Jāskatās no gaišās puses
Gulbenes novadā ir 25 000 iedzīvotāju, un tas ir viens no lielākajiem Latvijas novadiem.
Uz sarunu aicinājām Gulbenes novada priekšsēdētāju Sandru Daudziņu.
– Ir pagājis mazliet vairāk nekā gads, kopš jūs ieņemat Gulbenes novada domes priekšsēdētājas amatu. Sakiet, kāda ir jūsu iepriekšējā pieredze pašvaldību darbā?
– Pirms šā amata četrus gadus vadīju Daukstu pagasta padomi, bet pirms tam biju šā pagasta deputāte. Līdz ar to man jau bija zināma pieredze pašvaldību darbā.
– Vai, sākot vadīt daudz lielāku pašvaldību, nācās daudz mācīties?
– Protams, jāmācās man vēl tagad. Mazliet šo darbu man atvieglo līdzdarbība novada apvienošanas projekta izstrādē. Projektu izstrādājām visi toreizējo pašvaldību vadītāji kopā un balstījāmies uz tā laika ekonomisko situāciju un attīstības tendencēm. Līdz ar būtiskajām izmaiņām Latvijas ekonomikā, kas sakrita ar reālo novada izveidošanas laiku, arī mūsu sākotnējos plānos un vīzijās nācās ieviest korekcijas. Plānotie projekti ir vienkāršoti, bet daļa pat nolikti maliņā gaidīt labākus laikus.
– Redzējums, kāds būs Gulbenes novads, jums bija, jau strādājot pie apvienošanas projekta. Tagad jau var vērtēt, vai dzīvotspējīgāki ir lielie vai mazie novadi. Kā domājat jūs?
– Mazu saimniecību vienmēr ir vieglāk pārraudzīt un pamanīt, kur jāpievērš vairāk uzmanības. Nenoliedzami, ka lielā novadā gan problēmas ir lielākas, gan risinājumus rast ir grūtāk, taču ir arī daudz pozitīvu aspektu. Manuprāt, mazos un lielos novadus tomēr nedrīkst nolikt uz viena pakāpiena, kā tas ir pašreiz. Nereti izskan viedokļi par 2. līmeņa pašvaldību veidošanu, kas virzītu lielākas teritorijas attīstības stratēģiju. Piekrītu, ka tāda būtu nepieciešama mazajiem novadiem ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju un salīdzinoši nelielu teritoriju, taču tāda lieluma novads kā Gulbenes pilda visas līdzšinējo vietējo pašvaldību, kā arī rajona padomes funkcijas. Izņemot vietējos sabiedriskos pārvadājumus, kas iedalīti plānošanas reģionam, taču tikai paildzina izmaiņu saskaņošanu, lēmumu pieņemšanu. Mēs to varam izdarīt paši, un nav nepieciešama vēl kāda struktūra starp mums un valsts pārvaldi.
Lielajiem novadiem ir jāatsakās no pārsteidzīgas centralizācijas, lai pagastu iedzīvotāji praktiski neizjustu, ka ir iekļāvušies lielā struktūrā. Ir jāsaglabā pilnvērtīga pašvaldības pakalpojumu pieejamība. Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai viņu ikdiena nesarežģītos, lai pašvaldība kvalitatīvi nodrošinātu savus pakalpojumus.
– Kādas ir iedzīvotāju atsauksmes par jūsu vadītā novada darbu?
– Mēs braucam uz pagastu pārvaldēm un tiekamies ar iedzīvotājiem. Līdzšinējās tikšanās ar pagastu ļaudīm ir bijušas vairāk pozitīvas, – cilvēkiem nav krasi negatīvas nostājas, un tas mūs priecē. Vairāk tiek akcentētas tās problēmas, kas pastāvēja jau pirms novadu izveidošanas un tagad jārisina visiem kopā.
– Cik aktīvas ir vietējās pagastu pārvaldes, jo no to darbības ir atkarīgi konkrētā pagasta problēmu risinājumi? Vai iedzīvotāji neveido brīvprātīgās pagastu valdes, kas būtu kā tiešais informācijas nesējs no sabiedrības uz pašvaldību par jautājumiem, kas visvairāk uztrauc pagastu cilvēkus?
