Par Ķekavas novada aktualitātēm Neatkarīgās saruna ar priekšsēdētāju Viktoriju Bairi.
- Viens gads salīdzinoši nesen ir noslēdzies, un jaunajā gadā jau daži mēneši aizvadīti. Kāds Ķekavas novadam ir bijis pagājušais un kāds izskatās šis gads?
- Ja iepriekšējais gads Ķekavas novadā bija darbīgs, tad šis būs ļoti darbīgs laiks! Plānojam arvien vairāk darbu, sākot no maziem projektiņiem, kas skar novada teritorijas labiekārtošanu, līdz diviem
vērienīgiem projektiem, kuri saistās ar izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidošanu - divām vidusskolām top moduļu tipa piebūves - katra no piebūvēm paredzēta ap 300 bērnu. Jaunu skolu korpusu būvniecības nepieciešamība uzskatāmi parāda, cik strauji aug un attīstās Ķekavas novads gan iedzīvotāju skaita pieauguma ziņā, gan citos kritērijos.
- Vai, plānojot jaunos projektus, ņemat vērā arī teritoriālās reformas potenciāli radītās izmaiņas? Kādus izaicinājumus saredzat?
- Mēs ar lielu interesi vērojam procesu virzību. Sākotnējā ideja, ka reformas ietvaros Ķekavas novads paliek lielāks - tam pievienojas arī Baldones novads - nav mainījusies. Tas ir nopietns iemesls jau tagad uzsākt vēl ciešāku novadu sadarbību, kaut varu teikt, ka arī līdz šim Ķekavas un Baldones novads ir labi sadarbojušies un komunicējuši. Izaicinājumi noteikti būs, jo, palielinoties teritorijai, ir jādomā, kā efektīvāk organizēt darbu. Ķekavas novadam jau ir pieredze - 2009. gadā, apvienojoties trim teritorijām, izveidojās Ķekavas novads. Zināmas bažas, protams, ir, jo vienlaikus mainās vairākas lietas, tostarp Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda aprēķina metodika, nav zināmi arī pārejas noteikumi un nav atbilžu uz daudziem citiem jautājumiem.
- Apvienošanas rezultāts nav tikai administratīvā aparāta samazināšana un koncentrēšana vienā vietā. Iedzīvotājiem būs jāmācās doties uz pašvaldības centru, lai saņemtu visplašākā spektra pakalpojumus.
- Jā, tas ir aktuāls jautājums, un tikšanās laikā Ķekavā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu mēs par to runājām. Ir jāsaprot, kādi ir ceļu tīkla savienojumi, kas nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu pārvietošanos uz novada centru. Tāpat arī jādomā par izglītības iestāžu tīklu. Par to runājām arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Mūsu lūgums ir, lai visas izmaiņas netiktu ieviestas vienlaikus, bet gan pakāpeniski varētu sakārtot katru jomu atsevišķi. Paskaidrošu - situāciju sarežģī fakts, ka šobrīd uz Ķekavu attiecas Pierīgas noteikumi, bet uz Baldoni attiecas citi kritēriji, tostarp attiecībā uz skolēnu skaitu izglītības iestādēs. Ja Baldoni pievieno Ķekavai, tad automātiski arī uz Baldoni attieksies Pierīgas noteikumi, kas ir grūtāk izpildāmi. Manuprāt, viss ir jādara ļoti pārdomāti, lai neciestu vietējie iedzīvotāji.
Man nav pamata domāt, ka iedzīvotājiem būs apgrūtināta pakalpojumu saņemšana, jo Baldone saglabā pilsētas statusu, un visi pakalpojumi tur būs pieejami, taču mēs rēķināmies, ka būs nepieciešams lielāks pašvaldības finansiālais ieguldījums, lai pilnīgi visiem lielā novada iedzīvotājiem būtu vienādas iespējas. Esmu pozitīvi domājošs cilvēks un uzskatu, ka visus jautājumus var atrisināt.
- Jūs jau pieminējāt, ka novads strauji aug un ir nepieciešamas lielākas skolu telpas. Kāds ir vidējais gada iedzīvotāju skaita pieaugums, un kā tas atsaucas uz izglītības, tostarp pirmsskolas, iestāžu noslogojumu?
- Pēdējo trīs gadu periodā Ķekavas novada iedzīvotāju skaits vidēji gadā pieaug par 700 cilvēkiem, un šobrīd sasniedz jau vairāk nekā 25 tūkstošus. Tas ir ļoti straujš pieaugums, ko izsauc gan novada dzimstības rādītāji, gan migrācija no lauku rajoniem tuvāk Rīgai, gan rīdzinieku vēlme dzīvot ārpus lielpilsētas. Mūsu novadā ir ļoti daudz ģimeņu produktīvajā vecumā. Statistika liecina, ka 26% no visiem iedzīvotājiem ir bērni līdz 18 gadu vecumam, bet 65% ir darbspējīgā vecumā. Mums ir jābūt elastīgiem, jo skolēnu skaita straujais pieaugums nedod mums daudz laika pamatīgu skolu ēku būvniecībai, tāpēc izvēlējāmies risinājumu ar moduļu tipa skolas korpusu būvniecību, ko varam realizēt apmēram gada laikā. Ķekavas vidusskolas jaunajā piebūvē skolēni sāks mācīties jau šā gada septembrī. Šādu variantu plānojam realizēt arī Baložu vidusskolā, jo tas ir gan lētāks, gan realizējams daudz īsākā laikā.
- Cik noprotams, līdz ar jaunu korpusu būvniecību pie divām novada vidusskolām - Baložu un Ķekavas vidusskolas - skolu telpu jautājums būs atrisināts. Vai atrisināts būs jautājums arī par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību?
- Arī attiecībā uz skolu kapacitāti jautājums ir atrisināts tikai uz kādu laiku. Skatoties tuvāko desmit gadu griezumā, redzam nepieciešamību būvēt vēl vienu skolu, kas atradīsies Katlakalna, Rāmavas, Ziedoņa un Valdlauču tuvumā. Tur esošā skola ir pārpildīta, un jau tagad esam spiesti skolēnus pārvirzīt uz skolām, kas ir tālāk no bērnu mājām.
Nevar noliegt, ka attiecībā uz pirmsskolas iestāžu pieejamību saglabājas problemātika. Ļoti gaidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apsolītos 7 miljonus eiro, kas paredzēti pirmsskolas iestāžu kapacitātes palielināšanai. Šobrīd rindā uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē gaida vairāk nekā 700 bērnu. Situāciju daļēji risinām ar līdzmaksājumiem gan auklēm, gan privātajiem bērnudārziem. Tādējādi mēs neatstājam visu problemātiku tikai uz vecāku pleciem, jo izmaksas samērīgā apjomā mēs sedzam. Lai atrisinātu šo jautājumu, esam ieplānojuši gan piebūves celtniecību vienam no esošajiem bērnudārziem, gan uzsākuši pilnīgi jauna bērnudārza projektēšanu. Atlicis vien precīzi vienoties par atrašanās vietu - visticamāk, tā būs Rīgas tuvumā.
Izglītības iestāžu pieejamība ir viena no pašvaldības prioritātēm, jo apzināmies, ka izglītība ir katras ģimenes nepieciešamība.
- Jūs vēstījāt, ka arī turpmāk jādomā par izglītības iestāžu kapacitātes palielināšanu. Kas par to liecina? Vai plānojat vēl lielāku un straujāku iedzīvotāju skaita pieaugumu?
- Jā, un tam ir pamatojums. Piemēram, pēdējos gados strauji attīstās privātmāju ciemati. Pagājušajā gadā novada būvvalde ir saņēmusi 900 projektu pieteikumus un izsniegusi 181 būvatļauju. Arī šogad vērojama līdzīga tendence - ik mēnesi tiek saņemts ap 60 līdz 70 projektu pieteikumu. Absolūti lielākā daļa iesniegto projektu saistās ar mājokļu būvniecību - ja būs mājas, būs arī cilvēki.
- Vai jaunajos privātmāju ciematos ir pieejami centralizētie ūdenssaimniecības tīkli, ielas, apgaismojums?
- Nekustāmā īpašuma attīstītājiem izvirzām prasības, kas uzliek par pienākumu veikt arī infrastruktūras izveidi, tostarp ūdenssaimniecības tīklu izbūvi, kuru jau šobrīd var vai potenciāli varēs pieslēgt centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem. Aktīvi strādājam, piesaistot ES fondu finansējumu ūdenssaimniecības sistēmas pilnveidošanai. Pēdējais no realizētajiem projektiem jeb ūdenssaimniecības attīstības projekta otrā kārta bija 4,4 miljonu eiro vērtībā. Tā ietvaros izbūvējām jaunus ūdensvada un kanalizācijas tīklus Ķekavā, Loreķu laukā, kas ļauj nodrošināt 300 pieslēguma vietas privātmājām. Šobrīd gaidām ES līdzfinansējumu jaunu projektu realizācijai, jo pašvaldība par saviem līdzekļiem tik vērienīgus projektus nespēj realizēt. Piebildīšu, ka privātās apbūves ciematu attīstītājiem prasām izbūvēt iekšējos tīklus par saviem līdzekļiem, lai varētu to pievienot pašvaldības centralizētajiem tīkliem, tur, kur tie ir pieejami. Kamēr nav iespējas pieslēgties centralizētajai sistēmai, ir pieļaujama decentralizētās kanalizācijas sistēmu izmantošana, bet arī to mēs monitorējam. Līdz šā gada beigām, kā to prasa MK noteikumi, pabeigsim decentralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas iekārtu reģistru. Nevar noliegt, ka šobrīd redzam sekas 2000. gadu sākumā attīstītajās teritorijās, kur vēl arvien nav nedz sakārtotu ielu tīkla, nedz ūdenssaimniecības sistēmas.
Ļoti daudz darām, lai uzlabotu novada ielu un ceļu tīklu, kā arī izbūvējam jaunu apgaismojumu.
- Ķekavas novadu šķērso ļoti noslogotā A7 šoseja, kas, no vienas puses, ir pluss novadam, bet būtiski ietekmē vietējo iedzīvotāju komfortu. Vai ir padomā kādi risinājumi, kas uzlabotu situāciju?
- A7 ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Tā ir Latvijas valsts ceļu pārziņā esoša infrastruktūra, un pašvaldībai nav instrumentu, kā situāciju mainīt - viss ir atkarīgs no valstiska mēroga lēmumiem. Mazināt auto sastrēgumus uz A7 varēs, izbūvējot Ķekavas apvedceļu. Būsim godīgi - jau šobrīd no rītiem izbraukt uz šoseju ir sarežģīti, un paredzam, ka apvedceļa būvniecības laiks būs ļoti smags. Ceram, ka būvniecības termiņi neaizkavēsies un rezultātā satiksmes plūsma caur Ķekavu samazināsies.
- Cilvēki vēlas ne tikai dzīvot savā mājoklī, braukt uz darbu un doties uz skolām, bet arī atpūsties sakārtotā vidē. Kādas aktivitātes ir veiktas, un kādas ir plānotas vides labiekārtošanas jomā?
- Pagājušajā gadā esam izstrādājuši un iedzīvinājuši vienotu vides labiekārtošanas plānu, kas mūsu novadu padarīs vēl pievilcīgāku. Vides labiekārtošanas plāns paredzēts, lai visā novada teritorijā mēs izveidotu atpūtas vietas un rekreācijas zonas pēc vienota koncepta. Katru gadu budžetā šim mērķim ir ieplānoti līdzekļi, kas dod iespēju šī brīža idejas realizēt apmēram septiņu gadu laikā. Protams, ja līdzekļu būs vairāk, plāns tiks īstenots ātrāk. Jau tagad iedzīvotājiem ir pieejama moderna atpūtas vieta pie Daugavas Ziedonī, pie Titurgas ezera viena krasta atpūtas vieta jau ir sakārtota, bet šogad izveidosim jaunu vietu otrpus ezeram. Baložos esošo Medema parka labiekārtošanu šogad pabeigsim, uzstādot vēl rotaļu elementus, izveidojot apstādījumus un iekārtojot apgaismojumu. Lielās talkas ietvaros šogad veicināsim mūsu novada zaļo domāšanu. Iesaistot iedzīvotājus, palīdzēsim viņiem sakārtot daudzdzīvokļu māju pagalmus, stādot kokus un dekoratīvos krūmus. Pašvaldība nodrošinās stādāmo materiālu, kā arī piedāvās speciālistu bezmaksas konsultācijas. Arī pašvaldības darbinieki talkos - stādīs kokus un krūmiņus, uzlabojot atpūtas vietu Baložos. Vēl arvien spēkā ir mūsu novada pašvaldības atbalstīto iedzīvotāju iniciatīvu projektu līdzfinansējuma izmantojamība publiski pieejamu vietu labiekārtošanai. Viena projekta realizācijai pieejami līdz 2000 eiro. Ļoti ceram, ka iedzīvotāji izmantos visas sniegtās iespējas, lai mūs novads būtu zaļš, sakārtots un pievilcīgs dzīvošanai.
