Kopš šā gada 1. jūlija Siguldas novada domi vada tās iepriekšējais izpilddirektors Uģis Mitrevics, kurš atzīst, ka priekšēdētāja amats nav nejaušība viņa dzīvē.
«Bez mērķiem šajā dzīvē neko nevar sasniegt, un likumsakarības nerodas tukšā vietā – mēs paši tās radām un virzām. Tāpēc tagadējais darbs zināmā mērā ir mērķtiecīgas darbības rezultāts, nevis nejaušība," saka jaunais un enerģiskais domes priekšsēdētājs.
Par politiķiem pēdējā laikā visbiežāk dzirdam nievājošus vārdus, un vēlmi šajā saspringtajā laikā kļūt par domes priekšsēdētāju es uzskatu par milzīgu uzdrīkstēšanos. Kāpēc jūs vēlējāties ieņemt šo atbildīgo un vienlaikus nepateicīgo amatu?
– Pašvaldības darbā neesmu iesācējs, jo esmu bijis gan domes deputāts, gan izpilddirektors. Jau ilgāku laiku man bija sajūta, ka kaut kas ir jāmaina un jādara citādi. It īpaši krīzes apstākļos ir jāmaina domāšana un ar tradicionālajām metodēm situāciju risināt vairs nav iespējams.Lai varētu ietekmēt procesus un darīt citādi nekā līdz šim, ir jāieņem vadošs amats – šajā gadījumā domes priekšsēdētāja. Turklāt man ir svarīgi, lai apkārt būtu cilvēki, kas saprot manas vēlmes un arī grib mainīt situāciju par labu katram iedzīvotājam un novadam kopumā.
Man ir prieks, ka neesmu viens, – man blakus ir komanda, uz ko varu paļauties, kas bagāta ar iniciatīvu un gatava strādāt. Mēs sevi saucam par trakajiem pozitīvā nozīmē, un mūsu pirmsvēlēšanu sauklis pašiem bija: «Lecam!» Tā nu mēs lēcām... Mana komanda ir cilvēki ap č trdesmit – tādi, kas jau savā dzīvē kautko sasnieguši, bet joprojām spēka pilni un gatavi gāzt kalnus. Manā komandā ir gan bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs, gan ģimnāzijas direktora vietniece Līga Sausiņa,gan Mākslu skolas direktors Guntars Zvejnieks un kultūras dzīves korifejs Siguldā Jolanta Borīte, kas daudz izdarījusi, lai mūsu novads izskanētu Latvijā un Eiropā.Tie ir profesionāļi savā jomā un apveltīti ar spēju darīt vairāk ārpus sava profesionālā darbības lauka.
Tomēr gluži par pašmērķi šo amatu es nevaru nosaukt, jo atšķirībā no dažas labas politiskās partijas mūsu spēks ir komandā, nevis atsevišķu cilvēku ambīcijās. Vēlēšanu rezultāti apliecina,ka sabiedrībai ir nepieciešami cilvēki, kuri gatavi uzņemties arī riskantus plānus un varbūt netradicionāli virzīt procesus. Tāda jau ir cilvēku psiholoģija – mēs atbalstām tos, kuri ir tādi, kādi mēs vēlētos būt. Kurš gan nevēlas būt drosmīgs, enerģisks un radošs? Vēlēšanas pierādīja, ka mēs esam vajadzīgi un mums uzticas.
Kādi ir jūsu komandas galvenie šābrīža mērķi?
– Galvenais uzdevums ir pēc iespējas vieglāk sasniegt zemāko punktu–palēnināt kritienu un mīkstināt ekonomisko piezemēšanos. Šobrīd mēs nesolām gaismas pilis un strauju ekonomisko atlabšanu, jo esam reālisti un saprotam, ka Siguldas novads nevar dzīvot pilnīgi autonomu dzīvi no visasvalsts. Mēs esam tur, kur esam. Gribam pēc iespējas saglabāt to, kas jau novadā ir radīts, bet noteikti būs lietas, kas būs jāmaina, lai izdzīvotu prioritātes.
– Kuras?
– Izglītības joma noteikti ir viena no prioritātēm. Priecājamies, ka Siguldas novadā šobrīd izdevies saglabāt visas izglītības iestādes. Mainījušies gan skolu darbības virzieni – apvienotas divas vispārizglītojošās skolas un atbrīvotajās telpās izveidota Siguldas novada vidusskola. Esam atvēlējuši telpas arī Sokrata tautskolai. Īstenojot Eiropas Savienības projektu, Mores pamatskola turpina darboties, nodrošinot arī mācības bērniem ar īpašām vajadzībām. Piesaistot papildu finansējumu, mēs saglabājam skolas, lai tās būtu pieejamas visiem novada bērniem un jauniešiem. Lai samazinātu administratīvos izdevumus, apvienojām mūzikas un mākslas skolu, izveidojot vienu skolu, ko tagad dēvējam par Mākslu skolu Baltais flīģelis.Tā mums ir iespēja saglabāt šīs izglītības iestādes un iespējas bērniem apgūt mākslu un mūziku. Tikko esam atklājuši arī mūzikas vidusskolu un jaunas interešu izglītības programmas.
