LLKC palīdz ne tikai izaudzēt, bet arī pārdot

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs jau vairākus gadus realizē projektu Novada garša, kurā ir iespēja tikties pircējam un ražotājam, pārrunāt, kā un kur ir audzēts konkrētais produkts, nogaršot un iegādāties lauku labumus. LLKC sper soli tālāk – ir izveidota vienota datu bāze, kurā apkopota aktuālā informācija par saimniecībām, kuras piedāvā iegādāties ražu vai pārstrādātos produktus tieši no ražotāja.

Intervija ar LLKC valdes locekli Kasparu Žūriņu (K.Ž.), Lauku attīstības nodaļas vadītāju Elīnu Ozolu (E.O.), Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāju Initu Krivašonoku (I.K.) un Valsts lauku tīkla sekretariāta vadītāju Edgaru Lindi.

- Kas ir šī brīža aktualitāte LLKC jeb Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centram, sadarbojoties ar Latvijas lauksaimniekiem?

K.Ž.: - Sadarbojoties ar Latvijas lauksaimniekiem, ir redzams, ka svarīgi ir ne tikai saražot produkciju, bet jādomā arī, kur un kā to pārdot. Ir izkristalizējies jautājumu loks, kurus vajag atrisināt. Piemēram, pietrūkst vietas, kur mājražotāji varētu tikties ar pircējiem, sniegt tiem visu iespējamo informāciju par piedāvāto produktu - no kā tas gatavots, kam paredzēts, kādas ir tā īpašības, kā pareizi lietot vai baudīt. Visbiežāk mājražotāji savu produkciju pārdod dažādos tirdziņos, kur valda liela rosība un nav pietiekami daudz laika izrunāties. Tirgošanās vietu ir daudz, bet vietas, kur aprunāties, pietrūkst.

E.L.: - Līdzīgs skatījums ir arī no patērētāja viedokļa. Viņi vēlas šo produkciju nopirkt ne tikai tad, kad tiek rīkots tirgus, bet gan sistemātiski, ja iegādātais produkts ir iegaršojies vai iepaticies. Tāpēc ir jādomā, kā mēs varētu palīdzēt satikties mājražotājam un pircējam.

K.Ž.: - Ir jādomā ne tikai par gala patērētāju, bet arī par patērētāju grupām, piemēram, skolām, restorāniem, kafejnīcām un veikaliem, kurus interesē vietējā produkcija. Jārada sistēma, kurā produkti ir viegli atrodami, kā arī ir izsekojama produktu izcelsme. Šobrīd to izsekot ir sarežģīti.

- Saprotu, ka problēma ir identificēta, bet vai risinājums arī ir atrasts?

E.O.: - Pie risinājuma tiek strādāts. Esam izveidojuši zīmolu Novada garša, kas ir pazīstams no dažādiem pasākumiem. Taču ar to ir par maz, tāpēc ir izstrādāts elektroniskais produktu katalogs, kas gan individuālajiem, gan vairumpircējiem dod iespēju sazināties ar ražotāju un saņemt produktu pēc nepieciešamības. Katalogā iekļautas ziņas par produkta izcelsmi, un to ir apliecinājušas atbildīgās institūcijas. Līdz ar to patērētājs var būt drošs, ka, piemēram, kartupelis ir audzēts šeit, nevis Polijas plašajos laukos. Katalogu var atrast interneta vietnē novadagarsa.lv. Publiski pieejams tas būs praktiski šajās dienās. Mums ir zināmi labi piemēri, kuros kāds mazzināms ražotājs, kurš iepriekš ir tirgojies tikai tirdziņos, ar Novada garšas zīmola starpniecību ir ieguvis regulāro patērētāju un ik nedēļu no Kurzemes ved preci uz Rīgu. Ieguvējas ir abas puses - ražotājam ir stabils noieta tirgus, bet patērētājam, neatkarīgi no tirgiem un pasākumiem, ir pieejams produkts.

E.L.: - Mēs zinām, ka uz Rīgas ofisu kvartāliem un citviet bieži brauc busiņi ar zivju un gaļas izstrādājumiem, kā arī citām lauku veltēm. Tas ir saprotams, jo ražotājs domā dažādus ceļus, lai savu produkciju pārdotu. Taču šāda situācija nerisina kopējo Latvijas mājražotāju produkcijas pārdošanas sistēmu. Vajag atrast veidu, kā ražotājs atrastu pircēju un pircējs ražotāju.

- Vai ražotājs ir atsaucīgs pārmaiņām?

E.O.: - Vēl pirms zīmola Novada garša organizējām dažādus seminārus un apmācības par lauksaimniecības produktu ražošanu, kā izpildīt kvalitātes kritērijus un nodrošināt produktu atbilstību. Šajos semināros ieraudzījām arī tikko aktualizēto tēmu par pircēja un ražotāja satikšanas iespējām.