– Esmu dzirdējusi, ka dažos novados iedzīvotāji veido šādas valdes, un dažkārt apjautājusies arī mūsu novada pagastu pārvaldēs, taču mūsu cilvēki nav izrādījuši iniciatīvu. Ja tiktu veidotas brīvprātīgās valdes, es noteikti to atbalstītu un uzklausītu. Faktiski tas būtu ļoti labs atbalsta instruments, lai mēs precīzi izzinātu iedzīvotāju vajadzības. Esmu secinājusi, ka iedzīvotāji ļoti uzticas pagastu pārvaldes vadītājiem.
– Vai visi pagasti ir pārstāvēti novada domē?
– Diemžēl ne, bet interesanti, ka no 17 deputātiem, 16 ir ievēlēti no pagastiem, kaut arī pilsētā dzīvo vairāk nekā trešā daļa novada iedzīvotāju. Lauki netiks aizmirsti, bet pilsēta ir novadā vienīgā, novada attīstības centrs.
Runājot par investīciju sadalījumu starp pilsētu un lauku teritorijām, pagaidām pilsētā tiek īstenoti lielākie projekti, jo turpinām apgūt finansējumu no valsts policentriskās attīstības jeb tā sauktās URBAN programmas naudu. Taču vienlaikus strādājam pie jaunu projektu izstrādes lauku teritorijās, kā arī centīgi apgūstam ar lauku atbalsta dienesta starpniecību pieejamo finansējumu. Gribu atzīmēt, ka ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta palīdzību tiek uzlabota energoefektivitāte Rankas un Lejasciema izglītības iestādēs. Tāpat ir iesniegti pieci projekti par ceļu stāvokļa uzlabošanu novada teritorijā; divu pagastu kultūras nama renovāciju; divu pagastu atpūtas zonas izveidi un citi mazāki un lielāki projekti.
– Vai esat aprēķinājuši, cik lielas investīcijas ienāks Gulbenes novadā plānošanas periodā līdz 2013. gadam?
– Diemžēl tas nav iespējams, jo mēs nezinām, kāds būs valsts budžets un kādas būs mūs līdzfinansējuma iespējas. Ja mēs varētu plānot budžetu trim gadiem uz priekšu, tad varētu arī plānot konkrētu novada attīstību ilgākam laika periodam. Viens no jautājumiem, kurā īstas vienprātības nav arī deputātu starpā, ir sporta centri. Dažos pagastos tie ir uzbūvēti, bet dažos nav. Vai mēs varēsim realizēt visus ieplānotos projektus, tagad ir grūti pateikt.
– Kā šogad pildās budžets?
– Budžetu sastādījām atbilstoši valsts garantētajiem 92%, bet gribētos jau, lai tas izpildītos par visiem 100%, kas nepieciešami novadam. Pirmajā pusgadā budžets tika izpildīts atbilstoši plānotajiem 92%, kā būs līdz gada beigām – nezinu.
– Rīgā nupat pietrūka miljons latu, lai samaksātu iedzīvotājiem visus sociālos pabalstus. Vai tiem jums pietiek naudas?
– Pagaidām mēs varam izmaksāt tikai tos pabalstus, kas ir noteikti ar likumu. Gribu atzīmēt, ka pirms apvienošanās pagastos bija dažāda situācija un cilvēkiem tika izsniegti dažādi pabalsti, tajā skaitā par bērniņu piedzimšanu, saistībā ar kāzām un citiem dzīves notikumiem. Protams, tas bija ļoti labi, taču sociālā palīdzība pagastos bija atšķirīga. Lai visiem novada iedzīvotājiem būtu pieejams pilnīgi vienāds sociālais atbalsts, mēs izveidojām vienotu sistēmu, kas atbilst novada iespējām. Tagad mums ir palikuši tikai valsts noteiktie pabalsti un mazturīgo ģimeņu bērniem apmaksājam brīvpusdienas izglītības iestādēs. Neko vairāk atļauties nevaram. Iedzīvotāji, kuri bija pieraduši saņemt papildu pabalstus, protams, ir neapmierināti. Taču mēs ievērojam sociālā taisnīguma principu un visiem novada iedzīvotājiem sniedzam vienādu atbalstu.
– Vai trūcīgo ģimeņu skaits palielinās?
