Kā savu novadu saredz un pārveido uzņēmēju biedrība

Neatkarīgā uzklausīja Ozolnieku novada uzņēmēju biedrības valdes locekli Raiti Avotu. Viņš dzimis Jelgavā, dzīvojis Rīgā un kopš 2006. gada apmeties Ozolniekos. Uzcēlis tur ne tikai privātmāju, bet veselu privātmāju ciematu. Patlaban strādā pārtikas ražošanas koncerna Orkla mārketinga komandā.

- Dažos novados uzņēmēju biedrības darbojas desmit un vairāk gadus. Ozolnieku novadā 2017. gada oktobrī kopā ar domu biedriem Juri Pošeiku un Arni Leikartu nodibinājām Ozolnieku novada uzņēmēju biedrību. Uz šo brīdi mūsu Ozolnieku novada uzņēmēju biedrībā ir 20 biedri. Mūs visus apvieno lepnums par Ozolniekiem kā vietu, kur gribas dzīvot un strādāt. Biedrības galvenie mērķi ir būt par sadarbības un komunikācijas tiltu starp novada uzņēmējiem un pašvaldības vai valsts institūcijām, kā arī veicināt savstarpējo sadarbību un komunikāciju biedrības uzņēmēju starpā. Biedrība ir atvērta visiem novada uzņēmējiem neatkarībā no biznesa lieluma vai darbības sfēras.

Ozolnieku novada uzņēmēju biedrībā regulāri organizējam biedru tikšanos. Cenšamies to darīt vismaz reizi pāris mēnešos, lai izrunātu aktuālas tēmas un noskaidrotu kas rūp novada uzņēmējiem. Piekopjam tradīciju katru reizi tikties pie kāda uzņēmēja vai biedrības biedra, tādejādi iepazīstamies arī ar konkrētā uzņēmuma darbības specifiku.

Vienmēr atrodas biedri, kas uzņem un parāda, ar ko viņa uzņēmums nodarbojas. Tā var būt ražošana, projektēšana, izglītība, biroju uzturēšana vai kāda cita uzņēmējdarbības sfēra. Kopīgās sanākšanas reizēs arī pārējiem biedriem paveras plašāks redzesloks un atklājas kopīgi izaicinājumi.

Katru tikšanos cenšamies organizēt tā, lai tas būtu jēgpilni un interesanti. Dalāmies ar uzņēmējiem būtisku informāciju un aicinām speciālistus, kas izskaidro jautājumus, kādiem katrs uzņēmējs atsevišķi darba steigā ne vienmēr var pievērsties. Vairums gadījumu tas attiecas uz nodokļu likumdošanu, ES fondu pieejamību, HR politiku un speciālistu piesaisti, līdz pat digitālo un SOC mediju efektīvu izmantošanu uzņēmējdarbībā.

Labs sadarbības partneris ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās darbība aptver visu valsts teritoriju un nozares. Tirdzniecības un rūpniecības Kamera ļoti atsaucīgi aicina uz saviem semināriem, apmācībām, pasākumiem, sarunām ar dažādu valsts institūciju pārstāvjiem. Vienmēr pastāv balanss starp iespējām, ko mums dod organizācijas un cik paliek laika izdienas darba dunā. Protams, apzināmies, ka uz visiem pasākumiem visi netiks.

Ļoti nozīmīgas biedrībai ir attiecības ar Ozolnieku pašvaldību. Viens no pēdējā gada aktuālākajiem procesiem ir Novada jaunais teritorijas plānojums. Tas ir sarežģīts process, kas nosaka uzņēmējdarbības iespējas samērā ilgam laika periodam. Tāpēc sazināmies ar pašvaldību, tai skaitā ar pašvaldības vadību un ikdienas darbā mums ir visciešākās attiecības ar Ozolnieku uzņēmējdarbības attīstības nodaļas vadītāju Inesi Baumani.

Kāpēc novada teritorijas plānojums ir tik būtisks? Tāpēc ka šis projekts var ietekmēt uzņēmējdarbību un dzīvojamā fonda attīstību, kas savukārt katrā pašvaldībā rada būtisku nodokļu ieņēmumu plūsmu. Naudas plūsmu pašvaldībai dod tajā deklarētie iedzīvotāji, bet iedzīvotāji ir tur, kur viņiem patīk būt. Atbilstoši likumdošanai un teritorijas plānošanas procesam, pašvaldība un zemes īpašnieki var pārskatīt zemes pielietošanas mērķus. Piemēram, ir apbūvei labas un perspektīvas teritorijas, bet tā minimālais dalījums, kā lauksaimniecības zemei ir pa vienam hektāram, jo vēsturiski tā ir bijis. Bet pilsēta un ciems aug aizvien lielāks, cilvēki tur grib dzīvot un ir jādod iespēja sadalīt zemi ekonomiskākos, loģiskākos apbūves gabalos, padarot zemi pieejamu mājsaimniecībām. Ja plānojums tiek loģiski izveidots un apstiprināts, uzņēmējiem rodas iespējas palielināt dzīvojamo fondu, kura iedzīvotāji nodrošina ienākumus pašvaldībai.

Bieži vien sarunās ir dzirdēts izplatīts viedoklis, ka zemei ap māju ir jābūt tik plašai, lai pa logu nevarētu redzēt kaimiņmāju, taču mūsdienu realitātē tā kļūs ar vien lielāka greznība. Un protams, cilvēki grib atrasties tuvāk dabai, bet par laimi Latvijai šādi resursi ir, par pārapdzīvotību mums nav jāpārdzīvo. Vienmēr tiek meklēts balanss starp optimālo iedzīvotāju skaitu kādā noteiktā teritorijā un ieguldījumiem nepieciešamajā infrastruktūrā.

Jau vēsturiski Ozolniekos ir attīstījušās vairākas nozares republikas līmenī, piemēram meliorācija, kas mantojumā deva gan labus speciālistus gan paveiktus lielus darbus Latvijā, kā arī meliorācijas izbijušās saimniecības mantojumu vai cits piemērs ar vietējo padomju saimniecību Lielupe ar savām darbnīcām un saimniecību. Šodien varam vērot cik uzņēmēji veiksmīgi ir atraduši vecajam mantojumam saimnieciski labāko pielietojumu. Pašvaldība regulāri jautā, vai esošajiem uzņēmējiem nav brīvu ražošanas vai uzņēmēj darbībai atbilstošu platību. Platību ko varētu izmantot citi uzņēmēji, ar interesi par uzņēmējdarbības iespējām mūsu novadā. Īsā atbilde, ka brīvu telpu nav. Secinājums - tātad pieprasījums lielāks kā piedāvājums. Tas kalpo par indikatoru, ka uzņēmējiem ir interese par novadu - novietojumu tuvu Jelgavai un Rīgai, sociālo un tehnoloģisko infrastruktūru ar ceļiem un dzelzceļu.

Viens no Ozolnieku lepnumiem ir plašās atpūtas iespējas un konkrēti Ozolnieku ezers bijušā karjera vietā. Ozolnieku centrā uz ezera ir iekārtota viena no modernākajām veikborda bāzēm Baltijā ar diviem trošu celiņiem un šķēršļu joslu. To visu ierīkojis viens no mūs biedriem, kas plašākai auditorijai pazīstams kā Pieci Masti. Katru sezonu Ozolniekos ierodas augsta līmeņa speciālisti no Portugāles un citām valstīm, kur veikbords attīstās jau gadu desmitiem. Speciālisti ar savu pieredzi palīdz straujāk attīstīties veikbord sportam Ozolniekos un Latvijā.

Liela tūristu un atpūtnieku plūsma Ozolniekos ierodas no visas Latvijas, jo īpaši Jelgavas, kuru no Ozolniekiem šķir tikai viens meža masīvs. Pēc mūsu novērojumiem vasarā labā laikā pie ezera Ozolnieki var konkurēt ar Jūrmalu pēc atpūtas kvalitātes un atpūtnieku daudzuma uz vienu kvadrātmetru, tas protams priecē.

Sports ir viens no Ozolnieku DNS kodiem un to var redzēt gan jauniešu gan pieaugušo novadnieku ikdienā. Tā ir sanācis, ka arī es neesmu izņēmums, jo kopš 2006. gada kā Ozolnieku iedzīvotājs, esmu Ozolnieku skriešanas kluba biedrs, kā arī burtiski esmu ievilkts hokejā. Latvijā ir senas hokeja tradīcijas un būtiskākā atšķirība ar 90. gadu pirmo pusi ir hokeja infrastruktūras plašā pieejamība. Šobrīd hokeja halles ir visā Latvijā un prieks, ka arī Ozolniekos ir viena no labākajām hokeja hallēm republikā. Kamēr šeit halles nebija, šķita ka nevienam tas nav nepieciešams, bet tiklīdz parādījās ledus halle, tā viss ledus aizņemts ar hokejistiem, masu slidotājiem un daiļslidotājiem. Mans secinājums - ja ir infrastruktūra, atrodas infrastruktūras lietotāji, tā ir klasika. Ozolnieku ledus hallē ik pa laikam notiek gan Latvijas hokeja izlases treniņi, gan Kontinentālās hokeja līgas klubu vasaras nometnes.

Ozolnieki ir centrs, kas pievelk cilvēkus no tuvākas vai tālākas apkārtnes. Īpaši iecienīti Ozolnieki ir Jelgavniekiem, to es saku kā dzimis un uzaudzis Jelgavnieks.