Lai nodrošinātu augstu mācību kvalitāti, ar papildfinansējumu piedalās arī vecāki. Summas nav lielas un tiek rūpīgi uzskaitītas. Ja vien radoši skatās uz problēmām, risinājumus var atrast. Otra nozīmīgākā prioritāte ir veselības aprūpe. Valdība ir radījusi apstākļus, lai Rīgas rajona slimnīca, kas atrodas Siguldā, nevarētu pastāvēt, bet mēs to nevaram pieļaut, jo slimnīca ir ļoti labi sakārtota un gatava sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi. Slimnīcā ieguldīsim 300 000 latu, siltinot ēku, izveidojot rehabilitācijas nodaļu un sedzot tekošos izdevumus, tā garantējot, ka vismaz tuvākos divus gadus Siguldā slimnīca pastāvēs. Ļoti ceru, ka pa šo laiku situācija valstī veselības aprūpes jomā sakārtosies. Būtu pilnīgi aplami tagad likvidēt slimnīcu, jo Siguldā ir viena no labākajām dzemdību nodaļām valstī, kuru izmanto ne tikai siguldieši. Gadā Siguldas novadā piedzimst ap 200 bērniņu, bet dzemdību nodaļu Siguldā izmanto ap 600 jauno māmiņu gadā. Tas, ka valsts atsakās apmaksāt pat dzemdības, būtībā ir tumsonība ar ļoti tālejošām sekām. Jau tagad dzemdības nereti notiek ātrās palīdzības mašīnās un Latvijā ir pat viens mazuļa nāves gadījums. Tās ir slimnīcu likvidēšanas sekas!
Kur paliek sociālais jautājums?
– Protams, sociālie jautājumi ir šābrīža prioritāte. Mēs palīdzam un palīdzēsim tiem iedzīvotājiem, kuriem iet grūti, meklējot iespējas šajā procesā iesaistīt arī uzņēmējus. Labs piemērs ir veikals Elvi, kurš, sadarbojoties ar mūsu Sociālās palīdzības pārvaldi, maznodrošinātajiem izsniedz īpašas atlaižu kartes. Tomēr pati par sevi sociālā joma nevar pastāvēt, pašvaldības prioritātei ir jābūt ienākumu bāzes palielināšanai un darba vietu radīšanai, lai pašvaldībai būtu mazāk jāsniedz sociālais pabalsts naudas izteiksmē, bet gan cilvēkam pašam būtu iespēja nopelnīt. No šā gada oktobra līdz nākamā gada beigām sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru nodrošināsim rakses vietas gandrīz 300 novada iedzīvotājiem, lai sniegtu iespēju nopelnīt kaut nelielu darba samaksu.
Kuras ir tās jomas, kurās Siguldas novadā var pelnīt?
– Siguldā Dievs ir devis skaistu dabu un objektus, kas piesaista tūristus. Mums ir jādomā, kā izmantot šos resursus, lai novadā ienāktu nauda. Attieksme pret tūrismu ir jāmaina valstiskā līmenī.Piemēram, Lietuvā tūrisma industrijas pilsētas ne tikai nemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā savu daļu, kas Siguldas novadam ir ap miljons latu gadā, bet valsts šīs pašvaldības vēl papildus dotē un piešķir nodokļu atvieglojumus, lai tūrisms attīstītos, dodot ekonomisko efektu visai valstij.
Ja skatās kopumā, pēdējos gados Siguldas pašvaldība ir daudz investējusi Latvijas tūrisma industrijā, sakārtojot infrastruktūru un pilnveidojot tūrisma objektus. Neviens ārzemnieks taču nebrauc tikai uz Siguldu – viņi izmanto arī Rīgas un citu vietu pakalpojumus, tāpēc visiem jāstrādā kopā.
Mani priecē, ka Siguldas novada pakalpojumu sniedzējiem, tostarp viesnīcām un restorāniem, tomēr izdodas izdzīvot un saglabāt darbību. Daudzviet situācija ir daudz sliktāka nekā Siguldā un cits pēc cita veras ciet krodziņi un viesnīcas.
Pašreiz esam uzsākuši darbu pie nodokļu atlaižu sistēmas izstrādes uzņēmējiem, kas rada darba vietas Siguldas novadā. Uzlabojoties finanšu situācijai, turpināsim līdzfinansēt maģistrālo komunikāciju un infrastruktūras izbūvi jaunajiem uzņēmējdarbības objektiem.
