"Dobeles dzirnavnieks": Līdz jaunajai ražai graudu pietiks

- Kādas ir Dobeles dzirnavnieka jaudas - vai spēsiet saražot, lai nodrošinātu Latvijas tirgu, ja tajā vairs neienāks importētie graudaugu produkti, tostarp milti?

- Par laimi, Dobeles dzirnavnieka kapacitāte ir pietiekama, lai mēs pilnībā spētu nodrošināt visu Latvijas patēriņu tādās produktu grupās kā milti, makaroni, griķi, rīsi un dažādas graudaugu pārslas. Piemēram, miltus spējam saražot ne tikai to apjomu, kas nepieciešams mazumtirdzniecības tīklos, bet arī visu nepieciešamo daudzumu maizes un konditorejas ražotājiem.

Pateicoties tam, ka pēdējo desmit gadu laikā Dobeles dzirnavnieks tehnoloģiju attīstībā un jaunu produktu ražošanas līnijās ir ieguldījis ap 100 miljonu eiro, mūsu kapacitāte krietni pārsniedz produktu ražošanas apjomu, kas nepieciešams vietējam tirgum. Visi investīciju projekti bija vērsti uz jaudas palielināšanu, priekšplānā izvirzot eksporta tirgus, jo vietējam patēriņam jaudu bija pietiekami arī iepriekš. Šo priekšrocību varējām izmantot martā, kad vietējā tirgus pieprasījums strauji kāpa - pārorientējot ražošanu uz produktu grupām, kas bija nepieciešamas vietējos tirgos, visus spēkus veltījām Latvijas vajadzībām, otra plānā atstājot eksporta tirgus. Šajā brīdī mūsu iespējas lieti noderēja, jo veikalu plauktos produkti bija praktiski vienmēr.

- Vai eksporta tirgi nepiestādīs sankcijas par savlaicīgi neizpildītām piegādēm?

- Protams, ka līgumos ir paredzētas sankcijas, taču visi saprot, ka ārkārtas situācijas laikā ir iespējamas piegāžu kavēšanās. Ārkārtas situācija ir izsludināta ļoti daudzās valstīs, un neviens neuzskata par kaut ko ārkārtēju, ja, trīskāršojoties pieprasījumam, līgumi tiek pildīti ar kavējumu. Esam runājuši arī ar vietējām veikalu ķēdēm un vienojušies, ka netiks piestādītas soda sankcijas par piegāžu kavējumu.

- Vai veikaliem tiek piegādāts tikpat plašs sortiments kā pirmskrīzes apstākļos?

- Nē, ir notikušas nelielas izmaiņas sortimentā, jo visa jauda tika novirzīta pamatproduktu ražošanai. Piemēram, ja iepriekš ražojām 20 veidu makaronus, tad krīzes laikā, lai taupītu laiku, ražojām sešus pastas veidus, jo katra tehnoloģisko iekārtu pārslēgšana citam produktu veidam prasa laiku.

- Zināms, ka Latvija ir viena no graudu eksportētājvalstīm. Vai varam droši teikt, ka vispirms tiks nodrošināts vietējais tirgus un tikai pārpalikums tiks eksportēts?

- Latvija jau izsenis ir graudu eksporta valsts - vidēji gadā vietējam patēriņam nepieciešami ap 1,3 miljoniem tonnu graudu, savukārt iekults gadā tiek ap trim miljoniem tonnu. Tas nozīmē, ka droši varam sevi nodrošināt ar nepieciešamajiem graudaugu produktiem un paliks pāri arī eksportam.

Dobeles dzirnavnieks ir palielinājis arī uzglabāšanas jaudas - kopējā graudu uzglabāšanas kapacitāte ir sasniegusi 260 tūkstošu tonnu, kas ir ekvivalents mūsu gada pārstrādes apjomam. Līdz ar to mums ir nodrošināta nepārtraukta graudu pieejamība - šobrīd līdz jaunajai ražai esam pilnībā nodrošinājušies ar visu veidu graudaugiem miltu, makaronu un pārslu ražošanai. No izejvielu pieejamības puses jūtamies komfortabli.

- Vai tas ir valdības lēmums, ka vispirms ir jāapgādā vietējais tirgus, vai arī uzņēmuma labā griba?

- Valdība ļoti labi izprata potenciālo situāciju un ar Ministru kabineta noteikumiem noteica, ka Latvijas pārtikas ražotājiem primāri ar produktiem ir jānodrošina vietējais tirgus. Valdības lēmums mums ļoti palīdzēja sarunās ar eksporta klientiem - tas bija spēcīgs arguments, kāpēc tiek kavētas eksporta piegādes, un mūsu klienti to uztvēra ar sapratni.

- Marts bija ļoti aktīvs mēnesis - vai iedzīvotāji pārtikas rezerves jau ir sagādājuši? Tagad esat atgriezušies ierastajā darba ritmā?

- Vēl arvien redzam pastiprinātu pasūtījumu plūsmu arī vietējā tirgū. Taču lielais pīķis ir beidzies un pamazām atgriežamies pie standarta sortimenta un strādājam arī eksporta tirgiem. Jāteic, ka eksporta klienti vēl stāv visai pagarā rindā, taču cenšamies pasūtījumus izpildīt pēc iespējas ātrāk.

