Ar likumprojektu plānots noteikt atbildīgās institūcijas. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" organizēs un nodrošinās infrastruktūras izbūvi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt AS "Latvijas valsts meži" veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas (Baltic Defence Line) projekta, par kuru 2024.gada 19.janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.

Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024.gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.

Tāpat turpinās 400 kilometru garās Krievijas un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.