Esmu runājusi ar vairākiem nule ievēlētiem domju vadītājiem, kuri teic: iepriekšējā domes vadība pirms vēlēšanām bija atlikusi vairāku jautājumu risināšanu un tagad tie
pirmām kārtām jārisina jaunajai domei. Vai arī jums ir šāda situācija?
– Vairāki jautājumi varbūt tiešām bija novilcināti, bet tā nav traģēdija. Saspringtu darba atmosfēru rada valstī valdošais haoss, kurā vainojama ne tikai ekonomiskā krīze, bet arī teritoriālā reforma. Reformas novešana līdz galam un sistemātiska darba ieviešana prasa daudz laika un resursu.
Nepatīkamu pārsteigumu mums sagādāja Allažu pagasts – tā budžets ne tikai bija iztērēts jau uz 1. jūliju, bet papildus mums nācās uzņemties Allažu pagasta parādsaistības 270 000 latu apmērā. Tas gan mums rada problēmas, bet īsti vainot Allažu pagasta pašvaldību par to nevar – ko domāja Valsts kase, izsniedzot mazai pašvaldībai kredītu 3 miljonu latu apmērā sporta zāles celtniecībai? Milzu izdevumi būs arī šīs zāles uzturēšanā. Bet labā ziņa ir tā, ka mēs palīdzēsim Allažu pagasta iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus, ne tikai sportot jaunajā sporta zālē! Lielā darba apjoma dēļ pirmajos mēnešos strādājām kā ugunsdzēsēji, tikai nupat man atliek laiks sākt domāt par labākām lietām un vajadzīgajām pārmaiņām visā novadā.
Par ko visbiežāk domājat šajās dienās?
– Jādomā par gaidāmo apkures sezonu, lai iedzīvotāji varētu norēķināties par siltumu. Strādājam, lai siltumražotājam vēl liktu samazināt siltumenerģijas tarifus, – tie joprojām ir ļoti augsti. Iestrādes stadijā ir zupas virtuves organizēšana.
Valsts patlaban visas problēmas noveļ uz pašvaldību pleciem. Tas nav godīgi – ja ir jāpieņem tālejoši lēmumi, tad pašvaldībām nav teikšanas, līdzko saiet kaut kas grīstē, tā viss ir jārisina pašvaldībām. Konkrēts piemērs ir izglītības iestāžu reforma – nauda iedalīta tik maz, ka mazās skolas jau pēc definīcijas nevar pastāvēt, bet valdība mazgā rokas nevainībā un saka, ka pašvaldībām jāpieņem lēmumi par skolu slēgšanu. Atzīmēšu, ka pat skola ar 120 bērniem, kas nebūt nav maz, pēc valsts piešķirtā finansējuma shēmas pastāvēt nevar. Tā nu mēs, pašvaldības, paliekam slikto lomā. Tas pats ir ar veselības aprūpi – ja pašvaldības var uzturēt slimnīcas, OK, lai būtu, ja nevar, tad slēdzam. Valdībai ir vienalga. – Es saprotu, ka problēmu netrūkst nevienā pašvaldības atbildības jomā, taču ir arī daudz pozitīva... – Protams, tikai uz problēmu fona bieži par to aizmirstam pateikt – Siguldas novadā pēdējos gados ir daudz izdarīts. Priecājos, ka, neraugoties uz krīzi, Siguldā bija Opermūzikas svētki, kuri būs arī nākamgad, turklāt paplašinātā veidā – ar operas izrādi Madame Butterfly, bezmaksas koncertu un galā koncertu. Bija un būs mūzikas festivāls Kremerata Baltica, Baltica folkloras festivāls un citas labas iestrādes. Septembrī kā Rīgas partnerpilsēta esam izcīnījuši iespēju 2014. gadā būt Eiropas kultūras galvaspilsēta – tas mums nozīmē lielu un radošu darbu nākotnē. Aktīva mūsu novadā ir arī sporta dzīve, jo cilvēkiem tas ir vajadzīgs. To vēlreiz apliecināja tikko notikušais Vienības velobrauciens, kas pulcēja tūkstošus, to apliecina Latvijas, Eiropas un pasaules mēroga pasākumi, kas notiek pie mums, piemēram, distanču slēpošanā vai kamaniņu braukšanā.Šis ir sarežģīts, izaicinājumiem pilns laiks, tādēļ gribu novēlēt saglabāt optimismu un nezaudēt enerģiju, iesaistīties dažādos notikumos, kas neprasa līdzekļus, atrodot to, kas mums sagādā prieku, lai dienas paiet pozitīvā gaisotnē.