Šogad Gulbene atkal pārsteidz – puķu dobes ieguvušas jaunas formas un saturu, skvēri un parki kļuvuši vēl dažādāki, bet pilsētas centra strūklakas apstādījumi, šķiet, par realitāti padarījuši simbolisko uguns liesmu.
Nu nevar paiet garām krāšņam, reti sastopamam košumkrūmam, nepapriecāties par pārdomātajiem ledeņu stādījumiem, ar skaudību jāskatās uz glīti nofrizētajiem zālieniem. Uzklausot komplimentus par sakopto pilsētu, Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte ar lepnumu atzīst: "Atkal esam kārtīgi pastrādājuši un zinām, ka mūsu pilsēta ir viena no sakoptākajām Latvijā. Lai skauģi saka, ko grib, bet es taču redzu, kā ir citās pilsētās, – pie mums ir skaisti, kārtīgi un koši. Tāpat ik gadu ieviešam ko jaunu, piemēram, šogad parkus papildinājām ar jauniem košumkrūmiem un kokiem, estrādes teritorijā iestādījām kociņus, ko mums piedāvāja mežniecība. Gribu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri pārlieku sakuplojušās ziemcietes neizmeta kompostā, bet stādiņus uzdāvināja pilsētai. Tā ir tā patiesā attieksme pret savu pilsētu, lai gan mūsu sabiedrībai vēl ir jāmācās nelauzt, neplēst, nebojāt, bet vairot un radīt."
Vairākas pašvaldības atzīst, ka nav tāda īsta darba, ko likt darīt 100 latu stipendiātu programmā nodarbinātajiem, bet Gulbenē par darba trūkumu nesūdzas. Ar stipendiātu palīdzību ir iespēja uzturēt kārtībā pilsētu. Gulbenē notiek aktīva būvniecība, un likumsakarīgi, ka smilts un grants no būvlaukumiem nonāk pilsētas ielās. Stipendiāti ir tie, kas slauka ielas un ietves, ravē un laista puķu dobes, apgriež dzīvžogus un grābj nopļauto zāli, kas šovasar auga uz nebēdu. Ligita saka: "Ja mums nebūtu iepriekšminēto palīgu, ar iestādes darbinieku spēkiem vien nepietiktu, lai visu uzturētu tādā kārtībā, kādu jūs redzat tagad. Ne tikai mūsu štata darbinieki, bet arī daļa bezdarbnieku strādā no sirds un līdz vēlamajam rezultātam.