- Tūkstošiem cilvēku šobrīd ir palikuši bez darba, kas nozīmē, ka krītas arī viņu maksātspēja. Vai uzņēmumā domā par lētāku produktu īpatsvara palielināšanu?

- Pagaidām neredzam, ka kādai produktu grupai būtu samazinājies pieprasījums, bet mēs nezinām, kas būs pēc dažiem mēnešiem. Milti, makaroni un pārslas ir mūsu pamatprodukti, kas ietilpst arī pamata patēriņa grozā. Vērosim tirgu - ja vajadzēs, mainīsim produktu ražošanas apjomu pa produktu grupām. Kāds būs tirgus pieprasījums, tam arī sekosim ar pieprasītajām produktu grupām.

- Dobeles dzirnavnieks pārstrādā arī importētās izejvielas, tostarp griķus un rīsus. Vai piegādes nav pārtrūkušas?

- Protams, ka milzīgais pieprasījums pēc griķiem ir atstājis savu ietekmi, un arī šodien griķu pieejamība nav tāda, kā mēs vēlētos. Lielā mērā to ietekmē jau pieminētās importa piegādes. Turklāt pagājušajā gadā pasaulē griķu ražas nebija pašas labākās, kā arī iesētās platības bija mazākas. Vairākas griķu un rīsu eksportētājvalstis ir uzlikušas eksporta aizliegumu, un tas būtiski ietekmē visu pasaules tirgu. Mēs zinām, ka griķu eksportu ir aizliegusi Krievija, kas ir ievērojams spēlētājs šajā segmentā, savukārt rīsu eksportu ir aizliegusi Vjetnama un Kambodža, kas ir vienas no lielākajām rīsu eksportētājām pasaulē. Saprotams, ka šie ierobežojumi rada spiedienu uz pieejamību un cenu.

- Ik gadu Dobeles dzirnavnieks investē miljoniem eiro uzņēmuma attīstībā. Vairāki uzņēmumi ir iesaldējuši projektus un ar bažām skatās nākotnē. Vai Dobeles dzirnavniekam ir aktīvi projekti un kādi ir plāni to īstenošanai?

- Vīrusa izraisītā krīze nav ietekmējusi mūsu attīstības plānus, tāpēc turpinām darbu pie divu lielo investīciju projektu realizācijas - bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros audzētu graudu pieņemšanas un pārstrādes ražotnes būvniecības un tehnoloģiju uzstādīšanas, kā arī inovatīvas makaronu ražotnes izveides. Projektus uzsākām pagājušajā gadā. Šā gada sākumā ir pabeigta bioloģiski audzēto graudu pieņemšanas un uzglabāšanas infrastruktūras izveide. Šobrīd norit divu jaunu ražošanas ēku būvniecība un plānots tās pabeigt līdz gada beigām - viena no ēkām paredzēta inovatīvajai makaronu ražošanai, otra bioloģiski audzēto graudu pārslu ražošanai. Abu projektu kopējās investīcijas pārsniedz 30 miljonu eiro. Pagājušajā gadā ieguldīti desmit miljoni, bet šogad ieguldīsim atlikušos 20 miljonus no projektu kopējās vērtības.

- Valsts ir solījusi vairākus desmitus miljonu atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Vai pretendēsiet arī uz valsts atbalstu?

- Šobrīd nav tādas nepieciešamības, bet ir ļoti pareizi, ka lauksaimnieku un pārtikas ražotāju atbalstam ir iezīmēti līdzekļi, kurus operatīvi var novirzīt konkrētu mērķu sasniegšanai. Cik zinu, vislielākās problēmas ir piena un gaļas lopkopības nozarē, kam šobrīd vajadzīga valsts palīdzība. Šobrīd ir grūti prognozēt, kas notiks pēc mēneša, nemaz nerunājot, kā situācija izvērtīsies tālākā nākotnē. Jau tagad redzam, ka tirgos notiek lielas svārstības - arī graudu cenas biržā lēkā, un nav zināms, kādas tās būs jaunās ražas laikā.

- Ziemāji ir skaisti sazaļojuši, un pavasara sēja jau praktiski beigusies. Vai ir iespējams prognozēt jaunās sezonas graudu cenas?

- Redzams, ka ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ziemāji ir labi pārziemojuši un apsētas lielas platības, kas liek domāt, ka kopējais graudu iekūlums būs labs. Taču priekšā vēl vairāki mēneši, un nav zināms, kādi būs laika apstākļi - sausums vai lietavas var ietekmēt graudu iekūlumu. Graudu biržas cenas šobrīd ir neiespējami prognozēt.

- Ko vēlat zemniekiem šajā sarežģītajā laikā?

- Graudi bija, ir un būs vajadzīgi, tāpēc šobrīd zemniekiem ir jāizdara savs mājasdarbs, mēs darīsim savējo. Strādāsim un optimistiski skatīsimies nākotnē.