NEATKARĪGĀ OGRĒ. Bagātīgs kultūras piedāvājums dažādām gaumēm

«plĀNojot UN KoordINējot lIelos pasĀKUmUs, sadarbojamies ne tikai ar pagastiem, bet arī blakus esošajiem novadiem – Lielvārdi un Ķegumu. Kalendāru veidojam tā, lai iespēju robežās svētki un galvenie pasākumi nepārklātos,» stāsta Ogres novada Kultūras centra direktores pienākumu izpildītāja Elīna Aupe © F64 Photo Agency

Pašvaldības aģentūras Ogres novada Kultūras centrs (ONKC) vīzijā teikts, ka tas ir daudzfunkcionālu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniedzējs, kas dod savu artavu daudzveidīgu un sabiedrības aktīvai līdzdalībai pieejamu kultūras un mūžizglītības procesu veidošanā visā Ogres novadā.

Nenoliedzami, tas nozīmē pamatīgu atbildību un izaicinājumus, tomēr katrs izdevies pasākums, apmeklētāju atsaucība un prieks viņu sejās apliecina - ir tā vērts. Turklāt pērnā gada rudenī piepildījies sen lolots sapnis par Lielās zāles atjaunošanu.

Kultūras baudījums kļuvis ērtāks

«Darba pilnas rokas mums ir vienmēr,» saka direktores pienākumu izpildītāja Elīna Aupe. «Aktīvi iesaistāmies un darbojamies gan projektos, kas vērsti uz vietējo auditoriju - Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadiem, gan koncentrējamies uz to, lai piesaistītu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju interesi.» Priekšnosacījumi tam nenoliedzami ir. Pirmkārt, Ogres novada Kultūras centrā atrodas viena no lielākajām zālēm Pierīgā - tās ietilpība ir 700 sēdvietu. Otrkārt, sekmīgi īstenotie Lielās zāles atjaunošanas darbi pavēruši iespēju organizēt arvien kvalitatīvākus mūzikas notikumus. Kas tieši izdarīts? Būvdarbi norisinājās no 2019. gada maija un noslēdzās līdz ar rudens koncertsezonas sākumu. Nomainīta zāles grīda, krēsli, skatuves drapērijas, atjaunots skatuves grīdas segums, kā arī nomainīta zāles griestu gaismas uz energoefektīvu LED gaismu. Šo darbu rezultātā jaunu izskatu ieguvusi arī Mazā zāle - tiekot pie drapērijām aizskatuves norobežošanai. Pakāpeniski notiek arī jaunas gaismas un skaņas aparatūras iegāde, lai varētu pienācīgi uzņemt visaugstākās raudzes māksliniekus.

Ogres novada Kultūras centrā kopumā ir četras zāles. Iepriekš pieminējām divas, bet vēl ir arī Deju zāle un 2018. gadā tapusī Ogres Teātra telpa, kas radīta, domājot ne tikai par Ogres teātra mākslinieciskās darbības attīstību, bet arī Ogres novada kultūras dzīves bagātināšanu. Teātra telpā regulāri notiek teātra viesizrādes, kino seansi, mūzikas koncerti u.c. pasākumi, un tā jau kļuvusi par būtisku Ogres kultūras dzīves punktu.

Kā atzīst E. Aupe, ogrēniešiem teātris patīk, jo biļetes ātri tiek izpārdotas. Un nav nekāds brīnums, ka tā, jo Ogres teātris ir viens no labākajiem amatierteātriem Latvijā. To apliecina arī fakts, ka 2019. gada vasarā Ogres teātris saņēma pirmo Līvijas Akurāteres balvu - apbalvojumu, ko Latvijas Nacionālais kultūras centrs piešķir reizi piecos gados par izcilu sniegumu amatierteātru nozarē.

Talantu izpaust un slīpēt aicināts ikviens

«Nemateriālo kultūras mantojumu nodrošinām no paaudzes paaudzē, dodot iespēju savus talantus dziedāšanā un dejošanā izpaust ikvienam, kurš to vēlas,» uzsver Elīna. Viņa stāsta, ka Ogres novada Kultūras centrā darbojas 23 kolektīvi: bērnu deju studija Pīlādzītis, kur dejotprasmi divpadsmit vecuma grupās apgūst bērni un jaunieši vecumā no 4 līdz 18 gadiem; bērnu vokālajā studijā Svilpastes desmit vecuma grupās arī darbojas bērni no 4 līdz 18 gadu vecumam. Pieaugušajiem tautas dejas Ogrē ir pieejamas jebkuram vecumam - piemēram, tautas deju ansamblis Ogre pulcē jauniešus, vidējā paaudze ir aicināti piedalīties deju kolektīvā Raksti un Aija, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki - senioru deju kolektīvā Ogrēnietis un senioru deju kopā Astras.

