Atbalsts laukiem, bet ar striktiem noteikumiem

Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde ir viena no deviņām reģionālajām Lauku atbalsta dienesta struktūrvienībām, kas Latvijā izveidotas ar mērķi administrēt valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas lauku teritoriju un lauksaimniecības nozares attīstībai.

Minētās pārvaldes pārziņā ir 227,1 tūkstotis hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Vairāk stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksamniecības pārvaldes vadītājs Arkādijs Sluckis.

– Lūdzu, raksturojiet teritoriju, kas ir jūsu vadītās pārvaldes redzes lokā?

– Mūsu apkalpes zonā iekļauti Gulbenes, Alūksnes, Apes, Viļakas, Balvu, Baltinavas un Rugāju novadi. Tās ir auglīgas zemes un plaši mežu masīvi, par ko liecina reģiona attīstītākās darbības nozares – lauksaimniecība un mežizstrāde. Diemžēl mūsu pusē ir daudz nepietiekami efektīvi apstrādātu zemes platību, tāpēc ES atbalsta programmas ir ļoti nepieciešamas. Taču arī to izmantošana prasa lauksaimnieku līdzfinansējumu, kas mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām nav pieejams. Tas skaidro salīdzinoši zemo atbalsta pieprasījumu skaitu. Respektīvi – visi pieejamie ES atbalsta finanšu resursi netiek apgūti. Tajā pašā laikā mūsu pusē ir īstenoti ļoti lieli un ilgtspējīgi projekti, kuru vērtība mērāma miljonos latu. Vairākas saimniecības izmanto ES finanšu instrumentu iespējas atkārtoti, tādējādi veicinot sava uzņēmuma konkurētspēju un attīstību. Piemēram, laika periodā no 2008. līdz 2009. gadam SIA Brīvzemnieki realizējusi divus projektus par kopējo summu 239 tūkstoši latu – iegādājās mūsdienīgu lauksaimniecības tehniku. Realizācijas procesā ir vēl divi būvniecības un tehnikas iegādes projekti par kopējo summu 215 tūkstoši latu..

Savukārt SIA Vidzemes dīķi, Stāmerienas pagasts, pašlaik īsteno divus projektus: SIA Vidzemes dīķi akvakultūras ražošanas paplašināšana, kurā ietilpst dīķu rekonstrukcija, teritorijas labiekārtošana. Šo projekta sadaļu plānots pabeigt šogad, bet nākamgad ekspluatācijā nodos jaunos zivju audzēšanas konteinerus, pontonlaipas, dziļurbumu, dīķi, ražošanas ēkas, attīrīšanas iekārtas, hidrobūvi.

– Kuras ir visaktīvāk izmantotās atbalsta programmas?

– Tie ir platību maksājumi. Uz tiem šogad pieteikušās 6900 saimniecības. Orientējoši maksa par 1 ha vidēji šogad ir 47 lati, taču tā ir diferencēta atkarībā no zemes izmantošanas efektivitātes. Jo zeme efektīvāk izmantota – graudaugu vai citu kultūru sējumi, koptas ganības un zālāji ar atbilstošu mājlopu skaitu, jo lielāks maksājums par 1 ha. Tā ir metode, kā veicināt efektīvu zemes izmantošanu, jo nav noslēpums, ka daudzi, kuri piesakās platību maksājumiem, tikai appļauj zāli, bet reālu lauksaimniecisko darbību neveic.

– Šogad ir ieviesta jauna sistēma degvielas iegādē...

– Jā, daudziem tā nepatīk, jo ierobežo iespēju saņemt bezakcīzes degvielu, taču pēc būtības jaunā sistēma ir izdevīgāka. Noteiktās degvielas uzpildes stacijās degvielu var iegādāties bez akcīzes nodokļa uzcenojuma, tātad nav jāgaida, kamēr valsts atmaksās nodokļa summu. Zinot ierobežotos zemnieku finanšu resursus, tas ir ļoti nozīmīgs aspekts – vienā reizē par to pašu summu var iegādāties vairāk degvielas un nav jākārto nekādas formalitātes, lai atgūtu nodokļa naudu.

– Jūs pieminējāt, ka aktivitāte atbalsta saņemšanai ir salīdzinoši zema. Kurās programmās jūs to gribētu redzēt daudz lielāku?

– It īpaši gribas mudināt zemniekus izmantot lauksaimnieciskās darbības modernizēšanai paredzētos līdzekļus. Pagaidām esam saņēmuši pieteikumus, kuru kopējā summa ir tikai 27% no pieejamajiem resursiem. Zinu, ka citos reģionos aktivitāte ir daudz lielāka, piemēram, Ziemeļkurzemē pieteikumu apjoms pat pārsniedz pieejamo limitu.

– Tad kur ir problēma?

– Nauda! ES atbalsta apmērs ir aptuveni 40% no kopējām projekta izmaksām – no traktora cenas, no tehnoloģijām lopkopībā, no ražošanas būves izmaksām. Turklāt vispirms projekts ir jārealizē par savu naudu vai kredītlīdzekļiem, un tikai tad ES programma atmaksā atbalsta daļu. Lai arī bankas saka, ka izsniedz kredītus, tos saņemt ir ļoti grūti. Arī paši cilvēki baidās uzņemties kredītsaistības.

– Ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību arī pašvaldības apgūst ES finansējumu, galvenokārt infrastruktūras uzlabošanai, tajā skaitā ēku renovācijai, ceļu tīklu uzlabošanai, teritoriju labiekārtošanai. Cik aktīvas ir pašvaldības?

– Pašvaldībām atbalsta īpatsvars sniedzas pat līdz 90%, un tas nozīmē, ka visas iespējas ir jāizmanto. Pašvaldībām ir vieglāk pieejami kredītresursi, tāpēc šajā jomā aktivitāte ir pietiekami laba. Gulbenes novada pašvaldības 2010. gadā ir realizējušas divus projektus – Galgauskas pagasta kultūras nama rekonstrukcija un Lejasciema pagasta jauniešu iniciatīvas centra ēkas rekonstrukcija.

– Kopš pagājušā gada ir pieejami līdzekļi Leader programmas ietvaros. Kam paredzēti šie līdzekļi?

– Tā ir ļoti laba programma lauku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Pieteikumus projektiem var iesniegt gan pašvaldības, gan iedzīvotāju iniciatīvas grupas jeb biedrības, gan citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras vēlas veikt sabiedriski un sociāli nozīmīgus pasākumus. Mūs pieredzē ir projekti, kad biedrība iesniedza projektu par bibliotēkas grīdas nomaiņu, baznīcas teritorijas labiekārtošanu. Tāpat ir iesniegti projekti par sporta laukumu sakārtošanu, ainavas uzlabošanu, mūzikas instrumentu vai sporta rīku iegādi un daudzām citām aktivitātēm. Leader programmas atbalsts atkarībā no projekta iesniedzēja juridiskā statusa ir 50–90% no kopējām izmaksām. Šogad uz Leader programmas finansējumu esam saņēmuši 98 pieteikumus.