SIA Bioeninvest dibināta 2008. gadā ar mērķi Gulbenē rekonstruēt novecojušo koģenerācijas staciju, kurā kā kurināmais tiks izmantoti atjaunojamie resursi.
Vairāk par projekta realizāciju un ieguvumiem jautājām uzņēmuma projektu vadītājam Ģirtam Stelbovičam.
– Vai rekonstruējamā koģenerācijas stacija ir SIA Bioeninvest īpašums?
– Jā, mēs to iegādājāmies no SIA Latelektro, kas pēc tehnoloģiskās avārijas savu darbību šajā stacijā pārtrauca.
– Patlaban siltuma ražošanu Gulbenē nodrošina SIA Konto un SIA Vidzemes enerģija. Kā jūs redzat iespēju iekļauties it kā jau aizņemtā nišā?
– No pašvaldības esam saņēmuši atbalsta vēstuli, par Bioeninvest iekļaušanu kopējā pilsētas siltumapgādes tīklā. Gribu atzīmēt, ka esošie siltuma ražotāji katrs atsevišķi nespēj nodrošināt siltumapgādi visā pilsētā un arī pēc mūsu darbības uzsākšanas nav paredzēts, ka kāds no esošajiem tirgus dalībniekiem savu darbību pārtrauks. Ziemas periodā pilsētai vajag ap 16 megavatu stundā, bet mūsu stacijas jauda būs maksimums 4 megavati, tāpēc jautājums ir tikai par saražotās enerģijas īpatsvaru, ko piegādās katrs ražotājs. Tas ir sarunu un konkursa rezultātu jautājums, kas atrisināsies līdz 2014. gadam, kad beigsies iepriekš noslēgtie pašvaldības līgumi par siltuma piegādi pilsētai.
– Vai tas nozīmē, ka jaunā koģenerācijas stacija būs gatava tikai pēc četriem gadiem?
– Nē, to plānojam ekspluatēt jau no 2012. gada un saražoto siltumu sākotnēji pārdot SIA Vidzemes enerģija, kas šobrīd pilda pilsētas siltuma operatora funkcijas.
Patlaban ir pabeigta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde un saņemts ES Kohēzijas fonda apstiprinājums par līdzfinansējuma piešķiršanu. Ir beigusies iepirkuma procedūra par iekārtu piegādi un būvniecības darbu izpildi, bet galīgie konkursa rezultāti vēl nav zināmi. Mums ir svarīgi, lai uzņēmums, kurš saņems tiesības veikt iekārtu piegādi un uzstādīšanu, uzņemtos arī turpmāko objekta apkalpošanu. Viens no pretendentiem ir Somijas kompānija. Diemžēl Latvijā koģenerācijas staciju iekārtas netiek ražotas. Tas gan nenozīmē, ka šajā objektā nebūs darba vietas vietējiem cilvēkiem. Pieredze rāda, ka ārvalstu ģenerāluzņēmēji izmanto vietējo uzņēmumu kapacitāti, jo tas ir lētāk, nekā vest darbaspēku no, piemēram, Somijas. Tātad arī apkalpošana droši vien tiks deleģēta kādam vietējam apakšuzņēmējam. Tāpat iekārtu piegādātājs veiks darbinieku apmācību pie ražotāja. Plānojam, ka ekspluatācijas laikā mums būs nepieciešami 8 līdz 10 darbinieki.
– Vai paspēsiet iekļauties termiņos?
– Jā, iekārtu piegādes termiņi parasti nepārsniedz vienu gadu. Pa šo laiku tiks rekonstruēta pati ēka, un tad vēl gads paliks iekārtu uzstādīšanai un noregulēšanai.
– Siltuma apgāde ir viens no iedzīvotājiem jūtīgākajiem jautājumiem, jo tā veido lielu daļu ikmēneša maksājumu. Ko iegūs Gulbenes iedzīvotāji?
– Kā jau var noprast no mūsu uzņēmuma nosaukuma, mūsu darbība balstīta uz bio jeb atjaunojamu resursu izmantošanu. Konkrētāk, jaunā koģenerācijas stacija tiks kurināta ar šķeldu, kas Gulbenes apkārtnē, kur norit aktīvs kokapstrādes un mežizstrādes bizness, ir viens no pieejamākajiem un lētākajiem kurināmā veidiem. Tāpēc mēs plānojam, ka mūsu piedāvātais siltuma tarifs būs vismaz par 20% zemāks nekā šobrīd piedāvātais Vidzemes enerģijas tarifs. Koģenerācijas stacijas kurināmā izmaksas ir tikai viena no sastāvdaļām, kas nosaka siltuma ražošanas efektivitāti, svarīgi ir atcerēties, ka vienlaikus ar siltuma ražošanu tiek ražota arī elektroenerģija. Ieņēmumi no pārdotās elektroenerģijas samazina faktiskās siltuma megavatstundas izmaksas. Atzīmēšu, ka arī vecās koģenerācijas stacijas darbības laikā siltuma tarifs Gulbenē bija zemāks. Pēc avārijas stacijā, kad siltuma ražošana tika pārtraukta, tarifs strauji pieauga. Mūsdienīgās koģenerācijas iekārtas būs vēl ekonomiski izdevīgākas un atstās lielāku iespaidu uz vidējo siltuma tarifu pilsētā.
– Vai varat prognozēt šķeldas cenu pēc diviem gadiem?
– Precīzu cenu pateikt tagad noteikti nav iespējams, turklāt cena ir atkarīga arī no šķeldas kvalitātes un var svārstīties no 6 līdz 9 latiem. Mums jau tagad ir noslēgti nodomu protokoli ar potenciālajiem piegādātājiem. Varbūt tā būs lielāka vai mazāka, taču pastāv likumsakarība starp dažādu energoresursu cenām, un, lai arī kāda būt šķeldas cena, tā būs lētāka nekā gāze. Mūsu darbības uzsākšanu iedzīvotāji noteikti vērtēs pozitīvi, jo tā tiešā veidā atsauksies uz rēķiniem par siltumu.