– Šogad nav būtiska pieauguma. Patlaban norit apzināšanas process, ko veic konkrētā pagasta vai pilsētas pārvaldes sociālā dienesta darbinieki. Galvenokārt domājam par bērniem, lai tie varētu uzsākt skolas gaitas. Sociālais dienests organizēja akciju, lai palīdzētu visiem skolēniem uzsākt jauno mācību gadu. Mūsu pirmklasnieki šogad ir palutināti – viens no novada uzņēmējiem visiem 220 novada pirmklasniekiem uzdāvināja 15 latu vērtas dāvanu kartes skolas lietu veikala apmeklējumam. Paldies viņam!
– Kāda ir skolu pieejamība novadā? Vai nācās kādu slēgt?
– Šogad pie skolu tīkla optimizēšanas nestrādājām, bet pagājušajā gadā slēdzām vienu skolu Rankā. Kaut arī blakus atradās cita mūsu novada skola, vairāki vecāki nolēma savus bērnus sūtīt kaimiņu novada izglītības iestādē. Tas mūs dara ļoti uzmanīgus, plānojot turpmāko skolu tīkla optimizāciju, jo par katru novada bērnu, kurš mācās citas pašvaldības skolā, mums ir jāveic norēķini ar atbilstošo novadu. Mēs neesam ieinteresēti savus līdzekļus novirzīt cita novada attīstībai.
Skumjš ir fakts, ka šinī mācību gadā novadā ir par 196 skolēniem mazāk nekā pagājušajā. Pirmkārt, tas ir demogrāfiskais kritiens, otrkārt, daudzi kopā ar ģimenēm ir izbraukuši uz ārzemēm. Par skolu noslogojumu būs jārunā un jādomā vēl ilgi.
– Gulbene tradicionāli ir reģions aktīvām lauksaimniecības un kokapstrādes nozarēm. Vai arī tagad tās saglabā savu aktualitāti?
– Jā, tās noteikti it dominējošās uzņēmējdarbības nozares Gulbenes novadā. To nosaka lielie mežu masīvi un auglīgā zeme. Runājot ar uzņēmējiem, jūtu, ka situācija pakāpeniski, ļoti lēnām, bet tomēr stabilizējas. Visgrūtāk šobrīd ir celtniecības uzņēmumiem, kuru kopējā kapacitāte ir daudz lielāka, nekā šobrīd vajag šim reģionam. Lai iesaistītos lielajos projektos, ko līdzfinansē ES fondi, mazie celtniecības uzņēmumi veido apvienības, taču ne visiem izdodas turpināt darbu. Vairākas kompānijas jau ir beigušas pastāvēt. Pārējo nozaru pārstāvji īpaši nesūdzas.
– Ja jūs kopumā paskatītos uz gaidāmo ziemu, kādās krāsās to redzat Gulbenes novada iedzīvotājiem?
– Gulbenē ir salīdzinoši liels siltuma tarifs – 39,44 lati par megavatstundu. Tas gan nav ne tuvu augstākais tarifs Latvijā, taču, ņemot vērā pilsētas iedzīvotāju ienākumus, ļoti būtiski ietekmē cilvēku maciņus. Tāpēc tika izveidota speciāla komisija, kas vērtēja siltumapgādes sistēmu pilsētā. Ir skaidrs, ka šogad tarifu nepaaugstinās, un jāņem vērā, ka pagājušajā apkures sezonā tarifs tika samazināts par 6%. Gaidot ziemu, siltuma cena ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas nomāc iedzīvotājus un protams, arī mani kā novada vadītāju. Izmantojot situāciju, gribu aicināt iedzīvotājus aktīvāk iekļauties ES līdzfinansētajā māju siltināšanas programmā. Tā ir iespēja būtiski samazināt maksājumus par siltumu, jo viens ir skaidrs, – siltums lētāks nekļūs, jo energoresursu cenas valstī un pasaulē kāps, tātad pieaugs tarifi, tāpat arī mūžīgs nebūs ES fondu pieejamais līdzfinansējums, kas patlaban sedz 50% no tāmes kopējās vērtības. Es darīšu visu, lai informācijas pieejamība uzlabotos un cilvēki iegūtu pilnvērtīgu informāciju par iespējām, izmaksām un rezultātiem.
Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL