Kopš šā gada 26. janvāra juridiski darbu ir sākusi Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kas kā viens veselums nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu apkārtnes iedzīvotājiem, kā arī piedāvā ambulatoros, diennakts un dienas stacionāra pakalpojumus, mājas aprūpi.
Apvienības priekšsēdētāja Mudīte Jaceviča informē: "Lai slimnīcas nebūtu konkurentes, bet gan sadarbības partneri ar skaidri definētiem darbības virzieniem, sarunas par tuvu atrodošos slimnīcu apvienošanos noritēja jau gadus septiņus. Jau toreiz mums, veselības aprūpē strādājošajiem, bija skaidrs – sacensība par labākas aparatūras iegādi, pakalpojuma klāsta paplašināšanu un speciālistu piesaisti faktiski ir valsts naudas tērēšana bez racionāla pamatojuma. Dārgā aparatūra netika pilnībā noslogota, tāpat arī atsevišķiem speciālistiem vienā slimnīcā pilnu slodzi nodrošināt nevarējām. Izvērtējām Gulbenes un Balvu slimnīcu kapacitāti, esošo personālu un infrastruktūru un secinājām, ka kopā mēs pilnībā atbilstam neatliekamās palīdzības slimnīcas kritērijiem, jo spējam nodrošināt gan efektīvu diagnostiku, gan mūsdienīgas ārstēšanas metodes. Arī toreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle pozitīvi vērtēja apvienības izveidošanu: "Gulbenes un Balvu slimnīcu izveidotā apvienība varēs kalpot par piemēru citu slimnīcu plāniem apvienoties kopīgam darbam. Ierobežotā veselības aprūpes budžeta apstākļos slimnīcu apvienību veidošana ļaus racionāli izmantot ārstēšanai paredzētos finanšu līdzekļus, ļaujot apvienībām sadalīt sniegto pakalpojumu klāstu atbilstoši iestāžu tehnoloģiskajam un ārstu speciālistu nodrošinājumam, tādējādi nodrošinot pacientiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus iespējami augstākā kvalitātē."
Apvienības galvenais uzdevums ir pierādīt sev un citiem, ka arī medicīnas nozarei ir jāmainās, tas, ka 100 gadu ir bijis tā, nenozīmē, ka tradīcijām jākļūst par nemainīgu lielumu. Ir mainījies mūsu pacients, ir mainījies medicīnā strādājošais, tātad jāmaina arī darba organizācija.
Šodien jādzēš ugunsgrēks – pamatā neatliekamā palīdzība, kuru valsts vēl mēģina apmaksāt. Līdztekus akcents jāliek uz ambulatoro palīdzību un jāattīsta dienas stacionārs, kas būtībā ir vienīgā iespēja pacientiem saņemt plānveida palīdzību. Izteiktā sabiedrības noslāņošanās uzliek savu zīmogu arī veselības aprūpei. Kā nekad mediķiem ir jākontaktējas ar sociālajiem dienestiem, lai risinātu slimnieka problēmas, jo vairākums mūsu pacientu ir ieslīguši vienaldzībā un paļaujas tikai uz citu palīdzību savu problēmu risināšanā.
Tāpēc ļoti simpātisks liekas Balvu novada pašvaldības ierosinājums sadarboties ne tikai mediķiem, bet arī sociālajiem dienestiem.
Mēs lepojamies ar savām pašvaldībām un to vadītājiem. Mūsu pacienti dzīvo Balvu, Rugāju, Viļakas un Gulbenes novados, un lai arī saka, ka latviešiem grūti vienoties – mūsu pašvaldības to ir izdarījušas.
Slimnīcas darbība ir ievērojami mainījusies, mediķu darbs ir kļuvis grūtāks, atbildīgāks. Pacients slimnīcā uzturas tikai intensīvās terapijas laiku, vidēji trīs četras dienas, tad tiek izrakstīts. Katram izrakstītajam nepieciešama individuāla pieeja, jo ārstēšanos vēl nepieciešams turpināt vai nu mājas apstākļos, vai ambulatori. Šeit vēl daudz darāmā, lai veidotu vienotu komandu – ģimenes ārsts, ambulatorais speciālists, mājas aprūpes dienests, sociālais darbinieks.
Par to, ka individuālajā aprūpē iesaistīsies arī psihologs un rehabilitologs, pagaidām varam tikai sapņot.
Savu pamatfunkciju – neatliekamo palīdzību – apvienība veic pēc vienota grafika, nodrošinot četru speciālistu diennakts dežūras. Sadarbības sākumā uzmanīgus darīja iespējamā pacientu neapmierinātība, veicot šos 30 km. Bet, tā kā mēs, abi sadarbības partneri, piestrādājam daudz pie pacientu aprūpes kvalitātes jautājumiem, pirmajā vietā liekot personāla attieksmi pret pacientu un viņa problēmām, tad kategorisku apvienības kritiku neesam saņēmuši.
Ambulatorajā darbā uzsvaru liekam uz speciālistu pieejamību. Abas slimnīcas kopā spēj nodrošināt visu speciālistu pieņemšanas. Retāk sastopamo slimību speciālisti izbrauc pie mums no Rīgas vadošajām klīnikām, ne tikai konsultējot pacientus, bet arī veicot ķirurģiskās operācijas uz vietas.
Nākotnē raugāmies cerīgi, domājam un plānojam, kā lietderīgāk un pareizāk izmantot ERAF 2,5 miljonus latu mūsu novadu iedzīvotāju veselības aprūpē.