Bānītis vēl arvien brauc
Vēl pagājušās nedēļas nogalē bānīša cienītāji svinēja kārtējos Bānīša svētkus – vizinājās, rosījās, dauzījās un mielojās. Tagad bānītis, tie ir svētki, bet kad un kāpēc tas vispār ir tapis?
Jāteic gan, ka Gulbenes–Alūksnes bānītis pārvietojas pa vienīgo šaursliežu dzelzceļu Baltijā un tam saglabāta ne tikai izklaides, bet arī sākotnējā funkcija – regulāri pārvadājumi.
Pirmsākumi Gulbenes–Alūksnes bānītim meklējami kopš 1890. gada, kad Vidzemes pusē ļaudis arvien biežāk sprieda par gaidāmā Valkas–Pērnavas un Stukmaņu (Pļaviņas)–Valkas šaursliežu dzelzceļa projektiem. Plānotā dzelzceļa maršruts šķērsoja mežiem bagātas un lauksaimniecībā izmantotas zemes, tāpēc zemju īpašnieki bija loti ieinteresēti. Viņi gribēja zināt, caur kurām zemēm tiks vilkta trase, kādas zemes izpirkuma maksas par atsavināto zemi gaidāmas.
1898. gadā beidzot pienāca ziņa no Pēterburgas un Latvijas Vēstnesis ziņoja: "Stukmaņu–Valkas pieveddzelzceļu projekts, kurš priekš Austrumvidzemes būs no liela svara, Finansu ministrijas dzelzceļu departamentā tapa caurlūkots, un departaments tam pilnīgi piekrita. Tā kā to drīzumā iesniegs Valsts padomei apstiprināšanai. Šo dzelzceļu būvēs kāda Vidzemes kapitālistu sabiedrība, kuras priekšgalā stāv B. von Vāla kungs. (..) Būves darbus jau šogad uzsākšot. Kapitālistu sabiedrība, kura uzņemas šo būvi, sabiedrošoties par rūpniecības biedrību zem nosaukuma "Vidzemes vietējo dzelzceļu biedrība", kura Vidzemē būvēšot vairākus citus dzelzceļus, tiklīdz viņu vajadzība būšot nomanāma.(..) Dzelzceļš ies caur Valkas, Cēsu un Madonas apriņķiem, visur pa apgabalu, kur zemkopība labi uzplaukusi un kur tam dos daudz vedamā kā: labību, kokus, spirtu, linus un dažādus zemkopības ražojumus. (..) Vietējās satiksmes, kā arī saimniecības pacelšanas ziņā minētā apgabalā Stukmaņu–Valkas dzelzceļam būs liela nozīme, jo tas pie Stukmaņiem izies arī uz Maskavas–Ventspils dzelzceļu."
Jau 1899. gada 15. martā, no abiem galapunktiem vienlaikus sākās jaunā dzelzceļa būvniecība. Lielākās problēmas sagādāja paugurainais apvidus un darbaspēka trūkums. Būvniecību nedaudz atbalstīja vietējie muižnieki, taču pamatā būvē strādāja no Iekškrievijas guberņām atvestie strādnieki. Ceļa posmu Vecgulbene–Alūksne bija plānots pabeigt kā pēdējo, un jau 1900. gada rudenī bija ielikti pamati staciju ēkām Gulbenē, Stāmerienā un Alūksnē. Pagaidu satiksmi no galapunktiem atklāja 1902. gada 12. oktobrī, bet oficiāli 197 verstis (210 km) garo Stukmaņu–Alūksnes līniju atklāja 1903. gada 15. augustā. Kopumā līnijas būvniecībā tika ieguldīti 3 738 144,08 rubļi.
Cariskās Krievijas ierēdņi arī bija piekukuļojami, un runā, ka sākotnēji dzelzceļa depo un citas ēkas bija plānots būvēt Stāmerienā, bet Vecgulbenes muižnieks Johans Heirihs Gotlībs fon Volfs esot samaksājis krietnu summiņu, lai šīs būves taptu celtas Vecgulbenē.
Kā jau sākotnēji plānots, lielākais noslogojums dzelzceļam bija tieši kravu pārvadājumi. Pirmajos dzelzceļa ekspluatācijas gados apjomīgākais un ienesīgākais Vidzemes pieveddzelzceļu sabiedrībai bija kokmateriālu transports uz Pērnavas celulozes fabriku, kā arī labības, spirta, lina un citu lauksamniecības produktu pārvadājumi. Pasažieru pārvadājumi bija pakļauti kravu pārvadājumiem. Kravu pieņemšana un nodošana, vagonu piekabināšana un citas formalitātes prasīja ļoti daudz laika, tāpēc gadsimta sākumā ceļš no Stukmaņiem līdz Valkai prasīja 14 stundu.
Gadsimta laikā dzelzceļš ir piedzīvojis daudz pārmaiņu, bet vēl joprojām dzīvs ir maršruts Gulbene–Alūksne. Kravu pārvadājumi šeit vairs nav aktuāli, bet cilvēki bānīti izmanto gan braukšanai uz darbu un mācībām, gan vizinoties un vērojot Vidzemes ainavu. Šaursliežu dzelzceļa līnija Alūksne–Gulbene ir viens no 48 objektiem, kas iekļauti 2010. gada Eiropas kultūras mantojuma dienās, kas veltītas tēmai Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums. Tie izvēlēti ar mērķi īpaši uzsvērt domu, ka mūsu dzīves kvalitāti visvairāk ietekmē spēja izprast vidi, aktīvi reaģēt uz apkārt notiekošo, saglabāt vērtības, turpināt to, kas vietai ir raksturīgs un īpašs, kā arī radīt jaunas vērtības. Par godu Eiropas kultūras mantojuma dienām, šaursliežu dzelzceļu izstāde tiks atvērta 11. septembrī Kalnienas stacijā.