E.L.: - LLKC nav gājis centralizācijas ceļu, bet gan saglabājis pārstāvniecības visos reģionos, paliekot tuvu lauksaimniekam. Mūsu kolēģi vislabāk zina situāciju novados. Redzam, ka saimnieki gribētu, lai pircējs pats atbrauktu pakaļ produkcijai vai arī zināmā laikā un vietā to piegādātu kādai pircēju grupai. Taču tas nav ilgtermiņa risinājums - mums ir jāizglīto saimnieki, lai viņi spētu strādāt kopā, nodrošinot dalību arī lielos iepirkumos. LLKC uzdevums ir izglītot lauksaimniekus un savest tos kopā ar pircējiem - gan lieliem, gan maziem.

- Kā jūs vērtējat arvien populārāko tendenci, kad saimnieks atstāj ceļa malā produkciju, piemēram, ābolus, bet pats pārdošanas procesā nepiedalās? Katrs paņem cik vēlas un atstāj naudiņu pēc saviem ieskatiem.

I.K.: - Pozitīvi. Atceros vasarā rādīto TV sižetu par ābolu audzētāju, kurš tieši tā arī darīja. Taču sižets parādīja arī otru pusi - ābolu audzētājs bija ļoti apmierināts ar līdzdarbošanos kooperatīvā, kas viņam palīdzēja pārdot absolūti lielāko ražas daļu. Ceļa malā noliktie āboli faktiski ir tikai žests, lai jebkurš cilvēks garāmbraucot varētu tikt pie vietējā ābola mazos daudzumos. Tas ir arī mārketings - ja āboli iegaršojas un braucējs vēlas nopirkt vairāk, tad var doties pagalmā un runāt ar saimnieku par lielāku daudzumu.

E.L.: - Piebildīšu, ka ārzemēs strauji attīstās tirgošanās pārdošanas automātos - cilvēks var iegādāties, piemēram, safasētu sieru un oficiāli par to norēķināties, netiekoties ar saimnieku. Arī šādus pārdošanas veidus var attīstīt. Neviens no pārdošanas veidiem nav peļams - ir svarīgi, lai pircējs, kuram garšo konkrētais produkts, to var iegādāties jebkad, nevis reizi vairākos mēnešos vai nejaušības rezultātā.

- Vai saredzat savu lomu arī pašvaldību rīkotajos iepirkumos, piemēram, bērnudārzu un skolu ēdināšanā, jo nesenie gadījumi Siguldā un Liepājā liek vairāk domāt par produktu kvalitāti?

K.Ž.: - Šis ir ļoti būtisks jautājums! Saredzam problemātiku, ja tiks vienkāršotas iepirkumu procedūras, it īpaši novadu reformas kontekstā - jo lielāka pašvaldība, jo lielāks nepieciešamais apjoms, tāpēc ne vienmēr konkursā uzvarēs vietējais lauksaimnieks, kurš aprušina katru kartupeli. Mums priekšā ir milzīgs izaicinājums, lai, apvienojot saimniekus, izveidotu pietiekami plašu piedāvājuma grozu pietiekamā apjomā un labā kvalitātē. Ir nepieciešama valsts iesaiste, nodrošinot konsultantu darbu, radot iepirkumu punktus, veidojot kooperatīvus, kas veicinātu sadarbību starp saimniekiem. Mēs saprotam, ka sistēma ir pietiekami sarežģīta, bet tas ir ceļš uz Latvijas produktu pieejamību plašam patērētāju lokam.

- Kādi ir turpmākie soļi?

K.Ž.: - Turpināt iesākto! Aicinām visus saimniekus un pircējus sekot informācijai sociālajos tīklos un medijos. Mūsu sociālo tīklu kontiem Novada garša Latvija un LLKC ir daudz sekotāju, kas liecina, ka sabiedrībā ir izteikta vēlme patērēt vietējo produkciju. Mēs precīzi vēl nevaram nosaukt datumus un norises vietas nākamā gada Novadu garšas pasākumiem, bet tie tāpat kā šajā gadā būs kopā pieci - četri noritēs reģionos, bet noslēguma pasākums Rīgā. Tās būs iespēja satikties, parunāties, nogaršot un nodibināt kontaktus turpmākai sadarbībai.

E.L.: - Turpināsim arī kataloga pilnveidošanu un papildināšanu, nodrošinot, ka ievietotā informācija nav zaudējusi aktualitāti. Neatkarīgās lasītājiem iesaku ielūkoties jaunajā datu bāzē un uzzināt vairāk par dažādām produktu grupām. Piedāvāsim iespēju atrast sev vēlamo produktu ražotāju tuvāk jūsu mājām. Domāju, ka tā būs ļoti interesanta informācija. Aicinām atvērt novadagarsa.lv!