Latvijā dārgākā centralizētā apkure šoziem ir Liepājā, bet lētākā - Mālpilī, otrdien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (DB), atsaucoties uz Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) informāciju.
Atšķirībā no 2009.gada apkures sezonas, kad zemākie centrālapkures tarifi pēc LSUA pētījuma bija pilsētās, kas apkurei izmanto dabasgāzi, šogad situācija ir diametrāli pretēja. Vislētākā apkure ir sešās Latvijas pilsētās, kas izmanto šķeldu, proti, Mālpilī, Ludzā, Talsos, Rūjienā, Valkā un Pļaviņās (no 30,58 līdz 33,38 lati par megavatstundu (Ls/MWh)). Savukārt dārgo galu noslēdz četras dabasgāzi izmantojošās pilsētas - Grobiņa, Jūrmala, Rēzekne un Liepāja (no 46,61 līdz 49,06 Ls/MWh).
Vidējo tarifu zonā samērā vienmērīgi ir izkārtotas gan šķeldu, gan dabasgāzi izmantojošās pilsētas. Viszemākais apkures tarifs no dabasgāzi izmantojošām pilsētām ir Valmierā (33,96 Ls/MWh), savukārt dārgākais "zaļais" siltums ir Siguldā (46,33 Ls/MWh). Kopējā tendence rāda, ka apkure šoziem ir dārgāka visā Latvijā. Pērn Aizkrauklē un Valmierā siltums bija lētāks par 30 Ls/MWh, bet šoziem zemākais tarifs ir virs 30 latiem, bet dārgākais jau teju sasniedz 50 latu atzīmi. Pērn dārgākā apkure bija Siguldā - 43,86 Ls/MWh.
"Situācija rāda, ka no šķeldas saražotam siltumam vienas megavatstundas cena ir jūtami zemāka nekā ražojot siltumu no dabasgāzes. Piemēram, Mālpilī un Ludzā centralizētās apkures tarifi jau gadiem ilgi ir starp zemākajiem Latvijā. Tomēr jāpiebilst, ka tur šķeldas katlu mājas ir uzbūvētas jau sen par visai zemām būvniecības izmaksām un tagad tikai atlicis saņemt šo ieguldījumu bonusus, savukārt tajās vietās, kur šķeldas katlu mājas būvēja "celtniecības buma laikā", to izmaksas ir pavisam citas, tāpēc arī saražotais siltums ir dārgāks," DB skaidroja LSUA valdes loceklis Andris Akermanis. Viņš piebilda, ka lielākais dabasgāzes mīnuss ir cenas lielās svārstības amplitūdas, kas liek izturēties pret šo energoresursu skeptiski, lai arī šķeldas katlu mājas iekārtas esot pat trīs reizes dārgākas nekā dabasgāzei.
Dārdzības ziņā rekordista "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs DB norādīja, ka uzņēmums jau novembrī iesniedzis regulatoram tarifu samazinājuma projektu, taču tā izskatīšanas process neesot ātrs. "Tarifu samazinājums kļuva iespējams, pateicoties šovasar ekspluatācijā nodotajai koģenerācijas stacijai. Un tas ir tikai pirmais solis - ar katru lielu projektu mēs tarifu samazināsim," solīja Suškovs.