Šogad aprit simt gadu, kopš Suntažu skola atrodas pils ēkā. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, kad tika plānota jaunās skolas ēkas būvniecība, toreizējie funkcionāri vēlēja pili nojaukt, bet, kad sastapās ar vietējo iedzīvotāju pretestību, lika pilij nojaukt vismaz tornīšus, kas liecina par barona laikiem. Arī ar to suntažnieki nebija mierā un kopīgiem spēkiem nosargāja gan pili, gan tās tornīšus, tādējādi saglabājot nozīmīgo Suntažu objektu nākamajām paaudzēm.
Vairākas pilis uz vieniem pamatiem
Suntažu vidusskolas vēstures skolotāja Ilze Ludāne zina teikt, ka pils šajā pašā vietā atradusies daudzus gadsimtus - protams, pilis ir degušas vai karos iznīcinātas, taču katru reizi tās no jauna būvētas tieši tajā pašā vietā. Par to liecina arī šobrīd apdzīvotie pils pagrabi - tiek lēsts, ka Suntažu pirmā koka pils būvēta Alberta laikā, apmēram vienlaikus ar Rīgas dibināšanu. Šobrīd senākajā pagrabu daļā izvietota Ogres Mākslas skolas filiāle un vietu radušas citas aktivitātes.
Pils ēku, ko redzam šodien, būvēja pagājušā gadsimta pašā sākumā, jo 1905. gada nemieros veco pili zemnieki nodedzināja. Zināms, ka 1911. gadā bija pabeigti pils ēkas būvniecības darbi, bet iekšdarbi veikti tikai daļēji. Pils īpašnieki Hānfeldi Pirmā pasaules kara laikā, saliekot visas mantas 30 vezumos, devušies uz Vāczemi. Pils ēku Pirmā pasaules kara laikā izmantojuši bēgļi, bet vēlāk arī sarkanā armija, kas aiz sevis atstājusi īstu postažu.
Leģendām apvītie tornīši
Pils ēkas tornīši ir īpaši, no vairākiem aspektiem raugoties - pirmām kārtām tie ir tieši tikpat augsti virs jūras līmeņa kā Brīvības piemineklis Rīgā. Leģenda stāsta, ka tik augsti tie būvēti, lai barona sieva Elizabete varētu redzēt savas dzimtās mājas. Vēsturnieki gan to apšauba, jo tolaik Rihteru muiža tāpat kā Suntažu pils bija nodedzināta 1905. gada nemieros, bet netika atjaunota. Par tornīšu glābšanu, būvējot jauno ēku, jau stāstīju iepriekš. Arī tagad tornīšu apmeklējums skolēniem ir kā saldais ēdiens - ne vienmēr tajos drīkst uzkāpt, bet īpašos brīžos pieeja nav liegta - vienā no torņiem reizēm notiek dažādi ar skolas dzīvi saistīti pasākumi.
Skolai vajag plašākas telpas
1919. gadā Suntažu apkārtnē bija sešas skolas, bet tā sanāca, ka pagasta skolai nebija vietas, kur mācīt bērnus. Oficiāli pagasta vadība pils ēku skolas vajadzībām nodeva 1920. gadā. Skolu izveidoja un līdz pat 1948. gadam vadīja direktors Arturs Āķis. Sākotnēji skola atradās tikai 1. stāvā, bet pagrabstāvā atradās saimniecības telpas. Otro stāvu apdzīvoja skolotāji. Trīsdesmitajos gados skolā mācījās jau vairāk par 200 bērniem, tāpēc skolotāju dzīvoklīši tika iekārtoti pagrabā, bet bērniem atvēlēja arī otro stāvu. Jāpiebilst, ka pēdējais skolas darbinieks pagrabstāva dzīvoklīti pameta vien 1986. gadā.
Pēckara gados skola strauji attīstījās - skolēnu skaits pārsniedza četrus simtus, un pils ēka bija krietni par mazu tik lielam skolēnu skaitam. Direktors Anatolijs Caune, kurš skolu vadīja 39 gadus, par savu lielāko sasniegumu uzskata jaunā skolas korpusa būvniecību, ko izdevies panākt 1984. gadā.
Saglabāts vidusskolas statuss
Laikā, kad valdība spiež optimizēt skolu tīklu un zem lielākā spiediena ir tieši lauku vidusskolas, Suntažos ir izdevies saglabāt ne tikai pamatskolu, bet arī pietiekami lielas vidusskolas klases. Kopā ar pirmsskolas izglītības iestādi, kas izvietota pils ēkā, Suntažu skolā ir 313 bērnu. Direktors Mārtiņš Leja stāsta: «Pamatskolas līmenī mums ir daudz bērnu - klasēs 20 līdz 27 skolēni. Savukārt vidusskolas posmā bērnu skaits ir mazāks. Lielākie konkurenti mums ir prestižās Rīgas ģimnāzijas un Siguldas ģimnāzija. Mūsu audzēkņi veiksmīgi iestājas šajās skolās - no vienas puses, mēs priecājamies, ka spējam sagatavot skolēnus augstā līmenī, no otras puses - mēs zaudējam vidusskolēnus. Esam gandarīti, ka Ogres pašvaldība ļauj mums saglabāt vidusskolas klases - tas ir ļoti pozitīvs solis turpmākai lauku teritorijas attīstībai.»
Šā gada 30. maijā notiks Suntažu vidusskolas salidojums par godu 100 gadu jubilejai, kopš skola atrodas pils ēkā. Uz to aicināti visi bijušie skolas audzēkņi, pasniedzēji un darbinieki.