«Dziedātprieku un prasmi var droši baudīt un attīstīt jauniešu korī Impulss, jauktajā korī Ogre un Grīva, sieviešu korī Rasa, Ogres Skolotāju kamerkorī, senioru jauktajā korī Altera, kā arī vairākkārt godalgotajā vokālajā grupā Anima Solla,» turpina Elīna.

ONKC darbojas arī folkloras kopa Artava, kā arī Danču klubs, un pūtēju orķestris Horizonts, sākot ar šo gadu, kultūras saimei pievienojies arī ir Ogres foto klubs, darbojas arī Lietišķās Mākslas studija Saiva. Savukārt Ogresgala Tautas namā darbojas bērnu deju kolektīvs Ābolēni, kur dejo bērni no vecumā 4 līdz 15 gadiem (5 vecuma grupās), jauniešu deju ansamblis Ābeļzieds, jauktais vokālais ansamblis Saime un jauniešu vokālais ansamblis Dūjas. «Kolektīvi ir aktīvi, kā arī panākumiem bagāti, izpelnoties atzinību skatēs un konkursos ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās,» norāda E. Aupe.

Koordinē un saskaņo

Ogres novadā ir deviņi pagasti, un Ogres Kultūras centrs ir kā metodiskais centrs visiem novada kultūras centriem attiecībā uz amatiermākslu, savukārt tiešā aģentūras pārraudzībā ir divi tautas nami, kas atrodas Ogres pilsētas teritorijā - Ogresgala Tautas nams un Ciemupes Tautas nams, katrai no šīm vietām ir sava specifika un šarms. Katrs tautas nams saturiski papildina ONKC darbību. Bet patiesībā sadarbības loks ir vēl plašāks. «Plānojot un koordinējot lielos pasākumus, sadarbojamies ne tikai ar pagastiem, bet arī blakus esošajiem novadiem - Lielvārdi un Ķegumu. Kalendāru veidojam tā, lai iespēju robežās svētki un galvenie pasākumi nepārklātos, piemēram, savā starpā saskaņojam pilsētas svētku datumus. Gadījumos, kad svētki notiek vienlaikus, zaudētāji ir iedzīvotāji, kuri spiesti izdarīt izvēli par labu vienam vai otram svētku rīkotājam, kaut patiesībā gribētu apmeklēt vairāk pasākumu,» darbības principus ieskicē E. Aupe. Viņa ir pārliecināta - tieši pateicoties starpnovadu sadarbības laikā gūtajai pieredzei, Ogres novadam ir zināma priekšrocība, raugoties no teritoriālās reformas viedokļa. «Mēs būsim lielāki ieguvēji, jo jau esam izpildījuši daļu mājasdarba - esam sadarbojušies līdz šim,» uzsver Elīna.

Ārpus nama

Kultūras dzīve nav tikai tas, kas notiek zem šā nama jumta. Ir izveidota Zelta liepas skatuve, kā arī īstenojusies ideja apdzīvot upi. Vasaras sezonā pie līkā tilta upē ir novietota peldošā skatuve, kā arī iekārtotas laipas - sanāk, ka skatuve ir starp loka tiltu un laipām. Te jāpiebilst, ka Ogre bija viena no pirmajām pilsētām, kas sāka īstenot ideju par koncertiem uz ūdens. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šajā sezonā uz peldošās skatuves pirms Jāņiem plānoti koru koncerti.

Pavasarī un vasarā gaidāma plaša kultūras programma

Stāstot par tuvākiem un tālākiem Kultūras centra rīkotajiem pasākumiem, E. Aupe atklāj, ka jau 6. martā ar koncertu Dienvidu krasti Ogrē viesosies Latvijas Radio bigbends, dziedātāja Marija Mendeša (Portugāle) un ģitārists Mišaels Pipokiņa (Brazīlija), piedāvājot gluži dienvidnieciskas vēsmas. 14. martā uz Kultūras centru aicināti teātra mīļotāji, jo ar izrādi Venera kažokādās šeit viesosies Valmieras teātris. Ieskandinot pavasari, 21. martā uz koncertu Rīta un vakara dziesmas aicinās komponists Raimonds Tiguls un Rīgas Doma zēnu koris. Pasākumu netrūks arī vasarā: 6. jūnijā ikviens ogrēnietis un novada iedzīvotājs tiks laipni gaidīts uz Ģimenes dienu, 21. jūnijā - uz Saulgriežu svētkiem Madlienas pagasta Plāteres pilskalnā, 27. jūnijā - uz Emīla Dārziņa Mūzikas svētkiem Ogresgala pagastā, bet 21. un 22. augustā - uz tradicionālajiem pilsētas svētkiem. Top arī programma muzikālajiem vakariem visai ģimenei, kurus vasarā paredzēts rīkot nedēļas nogalēs. «Kā redzams, mūsu piedāvātā kultūras pasākumu programma ir ļoti plaša un daudzpusīga,» rezumē E. Aupe.

Vairāk informācijas par vietēja un plašāka mēroga pasākumiem un svētkiem iespējams uzzināt, ielūkojoties Ogres Kultūras centra sociālajos kontos vai

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais