Mērsraga osta veicina reģiona ekonomisko aktivitāti
Ilgstošais sals būtiski traucē kuģošanu Rīgas jūras līcī – ar to ar grūtībām tiek galā ledlauzis Varma, kas atbrīvo ceļu uz Rīgas ostu, bet mazo ostu rīcībā šādas tehnikas nav. Lai arī šobrīd Rīgas jūras līča mazās ostas kuģus apkalpot nespēj, ostu darbs nav pilnībā paralizēts.
Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika informē: «Pēdējo kuģi Mērsraga ostā apkalpojām 15. februāri. Tagad ledus biezums ir sasniedzis to robežu, kad mazie kuģi ar to galā netiek. Taču tas nenozīmē, ka iestājies klusums, mūsu kravu laukumi ir pustukši, tāpēc varam trīs nedēļas pieņemt kravas un iekrausim tās kuģos tad, kad būs labvēlīgāki laika apstākļi. Šī ziema vēlreiz apliecina, ka mums ir nepieciešami ledus klases ledlauži, lai nodrošinātu ritmisku darbu visu gadu. Diemžēl ES fondi neparedz finansējumu kuģu iegādei, tāpēc jāmeklē iespējas velkoņus uzbūvēt par citiem līdzekļiem.»
Kopējās tendences liecina, ka mazajām ostām ir arvien lielāka nozīme reģiona ekonomiskajā attīstībā. Aizvadītā gada otrajā pusē būtiski palielinājās eksporta apjoms, un zināma loma šā eksporta nodrošināšanā ir mazajām ostām. Ostas pārvaldnieks uzsver: «Latvijas uzņēmēji ir malači. Arī mēs pagājušajā gadā jutām eksporta pieaugumu un mūsu apkalpoto kravu apjoms attiecībā pret 2009. gadu pieauga par 9111 tonnām. Arī šā gada sākuma tendences liecina par aktīvu eksportu.» Jāatzīmē, Mērsrags ir izteikta eksporta osta, kuras lielāko kravu sortimentu sastāda koksnes pārkraušana un nosūtīšana. Pēc ostas padziļināšanas un piestātņu rekonstrukcijas, ko plānots pabeigt jau šā gada maijā, būs iespēja piesaistīt arī citu veidu kravas, piemēram, lauksaimniecības produktus un būvmateriālus.
Kā pagaidām vēl neīstenota, bet perspektīvā ļoti nozīmīga, ir dzelzceļa kravu stacijas Stende 2 izveidošana, kas pavērtu iespējas Mērsragā apkalpot arī nelielas tranzīta kravas, kuras no stacijas uz ostu nogādātu ar autotransportu. Šim mērķim Talsu novada pašvaldība ir nodevusi ostas pārvaldes valdījumā 6,5 ha zemes, bet atbilde no Zemkopības ministrijas par vēl 5 ha zemes nodošanu ostas valdījumā dzelzceļa stacijas izbūvei vēl nav saņemta.
Dienas kārtībā ir jautājums par ceļa Lauciene–Mērsrags rekonstrukciju un asfaltēšanu, jo lielākie ostas klienti darbojas tieši Laucienē. Patlaban ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī un uzņēmēji kravas uz ostu spiesti vest pa apkārtceļiem, kas nenoliedzami sadārdzina kravas pašizmaksu un konkurētspēju ārvalstu tirgos.
Vaicāts par aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem, Mērsraga ostas pārvaldes ostas pārvaldnieks Jānis Budreika informē: starptautiskais vadības sistēmu sertifikācijas uzņēmums Bureau veritas atzinīgi novērtējis Mērsraga ostas pārvaldes paveikto – ostas pārvaldei piešķirts ISO 9001:2008 kvalitātes vadības sertifikāts. Sertifikāts apliecina gan ostas spēju strādāt pēc visaugstākajiem standartiem, gan arī dos lielu ieguldījumu attīstībā un palīdzēs piesaistīt jaunus klientus, kas izvirza augstas prasības pakalpojumu kvalitātei, tādējādi palielinot pārkraujamo kravu apjomu.
Ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību tiek realizēts Mērsraga ostas pārvaldes projekts Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās. Projekta ietvaros tiek rekonstruēta piestātne nr. 6, uzbūvēta noliktava un sakārtotas komunikācijas. Pārvaldnieks atzīst, ka ostas pārvaldes galvenais uzdevums ir nodrošināt ostas uzņēmumu ritmisku darbu, kas ir svarīgi visam novadam. Kopumā ostas uzņēmumos strādā 600 cilvēku. Tātad 600 ģimenēm ir nodrošināti stabili ienākumi.
Aktīvs darbs norit arī pie kuģošanas kanāla un piestātņu padziļināšanas, un jau šogad tās būs 8 metrus dziļas. Tas ir par 2,0 metriem vairāk nekā šobrīd. Pagājušajā vasarā ES pārrobežu programmas ietvaros uzlabotas arī jahtu piestātnes un izveidots jahtu servisa centrs.
J. Budreika ir pārliecināts, ka pēc visu ES fondu līdzfinansēto projektu pabeigšanas Mērsraga ostas kapacitāte būtiski pieaugs, kas ļaus piesaistīt arvien dažādāku kravu sortimentu un pieņemt lielākus kuģus.